Mana laimes dienasgrāmata


 Tikko kā pabeidzu saturu savai otrai grāmatai un man ir tik bezgalīgi mīļa un skumja sajūta, ...tāda, ka pilnīgi...drusku jāparaud. Es nezinu kā citi autori ar to tiek galā, bet man katra grāmata ir kā bērns, kurš jāpalaiž no mājām lielā pasaulē. Un es nezinu kā viņam klāsies. Un es nezinu kā viņu sagaidīs. Es varu tikai paļauties uz Dieva svētību un cerēt, ka viss būs labi.

Tagad vēl korektori darīs savu darbu, un mākslinieki un maketētāji savu, tad tipogrāfija ....un tad jau atvēršanas svētki.

Esam ieplānojuši, ka 29.septembrī Mana laimes dienasgrāmata būs klāt un mēs varēsim to aptaustīt, samīļot un sākt pildīt ar saviem ierakstiem.

Vai zini, kas būs Mana laimes dienasgrāmata? Tā būs grāmata, ko rakstīt Tev pašai par savu laimi, par savu ceļu uz laimīgu dzīvi, tā būs mūsu saruna kā mēs katra kļuvām laimīga.

Es Tev būšu izstāstījusi savu ceļu. No 2004.gada, kad tikai vēl staigāju gar jūru un sapņoju par laimi, līdz pat mūsu dienām, kad laimes terapija iet plašumā. Tie būs īsti patiesi stāsti par manu dzīvi. Un tieši tādēļ tik jūtīgi. Un tieši tādēļ tik dziļi.

Un es ļoti ceru, ka tas mudinās Tevi rakstīt, rakstīt un rakstīt pašai par sevi, lai savukārt vēlāk....kaut kad dzīvē....Tev būtu iespēja no šīs dienasgrāmatas pasmelties spēku.

Tici man – nekas tā neiespaido un nemotivē, kā pašas labā pieredze un sasniegumi.

Tagad, kad palasu savu laimes dienasgrāmatu, man šķiet, ka priekš manis neiespējamu lietu nav. Kas viss, ko vien vēlos, tiešām ir iespējams. Vienīgi vienmēr sev ir jāpārjautā vai tiešām to man vajag un kādēļ. Un vai mani plāni sakrīt ar Dieva plānu manai dzīvei.

Bet tas jau ir cits stāsts. Tas jau ir nākošās grāmatas satura rādītājā, kur runāsim par veiksmi, vēlmēm un spēju to sasniegt, par motivāciju, par pašapziņu, par dzīves jēgu un misiju.

Šobrīd izbaudu mirkli, kad atkal beidzas kāds posms manā dzīvē, lai dotu vietu atkal jaunam dzīves periodam. Un cik skaisti, ka tas sakrīt reizē ar vasaras un rudens miju. Man vienmēr viss sakrīt ar dabu un dabas ritmu. Un man tas patīk.

Varbūt jau rīt ķeršos pie nākošās grāmatas. Varbūt..... Bet tas būs rīt.

Man patīk šī apziņa, ka katrs pabeigts darbs ir kā sākums kam jaunam.

Sākums vienmēr ir daudz jaukāks par beigām. :) Savukārt beigas jau vienmēr ir kaut kā jauna sākums. :)

Komentāri (19)  |  2011-08-31 18:26  |  Skatīts: 5717x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Baibiņa :)* - 2011-08-31 18:41
...un,man tik ļoti patīk šī sajūta,kas tagad ir manī! :) Tas PRIEKS un GANDARĪJUMS par Tevi- mūsu pozitīvā,mīļā Inesīte!!! :)
mmmmmm...ir patīkami jau tagad priecāties par Tavu jauno garadarbu :), kuru ļoti,loti gaidu un zinu,ka tas mani piepildīs vēlvairāk...vēlstiprāk!!!!

Apsveicu! Un,ar nepacietību gaidu jaunās grāmatas svētkus ;)

Samīļojiens.....

Inese* - 2011-08-31 18:43
Paldies, mīļo Baibiņ:)
nu jau tik tehniskās un organizatoriskās lietiņas palikušas un cerams, ka pēc mēneša varēsim svinēt atvēršanas svētkus.
Tā kā - posies!!!! :*

samīļoju!!!!!

Elīza* - 2011-08-31 20:08
Nu apsveicu Tevi! :)

Ilva* - 2011-08-31 21:07
Ļoti priecājos par Tevi Inesīt:))....Tu patiesi esi paraugs un iedvesmotājs....:))

Liga**** - 2011-08-31 21:14
Tik patīkams pārsteigums, Inesīt, gaidu ļoti grāmatu. Mūsu ģimenes sievietēm tava grāmata ceļo no rokas, rokā, ceru, ka arī tava otrā grāmata :-))

Inese* - 2011-08-31 22:53
Paldies :)

nu...šī grāmat būs drusku savādāka. Te vajadzēs ne tikai lasīt, bet vēl arī pašām rakstīt. Šī būs īsta mana un Tava laimes dienasgrāmata.

Es pati nekad nebiju rakstījusi dienasgrāmatu. Šī man ir jauna brīnišķīga pieredze.
Novēlu arī jums to izbaudīt!

