Katram no mums ir sava krāsa


sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ
autors: SANDRA

 Mani sauc Sandra. Dzimusi, augusi un totāli iemīlējusies pilsētā Liepāja. Ar Inesi un pavasara studiju iepazinos smagā un ļoti "pārbaudošā" dzīves situācijā. Mamma iedeva pirmo Ineses grāmatu un teica "ņem, meitiņ, Tev iespējams noderēs". Tā arī bija. Atradu iepriekš, klusībā pie sevis, uzdotu jautājumu atbildes. PALDIES INESE! Tavās meditācijās esmu satikusi savus nākotnes notikumus, tie man devuši pārliecību - "Sandra, viss Tev reiz būs. VISS!". un šobrīd man IR! Inese, PALDIES!


Arī šobrīd esmu aktīva Visuma likumu izzinātāja un praktizētāja. Vispār esmu pasaules novērotāja. Tāds kā eksperiments ir visa mana ikdiena. Uzzinu ko jaunu, pārbaudu praksē, vēroju kā mainos es, notikumi, līdzcilvēki. Varētu teikt ņemu visu caur sevi un pasauli.
Šoreiz gribu uzrakstīt savas pārdomas par man ļoti, ļoti aktuālu tēmu - Talants. Man ir ļoti svarīgi just atgriezenisko saiti visam ko daru- ka attiecīgi tur kur esmu, to ko daru - tas ir kādam nepieciešams un tas ir produktīvi. Psiholoģiskais komforts ik dienu ir man nepieciešams kā gaiss. ...
Komentāri (2)  |  2014-03-18 20:17  |  Skatīts: 2477x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Dieva radīta pērle


sadaļa: Lasītāji runā
autors: LĪGA BLEIJA

 Pēdējā laikā ļoti daudz domāju par sievišķību. Domāju par Latvijas sievietēm, cik mēs esam vai neesam sievišķīgas. Domāju pati par sevi. Domāju par savas dzimtas sievietēm. Padalīšos ar kādu stāstu.

Pazīstu sievieti, kas ir precējusies ar izteikti vīrišķīgu vīrieti. Viņas vīrs uzskata, ka sievietes pienākums ir rūpēties par māju, dzemdēt bērnus, būt pavarda sargātājai. Viņš pats ir izteikts mednieks, kurš nes mājās medījumu (naudu) un uzņemas garīgo atbildību.

Šī sieviete pirms iepazinās ar savu vīru bija karjeriste, strādāja augstā amatā, ikdienas pavadīja starp ietekmīgiem vīriešiem Latvijas politikā, kuri viņu cienīja un respektēja kā līdzvērtīgu.

Drīz pēc kāzām viņa palika stāvoklī, piedzima dēliņš un viņa bija spiesta būt mājās. Tagad ģimene ir viņas karjera. Un sieviete bija nevis laimīga, bet izmisusi. Viņa likās tik nevērtīga vīra un citu cilvēku acīs. Iepriekš visu savu vērtību viņa bija balstījusi karjerā un sasniegumos.

Dēliņš nu jau ir paaudzies un viņai ir jāatgriežas darbā. Vīrs uzskata, ka tas nav nepieciešams, viņš ir spējīgs nodrošināt ģimeni. Bet sieviete grib atgriezties darbā, jo saka, ka citādi vīrs viņu nenovērtējot. Kad viņa esot atsākusi iet uz darba intervijām, vīrs esot citādi sācis uz viņu skatīties, ar cieņas pilnākām acīm, kļuvis iecietīgāks. Pēc viņas pašas teiktā: „Kad runāju par karjeru, mans ir cits vīrs-labāks”.
...
Komentāri (1)  |  2013-04-07 15:11  |  Skatīts: 2721x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Ticēt un uzdrošināties


sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ
autors: ZANDA TIESNIECE

Sveika, Pavasara studija! Sveiks, mīļais lasītāj!
Man jau šķiet, ka Pavasara studijai un Tev veltu arvien vairāk nelielus rakstiņus un savas domas un pārdomas. Šobrīd vēlos teikt vienkāršu Paldies! Paldies, kas nāk no sirds un no sajūtām.

