ThetaHealing apgūšana Rīgā












Komentāri (0)  |  2015-11-11 10:53  |  Skatīts: 303x         Ieteikt draugiem       TweetMe    


Kāpēc mēs darām vienu, lai gan sakām, ka gribētu - pavisam ko citu?


sadaļa: CITU AUTORU RAKSTI
autors: LINDA MAZULE

 Vai tu esi kādreiz saticis kādu, kas saka: es  labprāt strādātu ārā svaigā gaisā, bet realitātē turpina visu dienu sēdēt pilsētas birojā? Vai kādu, kam nekas vairs esošajā darbā nepatīk, bet jaunu viņš meklēt pat nedomā..?

Neapmierinātam būt ir viegli – kopīga neapmierinātība vieno kolektīvu  un pašiem neparko nav jābūt atbildīgiem, jo vienmēr atrodas kāds „sliktais” kas it kā neļauj darīt to, ko vēlamies. Bet laimīgas dzīves pamatprincipos ir tieši pretējais – katram ir jāuzņemas atbildība par savu dzīvi, apzināti jāmaina sava attieksme un rīcība, jo tikai tā var tiešām kļūt laimīgs.

Būtībā jau savā ikdienā mēs visu laiku izdarām izvēles – strādāt to pašu vai citu darbu, darīt ko labi vai darīt to pavirši, kaut ko vispār darīt vai nedarīt.. un te ir tā vaina – mēs pārāk bieži izvēlamies neko īpaši nemainīt, bet tā vietā vienkārši turpināt gausties un būt vienotiem caur to ar visiem apkārtējiem kas arī gaužas par tādām pašām lietām tikpat skaļi…  Tā teikt - nekas mūs tā neapvieno kā kopēji ienaidnieki…

...
Komentāri (0)  |  2015-09-07 10:06  |  Skatīts: 614x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Sievietei viss ir sirds...


sadaļa: CITU AUTORU RAKSTI
autors: SANTA LĪVZINIECE

 Šo rakstu rakstīju pirms pāris gadiem. Jā, pa šo laiku daudz kas ir mainījies, daudz kas apgūts, saprasts, un ar pilnu pārliecību varu teikt - esmu cita :) Tiešām laimīgāka, piepildītāka un daudz, daudz tuvāk Sievietei sevī, nekā toreiz, kad tapa šīs pārdomas. Bet šodien, tiekoties un runājot ar jaunās Sievišķības skolas grupas meitenēm, skaidri redzu, ka viss, kas man bija aktuāls toreiz, tajā manas dzīves posmā, ir tik pat aktuāls arī viņām... Un ne tikai viņām, bet noteikti arī neskaitāmām citām sievietēm... Tāpēc nolēmu savu rakstu publicēt šeit, mājas lapā, vēlreiz. Varbūt arī Tevī tas aizskars kādu stīgu :)
                                                                                                                      Santa

...
Komentāri (0)  |  2015-08-26 13:03  |  Skatīts: 654x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Paradīze ir diezgan tālu un tur nav zonas


sadaļa: CITU AUTORU RAKSTI
autors: ALEKSANDRS MANTESS

 Pēc savas dabas es īpaši nealkstu mutiskas komunikācijas un neesmu pārāk runīgs. Ar prieku atminos laikus, kad savus atvaļinājumus varēju pavadīt vienatnē ar Dabu, neizdvešot ne vārda. Ļoti savādi bija atkal dzirdēt savu balsi, pirmo reizi uzsākot  sarunu ar kādu pēc ilgāka laika. Taču semināros runāju daudz. Reizēm pat pārāk daudz un par ātru, baidoties palaist garām to svarīgo informāciju, kas tobrīd nāk. Triju stundu laikā es „izrunāju” akurāt vienu litru ūdens un visu savu dabīgo vēlmi sarunāties aptuveni nedēļas garumā, pārsvarā aprobežojoties vien ar īsām un kodolīgām frāzēm.

Vakardienas (22. aprīļa) seminārā "Sieviete vīrieša aizvējā" aizskārām ļoti svarīgu tēmu – enerģiju. Lai par ko mēs arī nerunātu, nav nozīmes to darīt, ja tam apakšā nav seguma – enerģijas. Attiecības, mājas celšana, biznesa projekti, bērniņa ieņemšana, zupas vārīšana vai vienkārša pastaiga nav iedomājama bez enerģijas. Ja nebūs enerģijas, viss iepriekš minētais saglabāsies vien informācija līmenī – kā veidot attiecības, kā uzcelt māju, kā izvārīt zupu, vai kur pastaigāties. Jo ātrāk mēs šo dzīves gudrību apjautīsim, jo taupīgāk sāksim apieties ar mums sniegto dievišķo enerģiju, galvenās misijas šeit uz Zemes veikšanai – Radīšanu.

