Ir svētdienas rīts. Esmu mūsu pludmales kafejnīcā, un sajūtas ir pilnīgi citas kā līdz šim. Cilvēki ir jakās, džemperos. Jūra tumšāka kā parasti.

Skan fantastiska mūzika.

Ir aprasojuši galdi.

Un tas viss rada milzu romantikas un dziļuma sajūtu. Gaisā jūtamas pārmaiņas un man tās patīk.

Man patika arī tad, kad bija svelme un tūkstošiem cilvēku, bet tad nebija tās iekšēji pilnās sajūtas, kad gatavojies kam īpašam. Tad bija notikumi visapkārt un vajadzēja tikt spēt visam izskriet līdzi. Tagad tas ir beidzies un ir pilnīgi skaidrs, ka tuvojas kāds jauns periods.

Citiem tā ir jauna darba sezona. Citiem pirmais septembris un jauns mācību gads. Citiem rudens raža, konservēšana, gatavošanās ziemai.

Man šis absolūto pārmaiņu laiks, kad esmu kardināli mainījusi attieksmi un domāšanu, kad lēnām un pamatīgi sāku jaunu dzīves periodu attieksmē pret sevi un tātad pret pasauli. Un tieši tāpat kā dabā ir beidzies karstais vasaras periods, kad gribas vaļoties, peldēties, sauļoties, tā arī manā dzīvē šobrīd beidzas dažādu iegribu un atkarību periods. Piemēram, esmu pārstājusi lietot kafiju, alkoholu un daļēji arī gaļu.

Un es tiešām biju iedomājusies, ka bez kafijas nevaru dzīvot un pēdējos 20 gadus biju dzērusi kafiju pilnīgi tā, ka viena krūzīte vēl pusē, kad jātaisa jau nākošā ;)

Arī par gaļu biju domājusi, ka nevarētu bez tās iztikt, bet nu jau mēnesi to apzināti lietoju ļoti ierobežoti.

Protams, tas saistīts ar lielo attīrīšanos ķermenim, par kuru jau rakstīju iepriekšējā rakstā. Jo tad, kad tik nopietni esi „iztīrījies”, tad tiešām piedomā ko un kā esi gatavs tik tīrā organismā atkal likt iekšā ;)

Man šīs pārmaiņas notika tīri psiholoģiski. Acīmredzot biju tam gatava.

Jo katrā reizē, kad semināros runāju par atkarībām, tad man bija kaut kā ne visai omulīgi, ka man pašai bija nenokārtoti daži rēķini.

Re, kā! - gadu ilgie semināri man pašai nesa vajadzīgos rezultātus.

Man vispār patīk, ja tas, ko mācu un ko teorētiski saprotu, sakrīt ar to, kā dzīvoju un praksē esmu pārbaudījusi. Lielākā daļa sakrīt, bet ir vēl dažas lietas pie kā reāli jāpiestrādā. Piemēram, pie gulēt iešanas 22.00 un celšanās ar saules lēktu. Bet tai pat laikā laimes terapija mums māca, ka nevajag neko darīt ar spēku un sevi laužot. Visu maigi un ar mīlestību. Es ļaujos.

Ir vēl viena lieta, ko esmu uzsākusi un ko gribu Tev izstāstīt – varbūt noder.

Tas saistīts ar elpošanu. Tu jau droši vien zini, ka elpojam pa seklu, pa biežu, un dēļ tā mūsu organisms pietiekoši nesaņem skābekli un „nepabarojas” tik cik tam vajadzētu. No tā izriet mūsu ikdienas jušanās, nogurums vai nespēks, stress vai agresija, kā arī konkrētu orgānu veselības stāvoklis.

Un tā nu esmu uzsākusi elementāru, bet ārkārtīgi  efektīvu vingrinājumu, ko praktizēju jau kādu laiku un man tas ļoti patīk gan miera un harmonijas gūšanai, gan spēkam un enerģijai.

Proti, tad, kad staigā, tad nevis vienkārši ej, bet gan piedomā pie elpošanas. 8 soļi ieelpa, 8 izelpa. Un tad kad pierodi šādi darīt, tad dari tā – 8 soļi ieelpa, 8 soļi aizturi elpu, 8 soļi izelpa, 8 soļi aiztur elpu. Un tā kādas 15 minūtes.

Protams, visi tie, kas nodarbojas ar jogu, par visu šo var pasmaidīt, cik tas viss elementāri.

Bet, ja nekas nav darīts gadu gadiem, tad šis būs ļoti labs iesākums.

Un ja nu Tu esi līdz šim dzīvojusi gluži tāpat kā es, tērējot savas iekšējās veselības rezerves un daudz neuztraucoties par to ko ēd, kā elpo, cik vingro utt., tad varam tagad šo izmaiņu dzīvē veikt kopīgi.

Man pašai ļoti noder, ja kāds ko iedvesmojošu pasaka un vai kā iedvesmo. Varbūt arī Tev noder kas no manas šī brīža jauniegūtās un brīnišķīgās pieredzes.

Ja darīsi – lai Tev veicās!