Kāpēc?

Jo Pavasara Studija ar jaukām un burvīgām dāmām man palīdzēja noticēt pašai sev. Viņas iedvesmo ne vien mani, bet droši vien, ka arī Tevi.

Tas ir pats svarīgākais. Būt pašai, ko ikdienas māca semināros, jo bieži ikdienas steigā to aizmirstam. Mēs aizmirstam, ka mēs esam burvīgas, laimīgas sievietes un galvenais, ka mēs dzīvojam mūsu radītā pasaulē.

Vēl nesen es dzīvoju citu radītā pasaulē. Pagājušo gadu es veidoju savu pasauli, kas aug arvien lielāka un mīlestības piepildīta. Es aizgāju no darba, kas garantēja stabilus ienākumus, lai veltītu laiku un ikdienu, savas domas un rūpes, un, galvenais, mīlestību jaunas, savas pasaules veidošanai, laimīgas pasaules veidošanai. Tajā brīdī man bailes par iztiku nebija, kaut arī iekrājumu nebija. Tajā brīdī visapkārt man valdīja haoss un pārmetumi, par to, ko es daru. Bet, man bija sajūta, ka Pavasara Studijas atbalsts un viņu ticība man, bija tik liela, ka es to izdarīju un ne brīdi nenožēloju.

Man reizēm šķiet, ka bez Inesītes un Dainītes tas nenotiktu tagad.. viņu ticība man un mums visām ir neizmērojama. Es viņām abām saku lielu paldies!
...
Komentāri (8)  |  2013-03-12 20:18  |  Skatīts: 4597x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Laulība un gredzens...


sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ
autors: ZANDA TIESNIECE

Labdien, Pavasara studijas lasītāj!


Pavasara studija aug, tāpēc uzrunāju neitrāli, jo nu jau šo mājas lapu apmeklē ne vien sievietes, bet arī vīrieši.
 Arī es augu, mācos mīlēt sevi, būt laimīgai. Šo visu mācos jau kādus 2 gadus. Nav daudz, bet man tas ir sasniegums. Jo sevišķi pēc visiem dzīves notikumiem, kas saskrēja vienā putrā - mazai, nepieredzējušai meitenei bija jātiek galā vienai. Un viņa neprata, tik pēc tam, kad visu bija sačakarējusi, atnāca apziņa - ka kļūdījās... 

Kāpēc tieši par šo vēlos Tev pastāstīt? Jo man sirds sažņaudzas to visu atceroties. Un te ir stāsts par mīlestību, kuru centos izpostīt un tas, paldies Dievam, neizdevās. Par baznīcā svētītu mīlestību - laulību.

...
Komentāri (7)  |  2013-02-17 03:35  |  Skatīts: 4717x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Spēka dziesmas


sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ
autors: DACE KALĒJA
 Vai Tu kādreiz esi domājusi, kā savā dzīvē, kā katrā situācijā noturēt līdzsvaru? Kā neiekrist tai stresa un bēdu lejā, kā neielaist sevī dusmas…  Ir tik daudz un dažādas situācijas dzīvē, un mēs esam tikai cilvēki… Es Tev atklāšu, ka es esmu atradusi priekš sevis vienu ļoti spēcīgu ieroci, kas man dod spēku, iedvesmu, brīvību, sakārtotību, mierinājumu, aizsardzību, prieku, laimi, stabilitāti… Vienā vārdā sakot – ienes dzīvē līdzsvaru!

Tās ir latviešu tautasdziesmas. Mēs tās esam aizmirsuši, nu ir laiks atcerēties. Mūsu senči tās dziedāja darot darbus, svinot svētkus, baltā un nebaltā brīdī… Ja tā padomā, kāpēc šīs dziesmas nepazuda, neiznīka, bet saglabājās cauri visiem tiem laikiem, kādus mūsu tauta ir piedzīvojusi… Dieviņš tur augšā zina, ka mēs esam stipra tauta un, ka mēs sevi pacelsim, ka mēs izdziedāsim, izdziedēsim un izdziedināsimies! Arī Mārtiņš to zināja un savus koncertus vienmēr nobeidza ar Pie Dieviņa gari galdi… Un visi lielā un varenā korī to dziedāja līdzi… Un ja vēl zinātu vārdu nozīmi un atšifrējumu… Tāds varens spēks…
...
Komentāri (7)  |  2013-02-11 18:31  |  Skatīts: 6311x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Liekam jaunu bildi iekšā!


sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ
autors: SANDRA OŠLEJA

 Nākamā svētdiena (10.februāris) ir ķīniešu Jaunā gada sākums. Tas, kā likums, vienmēr sakrīt ar jauna Mēness iestāšanos un iekrīt pirmajā Mēness cikla dienā, kas pati par sevi ir paredzēta plānu kalšanai. Varam uzlūkot to kā labu iespēju tiem, kas nepaspēja visu izdarīt kalendārā gada sākumā, kas arī ne vienmēr iekrīt tam labvēlīgā dienā. Tāpēc šis raksts vēlreiz par to, kā labi iesākt gadu, kā veidot savus plānus, lai „iegrieztu notikumus” vajadzīgajā virzienā.

Pirmkārt, protams, mērķu uzstādīšana visam gadam (vai ilgākam periodam). Kā panākt, lai mūsu mērķi realizētos viegli, lai visi mūsu resursi, tai skaitā spēcīgā zemapziņa, pieslēgtos un palīdzētu virzīties uz priekšu? Atkārtošana zināšanu māte, tāpēc īsumā par to, kādam ir jābūt labi uzstādītam mērķim. Labam mērķim jābūt Specifiskam, Izmērāmam, Izaicinošam, Reālam un ar noteiktu Termiņu. Ko tas nozīmē?
...
Komentāri (1)  |  2013-02-04 19:22  |  Skatīts: 2203x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


SARUNAS AR DIEVU - iedvesmai un pārdomām


sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ

 Mums katram ir savs ceļš kā mēs satiekamies ar Dievu. Citu jau no mazotnes ar Dievu iepazīstināja vecmāmiņa, cits to jau liels būdams atrada baznīcā. Es satikos ar Dievu pamazām, līdz atklāju, ka es viņu nēsāju vienmēr līdzi – viņš ir manā sirdī. Ar viņu varu aprunāties, viņam varu prasīt padomu, uz viņu varu paļauties… Vissiltāk sirdī paliek, kad viņam pasakos, kad dzīvoju pateicībā...   Sajust sevī Dievu - tā ir svētlaime un lidojums Dvēselei, tā ir absolūta gaisma un mīlestība… Un visjaukākais, ka viņš ar mani kopā ir vienmēr
Katram iesaku izlasīt Nīla Donalda Volša grāmatu SARUNAS AR DIEVU Neparasti dialogi.
Ierosmei (un lai āķis ieķertos lūpā) izrakstīšu dažus citātus.


Un ne jau tik ļoti par Dievu ir grāmata, bet gan vairāk par dzīves uztveri, par skatījumu uz dzīvi. Manuprāt, ļoti vērtīgi:

Esmu tev dāvājis brīvu gribu – spēju rīkoties tā kā izlemsi.
Tu nesaņemsi to, ko lūdz un neiegūsi nekā no tā, ko gribi, tāpēc, ka tavs lūgums ir trūkuma apliecinājums, un tas ko tu saki, ka kaut ko vēlies tikai rada tavā dzīvē tieši šādu pieredzi – gribēšanu.

Pareizā lūgšana nekad nevar būt kaut kā izlūgšanās, tai jābūt pateicības lūgšanai.

Visas cilvēku darbības visdziļākajā līmenī stimulē viena no divām emocijām – bailes vai mīlestība. Īstenībā ir tikai šīs divas emocijas, tikai divi vārdi cilvēka dvēseles valodā. Tie ir lielās polaritātes pretējie gali.
...
Komentāri (3)  |  2013-01-20 19:37  |  Skatīts: 3414x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Baltie mīlestības svētki – kā ar mīlestību sev?


sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ
Sandra Ošleja. Praktiski un nepraktiski padomi :)

 Pirmssvētku laiks. Skrienam, plānojam, neiekļaujamies, tik daudz kas jāpaspēj, par tik daudz ko jāpadomā. Katra jauna diena iesākas ar grandioziem plāniem un beidzas ar iekrišanu gultā un domu „rīt gan …”. Skan pazīstami? Ko darīt un kā sevī saglabāt gaišumu un mīlestību?

