Es būšu tavā pusē


Komentāri:

Sabīne* - 2011-07-24 21:12
Nil,kas pēc Tavām domām būtu tas sievišķīgi mīļais,kas sievietei vajadzīgs,un kas ir tas stiprums,ko sieviete pret vīrieša gribu uzņemas? Piemēram, man vīrs,kad ieminos par jaunu šampūna pudelīti,pārmet,ka nepietiks elektrībai,benzīnam..utt. Alkoholam gan allaž sanāk-un ne jau pāris stikla pudelītes,bet kārtīgas plastmasas cisternas-katrā brīvajā dienā. Un starp citu,viņš vienmēr nebeidz atkārtot,ka pelnu mazāk kā viņš un tātad-ko esmu dar
ijusi,lai varētu iekāroto sasniegt-ieg
ad
aties bērnam apģērbu, aizbraukt ekskursijā uz citu pilsētu... Tā nu esam visu laiku mājās-viņa iemīļotā atpūta-aliņš un darbs dārzā palēnām,TV.Viss. NEKAD NEKUR NEBARUCAM.Jo nav naudas.Iepērkas tikai viņš,jo man ar savu algu pietiek vien augstskolas rēķina segšanai,bērnudārza,skolas rēķinu segšanai,savu pusdienu un dažādu mazo kredītu segšanai. Lūk,nav vairs spēka.


Sabīne* - 2011-07-27 18:34
Viņš ir pat ļoti vīrišķīgs. Ko mēs saprotam ar šo vārdu? Viņš strādā-daudz strādā. Ir sportisks,kopj sevi, iznesīgs un visādi labi.Bet starp mums ir siena.Un viņš ir tas,kurš bez pārtraukum atkārto,ka nav,nav,nav....Viņš atveras tikai tad,kad negaidīti atrodas vairāk naudiņas.Un ,starp citu,lai es nopelnītu vairāk,man bez darba un studijām tad jāatrod-un es arī jau gatavojos doties turp-vēl viens darbs. Nu un - tad mani bērni paliek vieni ,un es viņus redzēšu tikai vienu dienu nedēļā,jo pārējā laikā atradīšos darbā vai ceļā uz to. Un būs labāk? nekādu omīšu mums nav.
Es ļoti labi zinu,ko vēlas vīrietis.Bet man apnicis būt režisorei,viņš skaisti prot piespēlēt-jā,tiesa.Bet es vēlējos ,lai pati būtu aplidota,lai viņš pats pēc savas vēlēšanās - ierauga mani.


Sabīne* - 2011-07-27 19:06
Par domāšanu piekrītu. Es cenšos,tiešām ļoti cenšos,es strādāju pie tā visa.

Sabīne* - 2011-07-27 22:37
Inesīt,mīļā ,jā,tā ir. Vīrišķīgs piegājiens? Tad laikam man sava domāšana jāmaina vēl radikālāk. Jo biju domājusi,ka man vienkārši jākļūst neatkarīgai un patstāvīgai,un ,lai gan mans mēŗķis nav šķirties no mīļā, tad tomēr ,ja tas notiktu, tad es ar to rēķinos un tas mani neapstādina. Jo vēlos iet uz priekšu!Man ir savi mērķi,ir arī savas mīļās lietiņas,ko vēlos darīt.Viņš solīja kādreiz tajās lietiņās ar mani sadarboties,jo vienai man grūtāk to realizēt-šo mīļo lietu.Bet tomēr redzu,ka tie bija tukši solījumi,jo tomēr nav uztvēris to nopietni, nerēķinās ar to,nepiemin to. Tad varbūt man atliek meklēt citu sadarbības partneri savām mīlajām iecerēm? :)Hei-nav slikti:)


 Vakar man bija situācija, par kuru gribu Tev izstāstīt. Tas arī sasaucas ar reiz kādā seminārā uzsākto diskusiju.

Stāvu es savā pludmales kafejnīcā un tērzēju ar paziņu, kura pie mums viesojas gandrīz katru dienu un tā situācija ir ļoti ikdienišķa. Iet garām mans vīrs un dzird, ka mēs par kaut ko viena otru pārliecinām (vai arī viņam tā vienkārši liekas) un viņš saka „lai ko jūs runājat, es būšu sievas pusē un viņu vienmēr aizstāvēšu!”.  Mēs paskatāmies uz viņu, atsmejam, ka mums taču nav domstarpību un mēs vienkārši ko skaļāk esam pateikušas, bet tā iekšējā sajūta man kļuva ārkārtīgi mierīga un patīkama. Es sajutos mīlēta un pilnīgā drošībā.

