Skaudība un kā no tās tikt vaļā


  Laikam, ka visas nelaimes ceļas no salīdzināšanas. Jau no agras bērnības mēs tiekam iesaistīti sacensībā – labākas atzīmes, labāki rezultāti, attapība, gudrība vai pat skaistāks tērps ir izšķirošie faktori, lai mūs novērtētu vienaudži, vecāki skolotāji, sabiedrība kopumā. Un tad vēl visas tās lietas, kas rakstāmas ar mīnus zīmi. Arī dēļ tām jau pamana. Un dēļ tā arī novērtē.

Un, kad kļūstam pieauguši tad šī spēle turpinās.

Un nu jau tas saistīts ar partneru izvēli un to, vai mēs esam tie, kurus izvēlas.

Un nu jau tas saistīts ar naudu, ko nopelnam, un vai spējam nodrošināt gana labu segumu savā vēlmēm. Un nu tā spēle kļūst arvien vērienīgāka un plašāka.

 

Un tomēr, kas notiek tad, ja kaut kā neizdodas iegūt tos labos rezultātus? Un ja nu neizdodas vairākas reizes pēc kārtas vai pat kādu periodu? Kas notiek tad, kad ir krīze?

Atbildes zināmas - zūd pašvērtējums, rodas nedrošība, zūd motivācija vispār ko darīt, gribas atmest visam ar roku, parādās dusmas un agresija. Un daba jau necieš tukšumu. Kas uzrodas tad, kad redzam, ka kādam citam tas savukārt izdodas?

 tieši tā! – skaudība un nenovīdība ir klāt.

Un tās nu ir īpašības, kas zeļ un plaukst laikā, kad pašiem neiet.

Un pēkšņi krīt uz nerviem viss – ja kāds ko labu nopērk, ja kāds uzsāk kādu jaunu projektu vai biznesu, ja kāds ir vienkārši veiksmīgs un krīzi vispār nejūt.

Un tad nu gribas kliegt un paģērēt pie viņa sirdsapziņas, ka viņam taču ir jādalās. Ka viņam tad vismaz ir jānodarbojas ar labdarību, vai jāpalīdz kādai konkrētai ģimenei, vai vismaz „jākļūst mazāk veiksmīgam, lai tas tā nekrīt uz nerviem” ;)

 

Un gan jau, ka katram ir pazīstama šī sajūta, ka zini, ka skaust ir slikti, bet izturēt ar nevar. Un ir jākož kaut vaigā, lai noturētos un nesāktu visgudri sākt kritizēt, audzināt vai ieriktēt pa savam. Vai, vismaz mazināt tā otra veiksmi. Vai, vismaz nopelt un nozākāt viņa ideju, izskatu, gudrību vai kompetenci.....

Nu darīt kaut ko, lai nejustos kā neveiksminieks un paceltu savu pašsajūtu kaut uz cita rēķina.

 

Un lūk, tā kā zinām magnētisma principu un to, ka ar domām radām notikumus savā dzīvē, tad tas, par ko visvairāk runā un par ko uztraucas, tieši tas arī dzīvē vairojas. Un nevis tam otram, kuru aprunā, bet gan pašam. Jo ne jau viņam ir sliktas domas. Ne jau viņš skauž. Viņš ir aizņemts ar saviem mērķiem, savu sapni, priecīgs iet uz priekšu un izstaro laimi un piesaista veiksmi. Viņam tā ņemšanās fonā neko nenodara. Varbūt viņš pat par to nenojauš.

Un tā nu viss turpinās – tas, kuram veicas, kļūst vēl veiksmīgāks, savukārt tas, kurš turpina rūgt, tas bojā savu veselību rūgšanas procesā.

 

Bet ir kāda izeja. Ir metode, kā to sevī pilnīgi izskaust. Un tā ir ārkārtīgi vienkārša. Uzzinot, ka kādam kas šajos apstākļos veicas, var sākt priecāties. Priecāties par to, ka principā tas ir iespējams. Priecāties par to, ka ja jau kāds var, tad es arī varu. Ja ir kaut vien precedents, tad tie paši likumi attiecas arī uz mani.

Pozitīvās domāšanas treniņos pat ir tāda metode, kā „ieelpot veiksmi”. Ja redzi, ka kāds ir laimīgs un veiksmīgs tieši tajā jomā, kas tev aktuāli, tad apstājies un padomā, iejūties it kā viņa ādā, iejūties it kā tā būtu tava situācija.

Ja tev šobrīd ir ne visai veiksmīgs periods attiecībās, tad skatoties uz situācijām, kur cilvēki kopā ir laimīgi – iedomājies, ka tu tur stāvi ar savu cilvēku un esi bezgala laimīgs.

Neskaud, bet pielaiko šo laimi.

Ja redzi, ka kāds šobrīd veiksmīgi uzsāk kādu biznesu – Super!!! Tātad arī man tas ir iespējams.

Un man nemaz neskauž. Es esmu laimīgs, ka kādam veicas, jo tātad tas ir iespējams.

 

Šajā valstī, šajā periodā, šajā krīzes situācijā arī šobrīd tas viss ir iespējams.

 

Un nekas, ja man šobrīd nav. Toties ja jau viņš tikko kā to ir paveicis, tad es ar varēšu.

Tik vien.

Pielaiko sev veiksmi kā jaunu tērpu. Un pēc tam to vienkārši nevelc nost ;)

Lai izdodas!

 

Komentāri (3)  |  2010-01-25 06:50  |  Skatīts: 3980x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Diāna* - 2011-09-14 00:05
Cik dziļi un patiesi! Domājot par sevi, citu cilvēku veiksme un panākumi vienmēr ir modinājuši vēlmi tiekties uz labāku dzīvi arī man... Darīt kaut ko lietas labā, jo ja viņš/viņa varēja, ar ko gan es būtu sliktāka?!:)

Inese* - 2011-09-14 00:43
Ak, kā es priecājos pārlasīt šos senos rakstus. Tie tiešām ir labi. Šo es rakstītu precīzi tāpat kā toreiz. un jocīgi, ka sākumā neesmu rakstījusi tikai sievietēm;)

Šim rakstam tiešām ir precīzi divi gadi, jo tas ir pārkopēts un ievietots šajā lapā tās izveidošanas dienā. pirms tam tas bija jau nopublicēts citur.
Vēlreiz paldies!

Ilona* - 2011-09-14 04:00
Paldies par šo rakstu. Man ļoti patika doma. Ja Tev kaut kā pietrūkst iedomājies ka tas Tev ir.


Atpakaļ