Vertikālās un horizontālās attiecības


sadaļa: DIEVA UN VISUMA LIKUMI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Kādā rakstā tikko kā sākām runāt par attiecībām ar Dievu, par paļāvību, par iespēju „palaist situāciju”. Paralēli tam man vēl notiek daudzas sarakstes par attiecībām un tā nu nolēmu ar Tevi šodien parunāt par divām dažādām attieksmēm pret konkrēto situāciju un divām dažādām uztverēm.

Tas kā mēs diendienā esam paraduši domāt un uztvert attiecības, ir tās, ko es saucu par  horizontālām attiecībām. Tas nozīmē, ka mēs domājam ko cilvēks cilvēkam dara, nodara, sadara, pāri dara utt. Analizējam psiholoģiju, uzvedību, audzināšanas modeļus, gēnus utt. Kad kāds mums pasaka, ko domā par mums, mēs uzreiz spriežam par šo cilvēku vai nu labi vai slikti. Uzreiz sākam analizēt kāpēc gan viņš mums to ir teicis, vai kas gan viņam ir noticis, ka viņš tā ir mainījies.

Bet tagad es Tev piedāvāju to visu skatīties caur vertikālo attiecību prizmu. Vertikālās attiecības kā zināms ir tās, kas mums ir ar Augstākiem spēkiem. Ar Dievu. Ar Sargenģeļiem. Ar svētajiem. Ar mūsu tuviniekiem, kas aizgājuši.

Un tad uz jebkuru no situācijām varam paskatīties caur jautājumu:

Ko Dievs man gribēja pateikt caur šo cilvēku? Kāpēc Augstākie spēki lika šim cilvēkam šodien pret mani tā izturēties? Ko Visums man grib iemācīt caur šo cilvēku?

Katrā reizē, kad kāds dara mums kaut ko īpaši patīkami, vai nepatīkami, īstenībā mēs varam padomāt ne tikai konkrēti par šo cilvēku un viņa attieksmi, bet gan – ko Visums caur to man māca? Un, protams, arī to, kā mana enerģētika sasaucas ar šo situāciju un atcerēties, ka jebkas, kas ar mums notiek, atspoguļo to, kas ir mūsos pašos.

Piemēram – kāds puisis ir pametis meiteni (vai meitene puisi). Un protams, ka meitene tagad domā „kas ar viņu notika?”, „kāpēc viņš tā izdarīja?”, „kāpēc viņš ir tā mainījies?” utt. Bet īstenībā mēs varam šo pašu situāciju paskatīties caur vertikālām attiecībām – Dievs, ko Tu man gribi pateikt, liekot manam draugam (vīram) tā rīkoties?

Es savā dzīvē atskatoties, tikai tagad saprotu ko Dievs ir gribējis manā dzīvē sakārtot, sarīkojot tik daudzas šķiršanās. Un tikai tagad es saprotu, ko caur to visu man vajadzēja iemācīties.

Vai arī – te citā rakstā mēs runājām par situāciju, kad vīra šobrīd nav. Kad esam ceļā uz savu lielo mīlestību. Un kā tad noturēt šo paļāvību Dievam, ka tomēr satiksim īsto un vienīgo un mums priekšā būs laimīgā kopdzīve, laulības, ģimene. Kā sarunāties ar Dievu. Kā sapildīties ar tik milzīgu dievišķu mīlestību, ka pat tad, kad nekas nenotiek tā kā vēlies, vari dzīvot laimīgu un mierpilnu dzīvi.

Un atkal man jāsaka, ka es to izdaru caur šīm vertikālajām attiecībām. Es sarunājos ar Dievu tā, it kā Viņš man būtu ļoti tuvu stāvoša mīļa persona un personība. Es viņu bezgalīgi mīlu un bezgalīgi cienu. Bet visa šī milzīgā pietāte neveido distanci. Es diendienā esmu saiknē ar Viņu.

Eju peldēties – par godu Viņam (jo nu jau ūdens ir gana auksts), taisu kādu rituālu – par godu Viņam. Daru kādu darbu- par godu Viņam. Kaut ko nesaprotu- jautāju Viņam. Un.....atbildes atnāk.

Ko man dod šī saikne?

Milzīgu paļāvību, ka neesmu viena pati. Ka īstenībā man manas mācības ir tikai jāiesāk pildīt un Viņš man to palīdzēs. Un pat, ja man viss būs jāiziet pašai (un zinu, ka būs), tā Viņa klātbūtne mani dara mierīgu un stipru.

Šobrīd man nav tādu smagu mācību kā vientulība, atvadas, sēras vai trūkums. Un negribu uz to visu uzprasīties. Bet toreiz, kad tam visam gāju cauri, bez Viņa es nevarētu. Es diendienā runāju ar Augstākiem spēkiem, lūdzu mīlestību un izturību, gudrību un viedumu. Un darīju, darīju, darīju, darīju.... Berzu māju, un tīrīju enerģētiku, lai tikai spētu izkļūt no konkrētās mācību stundas stiprāka, gudrāka un mīlestības piepildītāka.