Un it kā jau es tāpat esmu drošībā. Un it kā tāpat es jau nekad nerunātu to, ko nedomāju un mani nemaz nevajadzētu aizstāvēt (jo neviens jau ne par ko nav jāpārliecina), bet tā sajūta.....bija un ir ļoti patīkama.

Es sapratu, ka šo no saviem tuvākajiem cilvēkiem esmu gaidījusi visu mūžu. Dažreiz sagaidījusi, dažreiz ne. Atceros, ka bija gadījumi, ka vecākus izsauca uz skolu (šķiet toreiz visa klase ko bija nodarījusi) un man bija ļoti svarīgi, lai viņi ir manā pusē. Ka nevis skolotājam viennozīmīgi ir taisnība (kā padomju laikos lielākoties bija), bet arī man var būt savs skatījums uz situāciju.

Bet dzīves laikā ir bijis arī tā, ka tuvinieki nostājas kaut kā pret tevi. Un tad tu jūties viens pats nesaprasts un nevērtīgs. Pašapziņa krītas un mīļā, drošā sajūta pazūd.

Kādā seminārā viena dalībniece stāstīja, ka viņas vīram pirms daudziem gadiem - iepazīšanās sākumā bijis ļoti būtiski, lai sieva ir vienisprātis ar viņu tad, kad notiek kāda viedokļu apmaiņa sabiedrībā. Un ja viņa ir gribējusi argumentēti izteikt citu viedokli, vai arī nostājusies citu sarunas dalībnieku pusē, tad viņš ir bijis apvainojies.

Un protams, ka viss ir dzīves skola. No Visuma likumu viedokļa ir tā - jo mēs pārāk pieķeramies šim tuvo cilvēku atbalstam un vairāk mums tas trūkst, jo dzīve mums to nedos. Un tas viss tikai ar vienu iemeslu - lai mēs iemācītos kļūt stiprāki. Savukārt, ja mēs esam gana stipri, tad mums caur tuviniekiem šo mācību nebūs jāapgūst.

Īstenībā jau mēs esam dažādi jūtīgi un katrs šādā situācijā reaģējam un sagaidām, ka mūsējie reaģēs, dažādi. Bet viens ir skaidrs, ka mājas, ģimene, tuvinieki, paši tuvākie (tātad mūsu pāra cilvēks) ir tie, kas nodrošina mums aizmuguri. Tas ir mūsu emocionālās drošības un pašapziņas viens no stūrakmeņiem.

Zinu daudzus gadījumus un arī mana pašas pieredze ir tāda, ka tad, kad man apkārt ir tuvi cilvēki, kas saprot, ko daru, kā domāju, ko runāju un mani atbalsta, tad mana drošība, pašapziņa un vēlme, ko darīt un teikt, vairojas. Ja tuvie cilvēki neatbalsta, netic vai pat speciāli gremdē, tad cilvēkam pašapziņa zūd un tad pie tā ir speciāli jāpiestrādā, lai atkal to atgūtu.

Es savam vīram esmu ļoti pateicīga par emocionālo drošību, kuru viņš man sniedz ik dienas. Uzskatu to par ļoti vīrišķīgu īpašību, kas man kā sievietei ļauj justies pasargātai un mierīgai, laimīgai un sievišķīgai.

Dažreiz, kad ar mani notiek neparedzētas un nepatīkamas lietas, viņš man saka „piedod, ka nebiju tev klāt un nevarēju to novērst”, vai „piedod, ka nevarēju tevi no tā pasargāt”.

Un varbūt, ka viņš pat nekā nebūtu varējis ko mainīt, bet tā sajūta, ka vīrs ir mans aizvējš, atbalsts un patvērums, dod ārkārtīgu sirdsmieru un piepildījumu.

Sievietei tas ir būtiski.

Ja mūsu lapu lasa vīrieši, tad šis ir viens temats, par kuru ir vērts padomāt. Savukārt meitenēm es novēlu, lai jūsu draugi un vīri ir stipri un gudri un gan domās, gan vārdos, gan rīcībā prot jūs aizstāvēt.

