Solīju Tev pastāstīt kas man mainās no tā, ka paplašinu savu komforta zonu caur peldēšanos katru dienu jūrā.

Tas šoreiz saistīts ar manu darbu un manu pieņemto standartu, kurā jūtos ļoti labi vadot seminārus, konsultācijas, treniņus un tiekoties ar cilvēkiem. Jau gadu to daru, esmu laimīga, ka varu to visu tikai turpināt, paplašināt un pilnveidot. Tomēr viss, ko biju līdz šim ieplānojusi un domājusi, tas viss man saistās ar darbošanos Latvijā un runāšanu latviešu valodā.

Un te pēkšņi, pēc manas kārtējās peldes jūrā, pēkšņi pie mums pludmales kafejnīcā pienāk viena sieviete, kas atbraukusi no Ņižņijnovgorodas un sākam tērzēt. Sākumā par laiku, pēc tam par peldēšanos, pēc tam par rūdīšanos, pēc tam par veselību un enerģijām un pēkšņi viņa saka, ka viņa ir Reiki meistare-skolotāja un ka viņai ir savs centrs līdzīgs kā man mana „Pavasara studija”. Un turpinām sarunāties un  nu jau es stāstu ko es daru šeit Latvijā, viņa stāsta ko viņa dara Krievijā un soli pa solim līdz viņa man uzdod jautājumu – „Inese, vai jūs , lūdzu, atbrauktu ar savām nodarbībām pie mums un novadītu semināru ciklu mūsu pilsētā”.

Un te nu es sapratu, ka šis ir kaut kas līdzīgs kā - iet vai neiet peldēties aukstā ūdenī.

Uz šo brīdi man tas būtu liels solis ārā no komforta zonas. Nekad neesmu vadījusi seminārus krievu valodā. Nav man sagatavoti materiāli un prezentācijas krievu šriftā. Un galu galā tas taču ir saistīts ar komandējumiem, nebūšanu mājās vairākas dienas un kaut kādu izsišanos no pierastā ritma.

Turpinu sarunu un pagaidām nesaku ne „jā” ne „nē” un klusībā pie sevis domāju, ka īstenībā – apgūt labā līmenī krievu valodu, tas taču būtu super, ka tas man paver milzu iespējas sarunām un komunikācijām ar milzu auditoriju. Ka mācība, kuru attīstu noteikti ir pelnījusi, lai tā sasniedz arvien vairāk cilvēku un kādēļ gan lai valoda būtu tā barjera, kas traucētu tai izplesties.

Un pēkšņi saprotu, ka ja vien es paplašinātu savu komforta zonu, uztrenējot savu krievu valodu, tas man dotu tikai vēl un vēl papildus iespējas realizēt tos mērķus un uzdevumu, kurus esmu apņēmusies realizēt un pildīt to misiju, kuru esmu izvēlējusies savai dzīvei.

Un pēkšņi ir skaidrs, ka visas lietas dzīvē ir saistītas. Tieši tāpat kā es jau nedēļas laikā pieradu pie iešanas peldēties un man tas nupat jau sagādā prieku pat lietainā un aukstā laikā, tāpat es varu paplašināt savas profesionālās prasmes un iemācīties runāt ar krievu auditoriju un pieņemt uzaicinājumus braukt uz citām valstīm un vadīt nodarbības citu zemju cilvēkiem un darīt to visu ar prieku, nezaudējot ne kripatiņas no sava komforta.

Lūk, tādi man pavērsieni dzīvē nāk caur lielo ķermeņa attīrīšanu, attieksmes maiņu pret ķermeni un ēšanas paradumiem, kā arī peldēšanos ik dienas jūrā.

Ar to gribu teikt, ka šad tad ir jāsapurina, jāiztīra un jāizpucē ne tikai sava māja, bet arī ķermenis, ieradumi, rutīna, domāšana un attieksme.

Kad to visu tā pa riktīgam iztīra un sapilda ar milzu mīlestību, tad parādās arvien jaunas un jaunas iespējas, kuras realizēt vai nē ir katra mūsu paša ziņā.

Es Tev iesaku kaut ko no tā visa pamēģināt un novēlu, lai Tev līdzīgi kā man rodas arvien jaunas un jaunas iespējas dzīvē. Lai dzīve pilnveidojas un attīstās.

Un lai izdodas viss!