...
Komentāri (0)  |  2015-07-31 09:35  |  Skatīts: 210x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Sieviete var glābt pasauli


sadaļa: CITU AUTORU RAKSTI
autors: ALEKSANDRS MANTESS

 Sieviete var glābt pasauli, jo sieviete caur savām emocijām sniedz vīrietim sapratni, vai nesapratni. Pilnīgi visas problēmas rodas no iekšējās neapmierinātības. Tad, ja esam nelaimīgi, caur savu būtību to nododam tālāk ārpasaulei. Sievietes – caur savām sajūtām, vīrieši – caur mērķiem un idejām.  Tad, ja vīrietis netiek pieņemts un novērtēts savās mājās, viņš meklē iespēju apliecināties citur. Pārsvarā transformējot savu enerģiju iekarojošā agresijā, lai tādējādi pievērstu uzmanību un kompensētu iekšējo tukšumu. Un nav starpības, tas ir pusauga puika, vai pieaudzis valstsvīrs – princips ir nemainīgs. Ja agresija ir sākusi savu kara gājienu, to apturēt vairs nav neviena spēkos. Tā turpināsies, kamēr pašiznīcināsies, gluži kā iesākta kodolreakcija. Kamēr ir enerģija – reakcija turpinās, un tā nav nedz apdzēšama, nedz pārtraucama. Faktiski tā ir nepieņemtās vīrišķās enerģijas pašiznīcināšanās. Un tieši tāpēc šādu stāvokli harmonizēt ir tikai sievietes varā!

...
Komentāri (0)  |  2015-07-31 09:33  |  Skatīts: 206x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Par skolotājiem


sadaļa: CITU AUTORU RAKSTI
autors: SANTA LĪVZINIECE

 Ar Aleksandru man ir tas gods būs pazīstamai un Pavasara studijas ietvaros kopīgi darboties nu jau teju divus gadus. Patiešām gods, šī vārda labākajā nozīmē, un arī neizsakāmi liels prieks par to, ka dzīve man šādu iespēju ir piedāvājusi.

Mums taču katrai ir sava manikīre, sava friziere, sava masierīte, nu – galu galā – pat sava mīļākā tantīte tirgū, par kuru esam drošas, ka nenošmauks lieku centu, ka nepierēķinās liekus gramus un ka skābu kāpostu vietā neiesmērēs ieskābušus. Un tāpat ir ar skolotājiem. Man dzīvē ar tiem vienmēr ir veicies un katrā dzīves posmā man ir gadījies sastapt Īsto. Akurāt tieši to, kurš mani ir burtiski paņēmis aiz rokas un iznavigējis cauri konkrētā brīža ērkšķiem uz tām zvaigznēm, kuras nu es tai mirklī meklēju, vai arī otrs variants – man ticis nepārprotami parādīts, ka iedomātās zvaigznes tādas maldugunis vien ir, un daudz prātīgāk būtu izvēlēties citu, sev labvēlīgāku trasīti.  Tad nu lūk, arī Aleksandrs ir viens no šādiem manas dzīves kapteiņiem. Un tā arī daudzām meitenēm, kuras manas amata specifikas dēļ pie manis vēršas ar saviem dzīves stāstiem un jautājumiem „Saki, pie kura no jūsējiem man iet...?” tā arī atbildu – „Teikšu godīgi, ja man būtu tāda situācija/jautājums/problēma, es ietu pie Aleksandra”. Un tad es atkarībā no tai brīdī pieejamā laika daudzuma un jautātājas ieinteresētības pakāpes un gatavības klausīties izvēršos par šīs savas pieredzes tēmu.

...
Komentāri (0)  |  2015-07-31 09:32  |  Skatīts: 169x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Iemācīties pašapziņu