Un man šī mana pieeja ir vainagojusies panākumiem.

Kad atkal vajadzēs iet cauri smagiem brīžiem –darīšu tāpat.

Lai gan....es jau arī tagad daru. Arī tagad es diendienā sarunājos ar Dievu un uzturu tīras un koptas šīs mūsu attiecības. No Dieva es saņemu visu, ko rakstu Tev. Ar Augstāko spēku atbalstu es vadu savus seminārus un rakstu grāmatas. Īstenībā es skaidri apzinos, ka tikpat svarīgas kā manas horizontālās attiecīgas ar cilvēkiem (jo to es esmu nākusi šeit uz Zemes apgūt un augt) ir arī manas vertikālās attiecības ar Augstākiem spēkiem.

Atceramies pirmos divus baušļus un saprotams, ka tā arī ir tā mūsu dzīves mācība. :)

Mīlēt Dievu un turēt Viņu augstāk par visiem citiem dieviem (naudu, mantu, varu, slavu...) un mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu (tātad iemīlēt sevi un citus cilvēkus).

Īstenībā ...stāsts jau atkal ir par mīlestību visplašākā šī vārda nozīmē! :)

Komentāri (40)  |  2011-09-01 00:43  |  Skatīts: 5746x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Dzintra* - 2011-09-02 20:52
Paldies mīļās,citādi man kaut kā bija piezadzies mazvērtības komplekss un par došanu,tas ir jauki,es tā to nebiju piedomājusi.Par Dieva atstāšanu-tā bija konkrēti pārbaude man,lai zinu un izjūtu kā tas ir,novērtēju un nemētājos ar tādiem vārdiem.Man prieks,ka varam viens otram palīdzēt.Šobrīd manā dzīvē tiešām ir aktīvs došanas periods un caur to mani māca arī ņemt vienkārši tāpat vien,jo tas man ir jāpiespiežas,lai nejustos parādā.

Inese* - 2011-09-02 20:55
Es nupat uzrakstīju vienu rakstiņu par savu dzīves periodu, kad no ņemšanas pārgāju uz došanu :)

Anonīms* - 2011-09-04 17:44
Kristīnei:Ja tu kaut ko gaidi, tas neatnāks.Vispirms ir jāsāk ar sevis piepildīšanu un attīrīšanu.Kā tu kādam vari kaut ko dot, ja tevī tas trauks ir tukšs.Pasaki katru rītu un vakaru Dieviņam paldies, par to kas tev ir.palūdz, lai tas attīra tavu dvēseli un piepilda ar Dievišķo mīlestību.Ja tev liekas, ka vīrieši nav tev īstie, tad tas viss ir tevī pašā, viss ir spogulis.Atmet visas domas un cerības, ka tev nepieciešams kāds vīrietis.Sāc strādāt ar sevi.Sāc vnk ar dziļo elpošanu.Man bija tā lielā laime satikt apgaismotu sievieti Neeru.Fantastiski, sāc elpot, dzīļi, dziļi.Ar pavērtu muti.Tu sajutūsi fisziski Dievu.Mēs elpojam virspusēji, tāpēc arī visa mūsu dzīve ir virspusēja.Ieej dziļāk sevī, sāc izprast sevi, attīri sevi gan fiziski, gan garīgi(no negatīvām domām utt)Inese to lieliski apraksta savā grāmatiņā.Nekoncentrējies uz ārpasauli, samīlē sevi, pasaki sev katru mīļu stundiņu, cik tu esi mīļa un laba.Piedod visām situācijā utt.Darba ir tik daudz!Lai veicas jums mīļās manas!

Lotte* - 2011-09-05 18:13
Anonīmi gan nevēlējos rakstīt.
Par to došanu gribēju vēl piebilst, ka dot nepieciešams ari pilnīgi neko negaidot pretim.Pat paldies.Nav nepieciešams pie sevis domāt, es tagad dodu, un gan jau man tas viss nāks atpakaļ.Tā nebūs došana.Tā ir Ego barošana.Vnk ļaujies lietām.

daiga* - 2011-09-07 06:32
Inese, gribas pajautaat, vai uzskataat sevi par kristieti?

