Paldies krīzei! Komentāri:
Inese* -
2010-08-16 03:37 Man liels prieks, ka tā. Jo uzskatu, ka katrs laiks mums dod kaut ko ļoti īpašu un "nevajadzīgu laiku" mums vispār nav:)
Arī šis ir ļoti vajadzīgs tieši labā nozīmē.
Inese* -
2010-08-17 05:03 Jā! Paldies dzīvei! :)
Inese* -
2010-10-19 22:31 Paldies, Agita, par Tavu stāstu!
Varbūt, ka šis brīdis ir tieši tā vērts, lai Tu uzsāktu savu laimes terapiju.
Atceries - krīzei ir spēks tikai tad, ja mēs tai ļaujamies. Ja par to domājam. Bet ja sākam domāt par skaistām un gaišām vērtībām, tad dzīve sāk palikt vieglāka un krīze atkāpjas, jo Tu par to vairs nedomā.
Ja Taviem mīļajiem šobrīd nav darba, viņi skumst, tad visticamāk, ka viņiem šobrīd ļoti vajag tieši Tavu morālo atbalstu. Palīdzi viņiem būt nozīmīgiem savās un Tavās acīs. Tu taču viņus mīli neatkarīgi no tā vai viņiem šobrīd ir darbs vai nē. Izrādi biežāk, ka viņus mīli. Biežāk palūdz, lai viņi Tev ko palīdz. Pasaki paldies. Parādi, ka bez viņiem Tu to nebūtu varējusi paveikt. Esi viņiem ļoti pateicīga.
Un tā Tu palīdzēsi gan sev, gan viņiem atgūt pašapziņu un noticēt saviem spēkiem.
Tomēr atgriežos pie tā, ka jāsāk ir ar sevi. Sāc savas pozitīvās izmaiņas jau tūlīt un Tu redzēsi kā kopējā enerģētika mainīsies.
Sāc ar mājas kārtošanu un pārkārtošanu, ar prakšalanu sev, sāc ar ūdens procedūrām un vingrošanu. Sāc ar to, ka nolem -ka gribi būt laimīga.
Citādi tas, kas tagad notiek var Tevi ievilkt pa dziļu.
Sāc laimes terapiju, kamēr vēl ir spēks. Un ja jau lasi šo manu mājas lapu, tad spēks un interese Tev par šo visu ir.
Tad ņem rakstu pēc raksta un ievies to savā dzīvē.
Ja šie likumi darbojas man, tad tie paši darbosies arī Tev.
Ja es esmu visas jomas sakārtojusi no bezcerīgas situācijas, tad tici-arī Tu to vari.
Tikai dari :)
Viss būs labi.
Ja pietrūkst spēka - raksti atkal :)
Inese* -
2010-10-20 08:17 Ak, Agita. Nu pilnīgi jāsaka - ar steigu jānāk uz maniem semināriem ;)
Tieši šajās tikšanās reizēs mēs par šo visu runājam un sapurinam savas dzīves, lai atkal būtu laimīgas.
Runājot par grāmatām:
man savukārt ir tā, ka pilnīgi varu "noņemt cepuri" un māt ar galvu līdzi katram vārdam, kas rakstīt grāmatā "Mūks, kas pārdeva savu Ferrari".
Arī "Ēd, lūdzies, mīli" par to pašu.
Un arī mana pašas dzīve par to pašu.
Tas viss tik tiešām strādā tieši tā kā aprakstīts. Un es esmu dzīvs piemērs, ka pat nav nekur jābrauc un tepat Latvijā mēs varam iziet tieši šo pieredzi, sākt ar sevi strādāt un būt laimīgas.
Es nezinu vai savu grāmatu varu uzrakstīt labāk, kā iepriekš nosauktās. Bet es varu uzrakstīt visu to, ko esmu pārbaudījusi, piedzīvojusi un par ko varu teikt- jā tas tiešām viss strādā. Tā būs ļoti saprotama un tuva - jo viss notiek nevis kaut kur tālu -Amerikā vai Indijā, bet gan tepat Latvijā. Un es no sirds ceru, ka lasītājām tas noderēs kā motivācija, kā impulss, lai savā dzīvē ko mainītu.
Inese* -
2010-10-20 17:33 Jā, atceros sarunu par semināriem Alūksnē.
Tur man tiešām nav sanācis pabūt.
Bet tad nu varbūt, ka ir jēga apdomāt atbraukt uz Rīgu. 30.oktobrī veidojas jauna grupa Rīgā (Teikā), kas turpmāk tiksies vienu reizi mēnesī. Tā kā tā ir sestdiena, tad seminārs ir dienas vidū 14.00-17.00.
Varbūt, ka varat ieplānot un pievienoties:)
Inese* -
2011-03-17 21:37 Dita, es Tevi ļoti saprotu.
Es pati savu "Pavasara studiju" veidoju tad, kad man visi ārējie apstākļi sakrita ar to, ko raksti.
Arī man bija pēc 40.
Arī man bija jāmaksā par māju (un tas ir 2 reiz vairāk kā Tu raksti)
Arī man bija jāsaprot - ka tiek attīrīta vieta kaut kam daudz lielākam, nekā tikai darbs pa algu.
Un tīri enerģētiskā nozīmē - šobrīd Tu attīrījies no visa, kas Tev vairs nav vajadzīgs. Acīmredzot arī šis darbs jau vairs nebija priekš Tevis. Tu esi izaugusi no tā.
Un ja jau Tu esi šai mājas lapā, attīries un domā pozitīvi, tad viss Tavā dzīvē sakārtjas :)
Galvenais ir izprast kāpēc un kā viss Tavā dzīvē notiek.