sadaļa: CITU AUTORU RAKSTI
autors: SANTA LĪVZINIECE

 Par to, ko katram no mums nozīmē jēdziens “pašapziņa”, varētu diskutēt bezgalīgi. Vienam pašapziņu vairo kārtējais nopelnītais miljons, otram – kvalificēšanās “ simtlatnieku” programmai. Vienai pašapziņas balsts ir personīgais foto uz “Vogue” vāka, citai – tā vienīgā reize, kad jaunībā ciema pirmais puisis izdancināja vietējā klubā. Un nekas no tā nav ne nepareizi, ne smieklīgi, ne par mazu un ne par lielu, jo starta pozīcijas ikvienam ir savas un arī dzīvē izpildāmais uzdevums – savs. Bērns var piedzimt ģimenē, kur jau no mazotnes viņu ceļ, novērtē, atbalsta. Un var nākt pasaulē vidē, kur katra diena ir cīņa par izdzīvošanu. Pirmajam, ļoti iespējams, ar pašapziņu viss būs kārtībā un viņš netērēs lieki laiku, lai savā prātā un sajūtās cīnītos ar iedomātiem un mazāk iedomātiem trūkumiem, un sparīgi ies uz saviem mērķiem. Katrs sasniegums tikai apstiprinās viņa jau tā stabilo pārliecību: “Es taču teicu, ka varu! Es taču zināju, ka to izdarīšu!”, savukārt reakcija uz kļūmi būs veselīga – “Tas taču manu vērtību nemazina!” Otrajam, visticamākais, tik gludi neveiksies un, lai vispār tiktu līdz spējai noformulēt kaut kādus mērķus, viņam vispirms nāksies gadiem cīkstēties ar saviem “dēmoniem” un katra pumpa uz deguna vai niecīgākā neveiksme būs tikai kārtējā nagla viņa pašapziņas zārkā. Un, ticamākais, tas, vai viņš vispār nodzīvos cilvēka cienīgu dzīvi, vistiešākajā mērā būs atkarīgs atkarīgs no tā, vai viņam izdosies pašapziņu iemācīties. Jā, tieši iemācīties. Jo, ja cilvēks nav ar to dabiski uzaudzis, tad tā ir jāiemācās. Tieši tāpat kā mēs mācāmies braukt ar riteni, uzkrāsot lūpas vai konservēt gurķus. Tikai atšķirībā no riteņbraukšanas prasmēm, kuras reiz apgūtas, praktiski nav aizmirstamas, pašapziņai ir tendence šķobīties un ļodzīties kā niedrei vējā visa mūža garumā... Daudziem no mums tā ir kā Pizas tornis, kas ārēji it kā turas, tiek apbrīnots un fotografēts, taču draud sagāzties jebkurā mirklī. Pašapziņai liktenīgs var izrādīties viens vārds, viens skatiens, kāda niecīga (it kā) izgāšanās. Un tad izrādās – milzis bijis uzstutēts uz māla kājām un atkal viss jāsāk no sākuma...

...
Komentāri (0)  |  2015-07-30 11:47  |  Skatīts: 391x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Par nometni


sadaļa: CITU AUTORU RAKSTI
autors: JOLANTA SADOVIČA

 Šodien atvēru savas mīļās „Pavasara studijas” mājas lapu, lai vēlreiz izlasītu rudens nometnes programmu un sāktu lēnām izgaršot to prieku un baudījumu, kas būs.

Es biju pirmajā, otrajā, trešajā nometnē un tagad braukšu uz piekto nometni. No sirds nožēloju, ka nebiju ceturtajā.

Manā ģimenē jau visi zina, ka mana braukšana uz „sevis mīlēšanas nometni” ir nesalaužama un nesatricināma tradīcija. Un visi mani nekurnot uz turieni laiž, jo zina, ka es atbraukšu mājās laimīga, priecīga un tāda piepildīta. Tāda, it kā būtu bijusi vienā kārtīgā, garā ceļojumā.

Es to saucu par savas dvēseles ceļojumu.

Man īstenībā visas nometnes, kurās es esmu bijusi, ir kā pirmās, jo katra ir bijusi savādāka un katrai no tām, kā labam vīnam ir bijusi brīnišķīga pēcgarša.

...
Komentāri (0)  |  2015-07-23 21:15  |  Skatīts: 528x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Dzīves lielajām lietām jānāk no sirds