Komentāri (28)  |  2011-07-18 17:18  |  Skatīts: 7740x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Agita* - 2011-07-19 23:26
Man liekas, pašsaprotami, ka ar pašu tuvāko cilvēku it visā esam uz viena viļņa. Es vienmēr nostājos viņa pusē un viņš vienmēr manējā. Lai arī reizēm šķiet, ka viņš kļūdās un runā nepareizi, tik un tā nostājos cieta kā klints viņa pusē. Pēc tam divvientulībā situāciju pārrunājam un norādu, ka īsti viņa viedoklim nepiekritu. Un viņš vienmēr pateicas, kas esmu bijusi viņa pusē. Savādāk nemaz nevar būt. Kā var vispār būt "pret" savu vistuvāko cilvēku. Ar tādu cilvēku es nemaz nebūtu kopā. Tāpēc šoreiz Ineses jūsmināšana man nav īsti izprotama. Bet katram ir sava pieredze :)

Inese* - 2011-07-19 23:42
Tā nav jūsmināšana :))))
Tā ir patīkama pieredze un laime. Un ir ļoti daudz cilvēku un pāru, kuriem tas nav pats par sevi saprotams.
Un man pašai ir bijusi arī tāda pieredze, kad tas galīgi nav pats par sevi saprotams ;)))

Priecājos, ka esi tik pārliecināta šai jautājumā!

Sniegpulkstenīte* - 2011-07-20 01:05
Tā noteikti nav jūsmināšanās. Tas - šī tuvā pleca, aizvēja, savējo - sajūta tiešām IR ļoti svarīga.... Un ne visiem tas izdodas un ir!!! Ar savu vīru esam kopā tik ilgi,it kā mīlam,it kā kopā...it kā uz iena viļņa... tomēr tas stiprais plecs...izpaliek. :( Bieži ir tā, ka pagriežos uz viņa pusi sabiedrībā, ceru,ka aizstāvēs,atbalstīs,iedrošinās... un saņemu nejauku pliķi - viņa piekrišanu pretējam - ne manējam viedoklim... Un pēc tam - mīļā, bet tas taču bija tikai joks! Jā... ir ko padomāt. Un nemaz nav tik viegli izsvērt visu uz svaru kausiem,visus plusus un mīnusus.

Inga* - 2011-07-20 01:42
Visas mēs vēlamies to stipro plecu, bet dzīvē diemžēl biežāk sanāk, ka vīrs tāds ''jaunākais brālis''. Tas varbūt tāpēc, ka mēs esam paša tik stipras, visu varam. Krieviem būt precētai nozīmē - bitj zamužem (tulk.būt aiz vīra), es domāju ka te slēpjas daudz dziļāka jēga šim vārdu salikumam.

Inese* - 2011-07-20 03:28
"za mužem" atspoguļo precīzi to, kā tas ir atbilstoši sievišķai un vīrišķai enerģijai un mūsu īstenajau būtībai.
Vienīgi vēsturiski esam kļuvušas tik stipras un tik varošas, ka viss saputrojies.
un kad sākam dzīvot atbilstoši savai sievišķai enerģijai un īstenai būtībai - tad varam kļūt īsteni laimīgas:) un mūsu vīrieši vīrišķīgi.

Liena* - 2011-07-20 07:23
Piedod, Inese, ka ne katrs Tavs raksts man patīk, bet šis ir labs. īstenībā to būtu labi zināt katram cilvēkam, protams, pirmkārt vīrietim. Kā stiprajam dzimumam viņam būtu svarīgi zināt, kas ir vajadzīgs sievietei un bērnam, lai viņi justos labi. Tad nebūtu jautājumu par to, kāpēc sievietes tik biezi jūtas neapmierinātas... jo nejūtas drošībā, nejūtas patvērumā...
Man tas nav, bet reiz bija... tāpēc zinu, kā ir kad ir un kā ir, kad nav... Tagad varu cerēt un paļauties tikai uz Dievu...