Inese* -
2011-04-13 17:15 Piekrītu Tev , Hanna, gan par pašapziņu, gan par ticību.Manī bija ļoti liela pārliecība par savu misiju, kad to visu sāku darīt.
Bet tas, ko gribu teikt - ka ne jau Tev tagad būtu jāatkārto mana pieredze un jātaisa kā Tu saki "veiksmes studija". Nebūt ne.
Bet skaidrs ir viens - Visuma likumi visiem ir vienādi. Ir kāds iemesls kādēļ Visums Tevi aptur un noliek uz minimāliem līdzekļiem. Ir kāda mācība, kas jāsaprot. Nekas nenotiek tāpat vien.
Un es sen esmu sapratusi, ka ja vien pieņem apstākļus un sāc tos iemīlēt un par tiem priecāties (no tā arī šis teiciens "paldies krīzei"), tad šī mācība ir izdzīvota pozitīvi un vairs neatkārtosies.
Es tā eju cauri visām krīzēm vai ikdienas nepatīkamām stuācijām. Pieņemu, iemīlu un priecājos, ka man šī mācība dota un mēģinu atrast to, kas šajā situācijā ir vērtīgs. Un vienmēr kaut kas ir :)
sadaļa: DAŽĀDI INESES RAKSTI autors: INESE PRISJOLKOVA
Tuvojas septembris un es mēģinu atcerēties pagājušo gadu un tās sajūtas, kad pirmo reizi pielavījās doma, ka vārdam „krīze” varētu būt reālas izpausmes dzīvē.
Atceros kā cilvēki kļuva arvien nedrošāki vai tieši otrādi agresīvāki, dusmīgāki un izmisuši, nespēdami uzreiz pieņemt situāciju un ar varu gribēdami noturēties iepriekšējās pozīcijās ar tiem pašiem paņēmieniem kā līdz šim.
Pēkšņi vajadzēja iemācīties noturēties pretim negatīvajam vilnim, kas vēlās pāri sabiedrībai, jo katrs savā sirdī mēs tik un tā gribējām būt laimīgi, veiksmīgi, mierīgi un harmoniski.
Pēkšņi visu vajadzēja darīt savādāk, jo situācija bija savādāka.
Un tieši tādēļ tagad – pēc gada – varam pavērtēt ko tas mums ir devis vai varbūt, ko atņēmis.
Vai esi domājis kādēļ gan mums bija jāpiedzīvo krīze un ko tas mums katram dod? Vai vari saskatīt to, ko labu šis periods tev devis?
Varbūt tā ir bezgalīga mīlestība uz šo zemi un valsti un tu sevī esi skaidri apzinājies, ka tik un tā nekur nebrauksi, lai cik slikti un grūti šeit būtu.
Vai arī, varbūt esi aizbraucis un saņēmies uz šo soli tieši tādēļ, ka dzīve tevi uz to pamudināja.
Varbūt tā ir milzu saliedēšanās ģimenē, kad kādam jāzaudē darbs.
Vai varbūt esi pats zaudējis darbu un iemācījies tikt ar to galā.
Varbūt, ka tieši pateicoties krīzei esi atklājis sevī kādas jaunas spējas un iespējas nodarboties ar to, ko esi gribējis darīt visu mūžu.
Varbūt daudz vairāk esi pievērsies garīgām vērtībām un gaišām domām, jo savādāk vienkārši šo laiku izdzīvot nevarēja.
Varbūt esi atklājis cik brīnišķīgas ir vienkāršas lietas un vienkārši ikdienas rituāli.
Varbūt esi pārvērtējis to, ko darīji darīšanas pēc, un tikai tagad to atmetot, saproti, ka tas viss ir bijis lieks.
Varbūt esi daudz vairāk sācis lasīt grāmatas un domāt gaišas dziļas domas?
Varbūt esi iepazinis kādu jaunu personības attīstības metodi un tā vietā, lai ietu kārtējo reizi uz lielveikalu iepirkties, nu ej meditatīvās pastaigās pa mežu, vai gar jūru.
Varbūt beidzot ir mazinājies tas milzu darba ritms un tu esi pamanījis kā mainās gadalaiki.
Varbūt....
Varbūt....
Es, pateicoties šim īpašajam laikam, esmu izveidojusi pozitīvās domāšanas centru, izstrādājusi vairāk kā desmit dažādas tēmas un programmas personības attīstībai un pilnveidei, novadījusi vairāk kā simts seminārus un satikusi ļoti daudz brīnišķīgu cilvēku, izveidojusi meditāciju klasi un gandrīz jau uzrakstījusi savu pirmo grāmatu.
Pateicoties šim laikam, esmu sapratusi savu īsteno būtību un dzīves misiju.
Tieši pateicoties šim laikam, esmu vēlreiz pārliecinājusies, ka laimei un mīlestībai nav nekāda sakara ar „treknajiem” vai „liesajiem” gadiem. Tieši šajā laikā esmu vēl un vēl sapildījusi savu pašapziņu un apzinājusies citu cilvēku vērtību, neatkarīgi no materiālām iespējām. Tieši šis laiks manā skatījumā ir kļuvis par garīgu atjaunotni un cilvēku vērtību sistēmu sakārtošanās laiku.
Un kā tas ir Tev?
Vai šis laiks Tev ir vērtīgs?
Vai saskati šo kā iespēju laiku, kā jaunu atziņu laiku, kā vērtību izkristalizēšanos, kā pilnveides un stiprināšanās laiku? |