sadaļa: CITU AUTORU RAKSTI
autors: SANTA LĪVZINIECE

 Man profesionālā realizēšanās nekad nav bijusi galvenais šai dzīvē paveicamais uzdevums. Lai arī bērnībā labprātīgi un milzīgā entuziasmā rausos uz taburetes un izmantoju katru niecīgāko izdevību, lai priecētu radu un kaimiņu tantes ar “Stāvēju, dziedāju... “, es neizjutu vēlmi sevi pieaugušā vecumā saukt nedz par dziedātāju, nedz aktrisi. Mani nevilināja nedz  Allas Pugačovas, nedz Bridžitas Bordo spožā, skatuves prožektoru izgaismotā dzīve. Spēlējot “veikalos”, es ne uz mirkli nesaistīju savu nākotni ar pārdevējas profesiju. Mācot plīša lāčiem reizrēķinu, man nekārojās pa īstam kādreiz nonākt nīgru tīņu pilnas klases priekšā. Piemērot mammas kleitas un 70tajos gados tik stilīgos zeķzābakus, manī nebija domas par modeles karjeru. Skolā tik bieži uzdotais jautājums – “Nuuu, un par ko tad Tu gribi kļūt?” – mani tracināja. No manis – apaļas teicamnieces, sportistes un visu iespējamo padomju skolēnu organizāciju aktīvas biedres, kā minimums gaidīja vismaz sapni par VEF arodbiedrības vadītājas vai kāda pirmrindas kolhoza priekšsēdētājas amatu. Bet manī nekā tāda nebija. Patiesībā līdz pat visnotaļ apzinīgam vecumam es paliku pie stabilas pārliecības, ka gribu kļūt par indiāņu virsaiti. Tā nu reiz man šķita viena varena štelle. Es negribēju iespiest sevi striktos  rāmjos. Es gribēju dzīvi, kurā būtu gan zināma deva atbildības un noteikumu, gan arī proporcionāli tieši tik pat brīvības, iespējas būt vienatnē ar sevi un dabā. Es gribēju iemācīties sabalansēt pienākumus ar piedzīvojumiem un neikdienību. Dzīve, protams, manus spārnus aplauza un ieviesa savas korekcijas – pēc vidusskolas beigšanas mežonīga mustanga muguras vietā es zem pēcpuses sajutu vecās, labās Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātes koka solu. Izvēle gan nebija gluži mana, bet es arī savu pragmatisko vecāku “draudzīgajam aicinājumam” īpaši pretī nespirinājos. Ja tā padomā, viņu pusē bija pilnīgi visi loģiskie argumenti. Dzelzs priekškars nupat ar milzīgu blīkšķi bija nogāzies, un ikvienam saprātīgi domājošam cilvēkam bija skaidrs, ka angļu un ideālajā gadījumā vēl dažu labu smalku Rietumeiropas valodu zināšanas man visnotaļ operatīvi un gludi pavērs ceļu uz saulainu un nodrošinātu nākotni. Mazliet pafantazējot, varēja uzburt visoptimistiskākos scenārijus. Cik tad deviņdesmito gadu sākumā Latvijā bija ļaužu, kas bez tulka starpniecības spētu pilnvērtīgi uztvert neskaitāmo ārvalstu konsultantu, padomdevēju un mentoru stāstīto? Maz, pavisam maz. Tāpēc mums jau pirmajā kursā pavērās neticamas iespējas – strādājām visur, sākot no gaļas kombinātiem līdz zemessargu ierakumiem un Prezidenta kancelejai. Apsviedīgākās meitenes izmantoja iespēju kļūt par modrību zaudējušu ārvalstu diplomātu kundzēm, mazāk apsviedīgās iekārtojās dažādos amatos ministrijās un ārzemju kompāniju pārstāvniecībās.  Arī es. Un tomēr, pat plunčājoties šajā zelta āderē un gozējoties pasniedzēju, kursa biedru un darba devēju atzinības saulītē, ik pa brīdim sirds uzdeva nepatīkamu jautājumu -  vai tulka / tulkotāja arods patiešām ir Tavs sapņu darbs? Vai starpbrīžos starp likumprojektu, līgumu un bezgalīgu pārrunu tulkošanu Tu klusībā sapņo vēlreiz iztulkot "Faustu" un pārspēt Raini...? Un atbildi jau nebija diži tālu jāmeklē. Nē, nesapņoju. Un arī citi nesapņoja. Vairums tā arī klīst pa Briseles gaiteņiem un pelna cilvēka cienīgu pensiju. Joprojām reizi gadā tiekamies, bet par savu profesiju daudz nerunājam. Un no manējiem par izcilu tulkotāju neviens tā arī nav kļuvis.

...
Komentāri (0)  |  2015-07-14 22:05  |  Skatīts: 714x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Paldies :)!


autors: RENĀTE VECVĒRDIŅA
sadaļa: CITU AUTORU RAKSTI

 Čau Inesīt!

Paiet 3, 4, 5 mēneši un man pilnīgi prasās Tev uzrakstīt. Tapat vien. Tā gaiši un forši. Iespējams tāpēc, ka tieši ar Tevi sākās manis pašas iekšējā laimīte. Vēl aizvien ar uzvarām un paklupieniem, bet tik uz priekšu un uz augšu.

Daudz kas noticis kopš mūsu pēdējās epastu sarunas. Savi kāpumi, savi kritumi, zaudējumi un arī ieguvumi. Vārdiem grūtumos nav vietas, tikai sirds tuvībai un zini, ka gan es, gan visas man zināmās viedās ...
Komentāri (0)  |  2015-07-09 13:10  |  Skatīts: 445x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.