Inese* - 2011-07-20 16:42
ai, Liena - īstenībā jau nav ko atvainoties. Es parasti nemaz nedomāju par to vai tas, ko rakstu cilvēkiem patiks vai nē. Tas , ko rakstu, man kaut kā atnāk "neatkarīgi no manis" :)
Bieži gadās, kad gribu kaut ko šeit uzrakstīt - bet nesanāk. Savukārt citreiz ir tā, ka vispār neesmu domājusi te ko rakstīt, bet jūtu, ka to daru.
Un tad katreiz saprotu - ka es nevaru izdabāt visiem cilvēkiem. Es varu vienkārši būt pati un paļauties, ka kādai daļai būs svarīga viena tēma, kādai citai - cita. Un pat, ja tikai viens cilvēks iegūst kādu konkrētu atziņu no raksta, ko esmu šeit ievietojusi - acīmredzot tad tam tā bija jābūt un tas man bija jāievieto.

Arī šeit taču pirmais komentārs norāda par neizpratni kapēc šo vispār rakstu:)

Es reiz rakstīšu grāmatu part šo tēmu - par mīlestību, par drošību, par atbalstu, par kopā būšanu daudzu gadu garumā.
Biju gribējusi to darīt jau šovasar, bet ....izrādās, ka rakstu divas citas.
Nu es patiešām to informāciju (kas nāk) nevaru izvēlēties.

Man ir tā, kā Tu pēdējā rindiņā raksti - es varu tikai ļauties.

zumZum* - 2011-07-22 06:57
Es jau nevaru sagaidiit Tavu jauno graamatu, labaak nevajaga kaardinaat :) :) :)
samiiljojieni :)

Inese* - 2011-07-22 17:40
"Mana laimes terapijas dienasgrāmata" jau uz septembri būs klāt:)
(vismaz es tā domāju) :)

Ilva* - 2011-07-22 19:19
Cik tas gan ir jauki:))....es par grāmatu. Varu tikai ļauties...,lai sagaidītu. Un tas būs brīnumaini...priekš manis:) Bet...kamēr tā vel nav....varu darīt....to ko esmu iesākusi...laimes terapiju...un vel ir tik daudz ko darīt...:)
Brīnumainu nedēļas piekto dienu vēlot mums visiem...:)

Nils* - 2011-07-24 17:54
Sievietei sajusties drošai ir patīkami, bet lai tas notiktu varbūt jāpadomā, ka vīrietis arī vēlās lai tā sieviete ir vīrietim svarīga un mīļa.No dabas ir iekārtots ka sieviete ir mīlestības, skaistuma un mīļuma nesējs.Vīrietis spēks un stabils pamats.Rūpētājs par savu mīļo, jauko, skaisto sievieti.Sievietes ir pārņēmušas vīrieša funkcijas un tad brīnās ka pagaisa sajūta ka esi aizsargāta.

Sabīne* - 2011-07-24 21:12
Nil,kas pēc Tavām domām būtu tas sievišķīgi mīļais,kas sievietei vajadzīgs,un kas ir tas stiprums,ko sieviete pret vīrieša gribu uzņemas? Piemēram, man vīrs,kad ieminos par jaunu šampūna pudelīti,pārmet,ka nepietiks elektrībai,benzīnam..utt. Alkoholam gan allaž sanāk-un ne jau pāris stikla pudelītes,bet kārtīgas plastmasas cisternas-katrā brīvajā dienā. Un starp citu,viņš vienmēr nebeidz atkārtot,ka pelnu mazāk kā viņš un tātad-ko esmu dar
ijusi,lai varētu iekāroto sasniegt-ieg
ad
aties bērnam apģērbu, aizbraukt ekskursijā uz citu pilsētu... Tā nu esam visu laiku mājās-viņa iemīļotā atpūta-aliņš un darbs dārzā palēnām,TV.Viss. NEKAD NEKUR NEBARUCAM.Jo nav naudas.Iepērkas tikai viņš,jo man ar savu algu pietiek vien augstskolas rēķina segšanai,bērnudārza,skolas rēķinu segšanai,savu pusdienu un dažādu mazo kredītu segšanai. Lūk,nav vairs spēka.

Ruta* - 2011-07-25 01:46
Sabīnei.Kāpēc tu esi ar vinu kopā?

Inese* - 2011-07-25 06:28
Nilam-
ja ir sajaukta lietu kārtība, tad ir divas iespējas - vai nu sakārtot visu atpakaļ vai mēģināt pielāgoties.

Parasti pāros, kuros ir ļoti sievišķīgas sievietes, pretim vienmēr ir vīrišķīgs vīrietis. Kā arī otrādi - jo vīrišķīgāka sieviete, jo sievišķīgāks vīrietis.

