sadaļa: DIEVA UN VISUMA LIKUMI
autors: INESE PRISJOLKOVA
Kādā rakstā tikko kā sākām runāt par attiecībām ar Dievu, par paļāvību, par iespēju „palaist situāciju”. Paralēli tam man vēl notiek daudzas sarakstes par attiecībām un tā nu nolēmu ar Tevi šodien parunāt par divām dažādām attieksmēm pret konkrēto situāciju un divām dažādām uztverēm.
Tas kā mēs diendienā esam paraduši domāt un uztvert attiecības, ir tās, ko es saucu par horizontālām attiecībām. Tas nozīmē, ka mēs domājam ko cilvēks cilvēkam dara, nodara, sadara, pāri dara utt. Analizējam psiholoģiju, uzvedību, audzināšanas modeļus, gēnus utt. Kad kāds mums pasaka, ko domā par mums, mēs uzreiz spriežam par šo cilvēku vai nu labi vai slikti. Uzreiz sākam analizēt kāpēc gan viņš mums to ir teicis, vai kas gan viņam ir noticis, ka viņš tā ir mainījies.
Bet tagad es Tev piedāvāju to visu skatīties caur vertikālo attiecību prizmu. Vertikālās attiecības kā zināms ir tās, kas mums ir ar Augstākiem spēkiem. Ar Dievu. Ar Sargenģeļiem. Ar svētajiem. Ar mūsu tuviniekiem, kas aizgājuši.
Un tad uz jebkuru no situācijām varam paskatīties caur jautājumu:
Ko Dievs man gribēja pateikt caur šo cilvēku? Kāpēc Augstākie spēki lika šim cilvēkam šodien pret mani tā izturēties? Ko Visums man grib iemācīt caur šo cilvēku?
Katrā reizē, kad kāds dara mums kaut ko īpaši patīkami, vai nepatīkami, īstenībā mēs varam padomāt ne tikai konkrēti par šo cilvēku un viņa attieksmi, bet gan – ko Visums caur to man māca? Un, protams, arī to, kā mana enerģētika sasaucas ar šo situāciju un atcerēties, ka jebkas, kas ar mums notiek, atspoguļo to, kas ir mūsos pašos.
Piemēram – kāds puisis ir pametis meiteni (vai meitene puisi). Un protams, ka meitene tagad domā „kas ar viņu notika?”, „kāpēc viņš tā izdarīja?”, „kāpēc viņš ir tā mainījies?” utt. Bet īstenībā mēs varam šo pašu situāciju paskatīties caur vertikālām attiecībām – Dievs, ko Tu man gribi pateikt, liekot manam draugam (vīram) tā rīkoties?
Es savā dzīvē atskatoties, tikai tagad saprotu ko Dievs ir gribējis manā dzīvē sakārtot, sarīkojot tik daudzas šķiršanās. Un tikai tagad es saprotu, ko caur to visu man vajadzēja iemācīties.
Vai arī – te citā rakstā mēs runājām par situāciju, kad vīra šobrīd nav. Kad esam ceļā uz savu lielo mīlestību. Un kā tad noturēt šo paļāvību Dievam, ka tomēr satiksim īsto un vienīgo un mums priekšā būs laimīgā kopdzīve, laulības, ģimene. Kā sarunāties ar Dievu. Kā sapildīties ar tik milzīgu dievišķu mīlestību, ka pat tad, kad nekas nenotiek tā kā vēlies, vari dzīvot laimīgu un mierpilnu dzīvi.
Un atkal man jāsaka, ka es to izdaru caur šīm vertikālajām attiecībām. Es sarunājos ar Dievu tā, it kā Viņš man būtu ļoti tuvu stāvoša mīļa persona un personība. Es viņu bezgalīgi mīlu un bezgalīgi cienu. Bet visa šī milzīgā pietāte neveido distanci. Es diendienā esmu saiknē ar Viņu.
Eju peldēties – par godu Viņam (jo nu jau ūdens ir gana auksts), taisu kādu rituālu – par godu Viņam. Daru kādu darbu- par godu Viņam. Kaut ko nesaprotu- jautāju Viņam. Un.....atbildes atnāk.
Ko man dod šī saikne?
Milzīgu paļāvību, ka neesmu viena pati. Ka īstenībā man manas mācības ir tikai jāiesāk pildīt un Viņš man to palīdzēs. Un pat, ja man viss būs jāiziet pašai (un zinu, ka būs), tā Viņa klātbūtne mani dara mierīgu un stipru.
Šobrīd man nav tādu smagu mācību kā vientulība, atvadas, sēras vai trūkums. Un negribu uz to visu uzprasīties. Bet toreiz, kad tam visam gāju cauri, bez Viņa es nevarētu. Es diendienā runāju ar Augstākiem spēkiem, lūdzu mīlestību un izturību, gudrību un viedumu. Un darīju, darīju, darīju, darīju.... Berzu māju, un tīrīju enerģētiku, lai tikai spētu izkļūt no konkrētās mācību stundas stiprāka, gudrāka un mīlestības piepildītāka.
Un man šī mana pieeja ir vainagojusies panākumiem.
Kad atkal vajadzēs iet cauri smagiem brīžiem –darīšu tāpat.
Lai gan....es jau arī tagad daru. Arī tagad es diendienā sarunājos ar Dievu un uzturu tīras un koptas šīs mūsu attiecības. No Dieva es saņemu visu, ko rakstu Tev. Ar Augstāko spēku atbalstu es vadu savus seminārus un rakstu grāmatas. Īstenībā es skaidri apzinos, ka tikpat svarīgas kā manas horizontālās attiecīgas ar cilvēkiem (jo to es esmu nākusi šeit uz Zemes apgūt un augt) ir arī manas vertikālās attiecības ar Augstākiem spēkiem.
Atceramies pirmos divus baušļus un saprotams, ka tā arī ir tā mūsu dzīves mācība. :)
Mīlēt Dievu un turēt Viņu augstāk par visiem citiem dieviem (naudu, mantu, varu, slavu...) un mīlēt savu tuvāko kā sevi pašu (tātad iemīlēt sevi un citus cilvēkus).
Īstenībā ...stāsts jau atkal ir par mīlestību visplašākā šī vārda nozīmē! :)