Laiki ir mainījušies. Tagad mēs zinām, ka savs mīlestības avots jāpapildina, jāpiepilda sevi ar mīlestību, jāmīl sevi. Skaisti. Jā, mēs katra mājam ar galvu un piekrītam – būtu jāmīl. Un visbiežāk atceramies par to, kad avots ir tuvu izsīkumam.

Mēs domājam par visiem – saviem vistuvākajiem – vīriem, bērniem, vecākiem, draugiem un arī kolēģiem. Klusībā ceram, ka arī viņi padomās par mums. Mēs dāvājam viņiem savu mīlestību, darām to no sirds, ar prieku un galu galā – pilnīgi brīvprātīgi. Bet kāpēc gan izjūtam tādu mazu dūrienu pakrūtē, kad padomājam par to, ko saņemam pretī? Tāpēc, ka nevar tikai dot, tāpēc, ka spēki izsīkst, tāpēc, ka iedomājamies, ka saņemsim to, ko mums visvairāk vajag – proti, mīlestību, – no citiem. Bet kā ir ar mīlestību pašai pret sevi?

Ko darīt ikdienā, lai mīlestība pret sevi kļūtu tikpat dabiska, kā citas mīlestības izpausmes? Izvēlies to, kas Tev der.

1. Problēma - zemapziņas bloks. Atziņa, ka sevi jāmīl, vēl ir mazliet jocīga, nav līdz galam pieņemta. Ar prātu saprotu un piekrītu, bet nespēju līdz galam noticēt ar sirdi. Padomā par šo tēmu savādāk.
...
Komentāri (1)  |  2012-12-17 17:34  |  Skatīts: 3047x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Ar aizvērtām acīm


sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ

 Tik līgani un skaisti šodien krīt baltās pārslas… Mierīgi, lēni un rimti… Cik liela tad ir viena pārsliņa? Palūkojies! Tā uzkrīt Tev uz plaukstas – viena, otra, trešā… Tādas mazītiņas un trauslas… Tās izvilina Tev smaidu un priecīgu lidojuma sajūtu… Tās krīt un krīt, un krīt… Tās palēnām, pakāpeniski un nesteidzoties  apklāj visu zemi… No tādām sīkām pārsliņām rodas tāāādas kupenas… Neticami, jo katra pārsliņa ir tik sīka… Tās krīt, un virpuļo, un mierīgi un rimti visu zemi pārklāj ar baltu un tīru villaini…

Tāpat ir ar mums – cilvēkiem. Viena maza balta doma jau nevar pelēko ikdienu paslēpt un visu dzīvi izmainīt. Tavu vienu mazo pozitīvo domiņu jau vecās, iesīkstējušās un pierastās stresa, neapmierinātības un īgnuma domas iznīcina. Nu gluži, kā pirmās sniega pārsliņas nokrīt un izkūst… Tās nav vairs redzamas, tikai neliela nojauta, ka tikko te tās bija… Bet ja Tu zini, ka gribi savā ikdienā un dzīvē kaut ko mainīt (Vai Tu tiešām kaut ko gribētu citādāk???), tad tici, ka neatlaidīgi, mierīgi un rimti Tu ar mazajām baltajām domiņām apklāsi visu savu pelēcību… Un nesprauksies vairs ārā ne īgnums, ne stress vai neapmierinātība. :)

Ja Sniega māte baidītos un šaubītos, ka ar tādām mazām, sīkām pārsliņām var apsegt Zemi, tad jau mēs baltas kupenas nemaz nepiedzīvotu… Tātad arī Tu vari ticēt, ka Tavas baltās domas pakāpeniski spēs iedot Tev baltu un tīru skatu uz dzīvi un jaunas gaišas cerības. Un ja pašā pamatā Tu zini, ko gribi savā dzīvē mainīt (iegūt), tad sāc uz to virzīt savas domas kā sniegpārsliņas... Tā lēni, pakāpeniski un mierīgi… Kad Tu sāc kādu ceļu iet, tad taču vienmēr jau nav skaidri redzams rezultāts.. Tu zini vismaz virzienu…Tu ej un tausties… Un tikai darbojoties ar katru soli Tu tam tuvojies. J
...
Komentāri (1)  |  2012-12-13 00:05  |  Skatīts: 2603x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Ar pateicības sajūtu...


Sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ

 Esi sveicināta, šai mierīgajā dienā. Vai arī pie Tava loga zīlītes jau klauvē? Vai viņas lūkojas uz Tevi galvu grozīdamas, vai aizspurdz uz tuvējo koku? Vai redzi, cik rāmi un mierīgi stāv koki? Aiz loga pilnīgs bezvējš. Sakustas tikai tas zars, uz kura uzlaižas putniņš.  Un tad viņš aizlido, bet zars paliek šūpojoties… Bet varbūt tieši šorīt aiz Tava loga visa zeme ir pārklājusies ar baltu un pūkainu seģeni… Tu redzi, cik tas viss ir tīrs, kā vizuļo sniegs, kāds gaišums…


Lai nu kā tur ir, ceru, ka Tev liek pasmaidīt bilde aiz Tava loga. Vismaz jau tādēļ, ka ir sākusies vēl viena skaista diena. Pasmaidīt pateicībā, ka esi šorīt atmodusies, ka Tavas tik jaukās kājas Tevi ir pienesAušas pie loga, Tavas acis rāda Tev tik lielisku bildi, Tu ar vieglām roku kustībām atver loga spraugu un dziļi sevī ieelpo rīta dzestrumu – tas viss taču ir smaida un pateicības vērts. Un no visas sirds pateicies Dievam, ka Tu to visu vari piedzīvot, jo, zini, ir tādi cilvēki, kuriem tas nav dots… Patiesībā, mēs esam daudz bagātāki, nekā paši to apzināmies!!! :)

Un, protams, ne šodiena, ne šis laiks nav īstie, lai Tu iztēlotos sevī, kā būtu, ja kaut kas no tā, kas Tev ir, šorīt pēkšņi nebūtu…

Šis ir tas laiks, kad ar smaidu un siltumu sirdī pasakies Dievam, saviem sargeņģeļiem, vai kādiem citiem spēkiem, kam Tu tici, par to kas Tev ir dots. Un tik daudz kas Tev ir dots! Ieraugi to! Uzlūko pateicībā sevi, visus savus locekļus, savas maņas un savu ķermeni… Ieklausies savā elpā, izjūti savus sirdspukstus! TU ESI!!!  TU TAGAD ESI UN TU DZĪVO! 
Uzlūko pateicībā savu ģimeni, nevērtē uzreiz, kādi viņi ir… Viņi vienkārši ir  un Tu pateicies par to! Uzlūko ar pateicības acīm savus draugus, savu darbu, savu mājdzīvnieciņu, savu istabu… Pateicies par brokastīm un vakariņām, par siltām drēbēm un siltām istabām… No visas sirds pateicies, ka tas viss Tev ir dots! Un tas nav pašsaprotami, ka tam visam būtu jābūt, tāpēc pateicībā apzinies, ka Tev tas viss ir…

Pilnīgi visi autori, kuru darbus esmu lasījusi un lektori, kuru seminārus esmu redzējusi, uzsver, ka pateicība darbojas daudz,  daudz spēcīgāk nekā lūgšana. Pateicība, kuru  izrunājot Tu jūti, ka sirdī ieplūst siltums un bezgalīga svētlaime. Un tad Tu tiešām apzinies, cik Tu esi bagāta, cik daudz Tev ir. :) Un kad Tu dzīvosi ar pateicību sirdī, tad Tu arī jutīsi, kā pateicība iegriež lielu radīšanas ratu un Tev tiek dots vēl un vēl, un vēl…
...
Komentāri (1)  |  2012-12-12 23:53  |  Skatīts: 1856x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.



Lapa | 1 [2] [3] [4] [5] |