Piekrītu - no dabas ir iekārtots, ka sieviete ir maigums un vīrietis spēks.
Atliek vien dzīvot saskaņā ar šo dabas doto un būt laimīgiem :)

Inese* - 2011-07-25 06:31
Sabīnei -
Tu apraksti cilvēku, kurš iekļuvis Tamaz enerģijā. Viņš pats no turienes izkļūt nevar, jo negrib.
Un tad nu atakal ir tā, vai samierināties un dzīvot tālāk, vai arī saprast situāciju un kaut ko mainīt.
Sākumā mainīt sevī. Un pēc tam skatīties vai vīrs mainās. mēģināt viņam palīdzēt. Ja nemainās, tad mēģināt būt patstāvīgākai un neslīgt upura lomā.
Kur upuris - tur tirāns.
Ja sieva ir upuris, tad parasti vīram nav citas iespējamās lomas, kā būt tirānām.
Ir vienam no abiem jāpieņem lēmums būt savas dzīves autoriem:)
Par to mēs šajā mājas lapā esam ļoti daudz runājuši.

Nils* - 2011-07-27 16:18
Sabīnei-Pirmkārt tev jāmaina domāšana.Vīrietis ir klints kuru iekustināt var ar savu sievišķību.Dari pretējo darbību tam kas tev nepatīk.Mīli sevi un tevi mīlēs.Par naudu ir tā, ka tās mums ir tik daudz cik nepieciešams, jo Dievs mums visiem dod iespēju būt bagātiem un laimīgiem, jo tikai tā var attīstīties.Attīstīties lai veidotu pieredzi un labāku nākošo dzīvi.Nabadzība ir stagnācija un tikai mūsu prātā ir teiciens ''nekā nav neko nevaru'' ir un visu var.Mēs izputinājām savu valsti tieši ar šiem vārdiem.Tieši ar šiem vārdiem mēs noniecinām pašu ievēlēto valdību utt.Ģimene tā ir tā pati Saeima.Jāstrādā abiem pirmkārt ar attieksmi vienam pret otru un tici man arī alus kannas pazudīs, jo vīrietis grib būt vīrišķīgs un to viņš var saņemt tikai no sievietes.

Sabīne* - 2011-07-27 18:34
Viņš ir pat ļoti vīrišķīgs. Ko mēs saprotam ar šo vārdu? Viņš strādā-daudz strādā. Ir sportisks,kopj sevi, iznesīgs un visādi labi.Bet starp mums ir siena.Un viņš ir tas,kurš bez pārtraukum atkārto,ka nav,nav,nav....Viņš atveras tikai tad,kad negaidīti atrodas vairāk naudiņas.Un ,starp citu,lai es nopelnītu vairāk,man bez darba un studijām tad jāatrod-un es arī jau gatavojos doties turp-vēl viens darbs. Nu un - tad mani bērni paliek vieni ,un es viņus redzēšu tikai vienu dienu nedēļā,jo pārējā laikā atradīšos darbā vai ceļā uz to. Un būs labāk? nekādu omīšu mums nav.
Es ļoti labi zinu,ko vēlas vīrietis.Bet man apnicis būt režisorei,viņš skaisti prot piespēlēt-jā,tiesa.Bet es vēlējos ,lai pati būtu aplidota,lai viņš pats pēc savas vēlēšanās - ierauga mani.

Sabīne* - 2011-07-27 19:06
Par domāšanu piekrītu. Es cenšos,tiešām ļoti cenšos,es strādāju pie tā visa.

Inese* - 2011-07-27 19:26
Vīrišķīgs vīrietis ir tāds, kurš ļauj sievietei būt sievišķīgai :)
un otrādi - sievišķīga sieviete ir tā, kura ļauj savam vīrietim būt vīrišķīgam :)

Un vīrišķība ir ne tikai darbs, sportiskums un iznesība. Tā ir arī attieksme pret sievieti.
Vīrišķīgs vīrietis savu sievieti "aplido", samīļo, pažēlo (ja vajag), saudzē, lolo, lutina. Sievišķīga sieviete to visu pieņem un ir pateicīga par to (bet neizlutinās) :)