Elīza* - 2011-09-07 06:53
O, interesanti par dziļu elpošanu ar pavērtu muti! Jāpaprovē :) Paldies :)

Iluta* - 2011-09-07 07:06
Runājot par attiecībam,mēs visi,dziļi iekšiene ceram,ka kaut kur ir VIŅS,VIŅA...mans/mana vienīgā...un pienāks kādreiz diena,kad mēs satiksimies...Un tad man ar viņu nu tiešām viss bus super-puper...
Būs man mīlestība un sapratne...
Pie tam,mēs paši savās fantāzijās gaidām,ka tieši mani sapratīs un pieņems tādu kada esmu,...bet mēs vispār negatavojamies tam,ka arī mums vajadzēs piņemt to otru tādu kāds viņš ir,saprast viņu,piekāpties otram...ņemt un dot...neko ne[rasot sev pretīm...varbut dažreiz pat ,ja negribas kaut ko darīt tā otra labā.....šī gan,ja godīgi,mūsu fantāzijas nav...nevienam...jā,mes esam izvairīgi,un maskejamies,sakot,ka nē ir gan..mēs paši maskējam šo domu
Mēs sapņojam-''ak,kā es viņu mīlēšu,un uzklausīsu viņu,un sapratīšu ,un darīšu visu priekš viņa''...bet realitāte izrādās,ka otrā pusē mīlestības barikādei sēž tieši tāds pats cilvēks,ar tieši tādām pašām slimīgām fantāzijām par savu laimi uzz cita rēķina
un nemazāk slīīmīgām gaidām un cerībām saņemt šajā dzīvē xaļavno brīnumu otrās pusītes izskata,kas to vien gaida kā visu savu dzīvi pamest un kalpot tikai tavām vēlēšanām un vajadzībām.Lai kaut ko saņemtu ,ir jāiemācas dot,bez gaidīšanas atpakaļ.

Inese* - 2011-09-07 16:58
ak Ilutiņ, kā es Tev novēlu satikt savu īsto!!!!

Jo, tad, kad esi ar savu cilvēku, tad ir tik dabiski viņu pieņemt tieši tādu, kāds viņš ir. Jā - saprast un piekāpties. Jā- darīt kādreiz priekš viņa to, ko agrāk būtu domājusi, ka "nemūžam".

Es šādi dzīvoju jau ceturto gadu :)) Tā ir laime:)


Agnese...* - 2011-09-07 18:44
Man ir atkal klāt posms, kad netieku vaļā no sava iekšējā stresa. Laikam prāts un loģikas par daudz. Interesanti ir sevi pavērot, kā reizēm izdodas ar meditāciju atslābinātis, bet citreiz, sēdi pusstundu un tas sasprindzinājums nekur nepazūd - atlaid un tīlīt ir atpakaļ. Interesanti ir sevi vērot un analizēt, kāpēc tā.. Laikam atkal jau cenšos saķert par daudz, izskriet per daudz un nebaudu tā no sirds katru mirkli.
Vakar atnāca TIK skaidra apziņa par to, ka mēs citus nemaz pēc būtības neredzam tādus kādi 'viņi ir, bet sevi, savus kompleksus... Tas bija tik jocīgi - apziņa, ka tas cilvēks taču patiesībā ir pilnīgi citādāks, kā es viņu redzu. Es jau redzu tikai spoguli, nevis pašu cilvēku.
Un gandrīz katru dienu ienāk kāda jauna atziņa, jauns secinājums par pasauli, Visumu un lietu kārtību.. Patiesi aizraujošs process :)

Iluta* - 2011-09-08 04:52
Inesit,bet man jau tads ir)))Komentars nebija domats tev personigi,bet generaly runajot.

Inese* - 2011-09-08 17:47
Ilutiņ, es taču saprotu, ka komentārs nevarēja būt domāts man. Man šai jomā tiešām viss ir sakārtojies un esmu laimīga par to.

Bet ir generaly runājot, ir tā kā es mēģināju iepriekš uzrakstīt - ka mīlestība nogludina visu. Un droši var sapņot, ka satiks īsto un vienīgo un dzīvos laimīgi, jo tas tiešām tā ir. Un nebūs tā, ka kaitinās viņa sliktās īpašības. Nē - nekaitinās.
Vai arī....tas nav īstais un tā nav mīlestība;)

Evita_M* - 2012-01-25 18:22
"..Mīlēt Dievu un turēt Viņu augstāk par visiem citiem dieviem (naudu, mantu, varu, slavu...) un mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu (tātad iemīlēt sevi un citus cilvēkus).."
Šīs divas lietas stāv augstāk par visām citām!
Šai domai ir jābūt dzīvai Tevī katru dienu!!!
Un tad sāk risināties brīnišķigas lietas Tev apkārt :)



yyy* - 2012-01-25 18:43
Man liekas, ka sākt dot citiem var arī apziņu, ka gaidu paldies. Ir vienkārši jādod un attīstīsies šī prasme bez žēluma šķirties no lietām. ir jādod, jādod un tad tas aizies. Tāpat kā bērns mācās staigāt - sākumā piedomā, pēc tam jau noķert nevar....

yyy* - 2012-01-25 19:06
Ko darīt tad, kad saproti nu ar savu darbu, rīcību es neesmu darījis godu ne sev, ne Dievam? Kā labot?

Inese* - 2012-01-25 19:27
Mīlēt un piedot.
Piedod sev, ka tā esi izdarījusi. Piedod pati sev, ka Tev tā sanāca.
Celies augšā -ej un dari turpmāk ar mīlestību.



Lapa | [1] 2 |

Atpakaļ