Marika* - 2011-08-31 23:21
Priecājos kopā ar Inesi, varbūt šī arī man būs lieliska iespēja rakstīt dienasgrāmatu, ko esmu gribējusi darīt jau sen, tikai kaut kā nav tās sajūtas ka jā, vajag, man grūti izteikt vārdos savas sajūtas un tāpēc grūti saprast sevi.Paldies, un ar nepacietību gaidam skaistos svētkus :)

Inese* - 2011-08-31 23:45
īstenībā rakstīšanai ir milzīgs spēks. Kamēr rakstām, tikmēr sakārtojam domas un līdz ar to arī dzīve sakārtojas.
Pirms es sāku nodarboties ar Pavasara studiju, īstenībā daudzus gadus pirms, man vienmēr bija kādi vēstuļu draugi, ar kuriem sarakstījos diendienā par visu, kas man dzīvē notiek.
Domāju, ka tas bija pirmsākums "manai rakstniecībai". Es vienkārši satrenējos saskatīt un izanalizēt savas dzīves situācijas, kamēr kādam to visu stāstīju un aprakstīju.
Tagad varu teikt, ka tas ir ļoti terapeitiski :))

Elīza* - 2011-09-01 00:34
Piekrītu Inesei par rakstīšanu. Es arī rakstu. Kad sāku rakstīt, neko nesaprotu :) Bet kad esmu uzrakstījusi un pārlasu, tad ieraugu likumsakarības un cēloņus, atšifrēju problēmas un pamanu kļūdas vai to, pie kā jāpiestrādā. Man liekas, ka rakstīšana palīdz cilvēkiem ar vizuālo uztveri, nu tiem, kam visu vajag uzlikt "uz papīra" :)

Inese* - 2011-09-01 00:52
jā...man pat liekas, ka ne tikai tiem, kam ir vizuālā uztvere.
Tur kaut kas īpašs notiek tieši rakstīšanas laikā. pat kamēr vēl nepārlasi.
Piemēram, es vispār nepārlasu to, ko rakstu.
Tikai tad, kad jau lieku mājas lapā un paskatos kā tas viss ir izformējies, tad šad tad ieskatos vai nav acīmredzamu tehnsiku kļūdu.
Es pat grāmatu nepārlasu.
Man ir tā sajūta, ka otreiz tai upē iekāpt nevaru un konkrētās sajūtas atgūt arī nevaru. Esmu no tiem, kas raksta un domā uzreiz, vai arī atslēdz domas un tikai raksta, raksta un raksta.

Es caur rakstīšanu gan attīros gan augu reizē :)

Gunita* - 2011-09-01 03:41
Urraaa!Burvigi jaunumi,gaidu,kad varesu pasutit un rakstit Laimes dienasgramatu

Karinčiks* - 2011-09-01 03:45
Tas viss būs tik mīļi..Es pat iedomājos,kā rakstīšu..kur tā stāvēs..kā to uzrunāšu..
Paldies Tev

Inese* - 2011-09-01 04:07
ak.. lasu un smaidu.....un sirds pielīst ar tādu sirdsmieru un laimi. Paldies jums!!!

zumZum* - 2011-09-01 09:12
Inesiit, atkal vajadzees jaunu pacinju taisiit :) :) :) :) :)
Nevaru sagaidiit :)

Inese* - 2011-09-01 15:50
Protams, sūtīšu!!!

Agnese:)* - 2011-09-02 08:37
No sirds apsveicu ar padarīto darbu!Ļoti gaidīšu. Ar interesi lasīšu,arī rakstīšu un zinu kādu,kam arī šo grāmatu vēlos dāvināt :)
Kā es saprotu tās rakstīšanas izjūtas!... Man ir līdzīgi.

Dzintra* - 2011-09-02 16:10
Man tajā vēl nav pieredzes,bet jūtu,ka tas būs ļoti svētīgi un prieks,ka tur būs ,Inesīt,Tavi rakstiņi....ja man pirms tam par dienasgrāmatu,ja godīgi,bija dalītas jūtas,tad tagad ļoti,ļoti gaidu,pasveicu un ,lai mums visiem izdodas.

Vineta Vanaga - 2011-09-03 04:56
Ļoti gaidu tavas otrās grāmatas piedzimšanas dienu un vizualizēju kā saņemu to no tavām rokām. :) Es ļoti iedvesmojos no tevis, Inesīt, un svētīju to darbu, ko no sirds dari. No tevis veidotās mājas lapas nāk mīļums un dvēselisks siltums. :) Lai arī vasarā izpalika mūsu satikšanās, es zinu, ka tā drīzumā notiks. :) Sūtu tev saulītes samīļojienu. :)

Inese* - 2011-09-03 06:17
Sveika, Vinetiņ! ļoti gaidīšu Tevi savas grāmatas atvēršanas svētkos.
Kad nāks tuvāks, došu precīzu ziņu kur un kā tas notiks! :)

Un...septembris priekš mūsu tikšanās nebūs ne ar ko sliktāks kā vasaras mēneši :)


Atpakaļ