Sieviete ir attiecību veidotāja. Tā kā - ja vien Tu gribi, Tu vari palīdzēt savam vīrietim mainīt attieksmi pret sevi. Un Tev noteikti nav jāiet strādāt vēl vienā darbā tikai tāpēc vien, lai nopelnītu. Tas ir vīrišķīgs piegājiens.
Sievišķīga sieviete varētu izvēlēties kaut ko vēl darīt un vēl vairāk stra'dāt tikai tad, ja viņai tas pašai sagādā milzīgu baudu un viņa grib to darīt :)

(piemēram, es strādāju ļoti daudz un ar ļoti lielu prieku, jo vienkārši pati arvien vairāk izdomāju fantastiskas lietas ko darīt un man tas sagādā tiešām lielu apmierinājumu. Un kamēr mani vīrs atbalsta, tikmēr varu darboties :) )

Sabīne* - 2011-07-27 22:37
Inesīt,mīļā ,jā,tā ir. Vīrišķīgs piegājiens? Tad laikam man sava domāšana jāmaina vēl radikālāk. Jo biju domājusi,ka man vienkārši jākļūst neatkarīgai un patstāvīgai,un ,lai gan mans mēŗķis nav šķirties no mīļā, tad tomēr ,ja tas notiktu, tad es ar to rēķinos un tas mani neapstādina. Jo vēlos iet uz priekšu!Man ir savi mērķi,ir arī savas mīļās lietiņas,ko vēlos darīt.Viņš solīja kādreiz tajās lietiņās ar mani sadarboties,jo vienai man grūtāk to realizēt-šo mīļo lietu.Bet tomēr redzu,ka tie bija tukši solījumi,jo tomēr nav uztvēris to nopietni, nerēķinās ar to,nepiemin to. Tad varbūt man atliek meklēt citu sadarbības partneri savām mīlajām iecerēm? :)Hei-nav slikti:)

Vita* - 2011-07-28 23:52
Sabīne,tie nav tikai Tavi bērni,bet gan jūsu.Varbūt atļauj vīrietim uzņemties atbildību par jūsu bērniem?Varbūt pati kļūsti noslēpumaināka,biežāk smaidi sevī.Mana dzīve bija stipri līdzīga Tavējai un tanī laikā jutos ļoti nelaimīga.

Inese* - 2011-07-29 04:55
Sabīnei-
Tu visu laiku mēģini domāt "pasaulīgi" un caur psiholoģiju, bet pamēģini domāt no Visuma enerģētikas viedokļa. Un redzēsi, kā visa dzīve izmainās.

Nu piemēram - Tev nav mērķis šķirties no vīra, bet Tu jau pieļauj domu un zemapziņā gatavojies, ka tā vr notikt.
No Visuma viedokļa Tu šobrīd gatavo savu šķiršanos, jo ar šo gatavošanos "nebaltai dienai", mēs tieši to arī piesaucam un ar domām radām.

Manuprāt šādā situācijā pirmkārt ir jāizdomā ko Tu gribi.
Ja gribi dzīvot ar vīru un viņu mīlēt, lai viņš Tevi mīl un jums kopā ir labi - tad no šā brīža ej pretim tieši šim mērķim (un tad nav nekādas vajadzības stiprināt savu neatkarību gadījumam, ja šķirtos).

Būtiski ir ieklausīties sevī :)

Krisksis* - 2011-08-11 23:22
Viela pārdomām - sievišķība un attieksme pret to. Lai arī cik reizes neesmu mēģinājusi izturēties pret sevi ar cieņu, kādā brīdī tas viss pazūd. Jo ir darbs un vadošs darbs, mājas, dārzs, un daži mājdzīvnieki. Un vienai ar to jātiek galā. Jo vīram ir darbs un ko viņš var darīt, ka viņam jābrauc komandējumā? Tas skan no viņa puses. Un ziniet, kad vienai jātiek ar visu galā, tik tiešām visa sieviķība pazūd. Ko tik neesmu darījusi - sevi lutinājusi, staigāju smaidīdama (jo vienu mirki tā jutos), pucējos cik nu finansiāli varu atļauties utt. Bet, kaut kas tomēr nav. Jā, es ļoti labi saprotu, ka sevi nevērtēju, bet nesaprotu kāpēc? Man ir ļoti prestižs darbs, esmu vadītāja, man ir divi brīnišķīgi bērni. Tiešām viņiem esmu pateicīga par visu, kaut vai tas, ka es varu strādāt. Viņi vēl ir mazi, bet viņi man to ļauj to darīt. Viņi ir ļoti patstāvīgi. Arī sabiedrībā esmu novērtēta. Bet, nez kāpēc sevi nevērtēju un necienu. Vīrs ar mani var runāt kā grib (tonis, mēdīšanās, mirkļos, kad es viņam kaut ko lūdzu), jo viņš zin, ka es to ātri aizmirsīšu un viss atkal būs Ok. Esmu novērojusis, ka ir tā, kā ar mazu meitenīti - labi uzvedīsies dabūsi konfektīti. Tik ļoti gribas sev kaut ko nopirkt, bet nē, bērni uz skolu, kredīt, rēķini. Brīzīem liekas viss, vairs negribu neko, bet tad atkal pienāk brīsis, kad sasparojos un eju tālāk. Bet, tagad pažēlojos, bet tajā pat laikā, kad rakstu šīs rindas ienāca prātā - dzīvo priekš sevis:) Bet, kā tas ir dzīvot priekš sevis? Un kā tas ir mīlēt un cienīt sevi. Ir tik daudzas grāmatas lasītas, ai tas tas ir ārprāts, cik to izlasītas, bet kā rezutāta nav tā nav. Es gribu dzīvot un mīlēt. :)Un lai mīl arī mani. Un runājot par vīra atbalstu, tad to no viņa nekad neesmu saņēmusi, un esmu pieradusi, ka pašai vien jātiek ar visu galā. Un ir pat lietas, kas man viņa vietā jānokārto. Nu negribu vairs tā dzīvot, negribu. Viss beidzu zēloties. Bet šad un tad jau to var darīt:)Paldies, Inesīt Tev par grāmatu, laikam nāksies trešo reizi lasīt:) Lai sevi sakārtotu:)

zumZum* - 2011-08-12 09:03
man jau laikam vislabaak patiik tas teiciens , ka muusu aareejaa pasaule ir muusu ieksheejaas pasaules spogulis :)
Varu tikai pateikt kaa man bija.... gruuti, ar asaraam, ar sparoshanos...
Vakar laikam bija pats pats peedeejais, kas man bija palicis iekshaa.....luuzuma punkts.... skatiijos uz sevi spogulii un skalji sev teicu, ka miilu sevi - teicu es miilu tevi Liiga. Un saaku raudaat. Asaras kaa pupas bira paar vaigiem. Un turpinaaju teikt, ka miilu sevi un tad pilniigi pashai nemanot iznaaca vaardi - piedod, ka dariiju tev paari, piedod, ka neesmu klausiijusi tevi.......
tas bija peedeejais piliens manaa pilnas laimes kausijnaa, un no taa mirkla viss buus tikai veel labaak, skaistaak, patiesaak un veel vairaak ar miilestiibu :) :)
Ir tik pasakaini miileet sevi, visa dziive izmainaas tajaa bridii, kad tu patiesi un atklaati sevi iemiili, no matu galiniem liidz papeezhiem. Ieksheeji ir sajuuta , ka es ESMU MIILESTIIBA. Un katru miilju briitinju, tu dzirdi to ieksheejo balstinju runaajot ar tevi..... tas ir tik skaisti... par to vareetu rakstiit un rakstiit.... Sajuuta ir super! :) Tieshaam! :)


Kriksis* - 2011-08-12 18:37
ZumZums, man ir paties prieks, ka Tev ir izdevies sevi iemīlēt. Bet, man kaut kā neizdodas. Esmu stāvējusi pie spoguļa, katru mīļu brīdi skaitu: Es sevi mīlu un cienu, Es esmu sievišķīga, jauna un skaista, Es esmu brīnišķīga sieva savam vīram uttt. Skaitu un skaitu, mašīnā, darbā rakstu, katru 'mīļu brīdi. Es pat apzinos, ka ar sevis nenovērtēšanu es traucēju arī saviem tuvākajiem. Pat vakar aiz sevis nenovērtēšanas mājās izcēlās pamatīgs skandāls, kad tiku vazāta pa.................Bet, laikam ir vienreiz jāsaņemas un nedrīkstu vairs sev ļaut darī pāri.



Lapa | 1 [2] |

Atpakaļ