"Sagremot" notiekošo


 Un nu esam atpakaļ pie sarunām par čakrām, jeb precīzāk – kā sakārtot jomu pa jomai. Trešā čakra ir mūsu saules pinumā, atbild par mūsu Ego, par pašapziņu, no emocijām –par prieku, no orgāniem par diafragmu un gremošanas orgāniem. Varētu teikt, ka pa tiešo saistīta ar elpošanu, ar pārtikas un informāciju saņemšanu un filtrēšanu. Vai biji zinājusi, ka visvairāk informācijas mēs saņemam nevis caur smadzenēm vai ādu, vai matiem, vai kādu citu orgānu, bet tieši caur gremošanu. Lūk, un tieši tādēļ šī čakra atkal kļūst par ārkārtīgi nozīmīgu, jo – kamēr elpo- esi dzīvs. Un kamēr esi dzīvs, būs jāuzņem pārtika un jauna informācija.

Tieši šī čakra norāda uz to cik spējam pieņemt jaunas situācijas un uz mūsu spēju pārciest grūtības. Cik skaidri un stabili sevi apzināmies esošā situācijā. Ļoti bieži cilvēki, kam nepatīk notiekošais, saka „man no tā vēmiens nāk”, vai „viss šis man šķebina dūšu”. Tas ir no tā, ka nespējam pieņemt situāciju vai cilvēkus tādus, kādi tie ir. Mums reāli trūkst dievišķas mīlestības, jeb enerģijas, kas plūst caur trešo čakru. Parasti tādos gadījumos būs slimības, kas saistītas ar gremošanas orgāniem un saindēšanos. Un kā mēs zinām, arī slimības ir mūsu pašu radītas un mūsu domu izraisītas.

Lai attīrītu un „iedarbinātu” saules pinuma čakru, manuprāt, ir jāsāk ar elpošanu. Ja elpojam pa seklu, tad līdz trešajai čakrai elpa vispār nenonāk. Tātad pirmais – jāiemācās mierīgi un dziļi elpot. Un savukārt elpošana sakārto dzīvi. Ja esi uztraukusies – tā nomierina. Ja gribi patīkamu satraukumu – arī to ar elpošanu var izraisīt. Elpošanai ir milzu spēks. Es vienmēr saku, ja cilvēks stresa situācijā atcerētos, ka ir jāelpo, tad liela daļa stresa (baiļu, satraukuma...) vispār nebūtu.

Vēl viens veids kā sakārtot savu trešās čakras enerģiju, ir – dziedāt. Mūzika mūs tuvina Dievam, dziedāšana ir augstās vibrācijas mūsos. Tikai cits jautājums – vai mēs to praktizējam un trenējam.

Kad Tu pēdējo reizi dziedāji? Tā no sirds. Ar pilnu elpu?

Es tikko kā. Man ir vesels stāsts par to. Braucu es no Alūksnes semināra un kaut kā visapkārt viss tik skaists un harmonisks, un es nejauši atcerējos kā mēs bērnībā ar mašīnu braucām ekskursijās un toreiz visi kopā dziedājām. Tētis pie stūres, mamma blakus un mēs, bērni, aizmugurē un dziedājām kādas 3-4 stundas pēc kārtas. Un tā nu es, impulsa vadīta, uzstellēju latviešu dziesmas pa radio un no sirds dziedu līdzi. Pirmkārt, trīsarpus stundu garš brauciens man pagāja ļoti ātri un ļoti piepildīti, otrkārt, es varēju atkārtot dziesmu vārdus, kurus biju jau paguvusi piemirst. Treškārt es varēju pārliecināties, ka vēl arvien labi dziedu, neskatoties uz to, ka tik tiešām daru to reti.  Ceturtkārt, kad nākošā dienā aizgāju ciemos uz jubileju, kur mums notika īstena izdziedāšanās, varēju ar pārliecību iekļauties ansamblī. Un tomēr tā pati galvenā atziņa ir un ieguvums ir ļoti pacilāts un gaišs garastāvoklis un laba tīra enerģētika.

Un tieši tāpat kā savu enerģētiku varam attīrīt un padarīt gaišāku, tieši tāpat diemžēl varam arī piesārņot. Lūk, trešā čakra ir saistīta arī ar visiem mūsu orgāniem, kas nodrošina ķermeņa attīrīšanos un filtrē uzkrātos piesārņojumus. Tieši šīs čakras „pārraudzībā” ir akna, kuņģis un aizkuņģa dziedzeris, žults. Tātad arī enerģētika var būt vai nu piesārņota vai attīrīta. Un tieši no tā ir atkarīgs vai cilvēkam ir dzīvesprieks vai depresija, vai pašapziņa ir augsta vai „dubļos iemīta”.

Bieži vien depresija un nevēlēšanās dzīvot ir saistīta ar ļoti piesārņotu organismu, ar kaitīgiem ieradumiem, kas piesārņo tieši šī čakras enerģētiku. Cilvēks jūtas smags, piezemēts, viņš iekļūst tamaz enerģijā un neredz vairs ne dzīves jēgu, ne iespējas.

Lai šo izmainītu, ir jāmaina paradumi un jāattīra organisms, jāseko līdzi ko un kā ēdam, ko dzeram. Tieši trešā čakra ir vissaistītākā ar uzņemtām vielām. Ja pasakām kaitīgiem ieradumiem nē, un tā vietā ēdam un dzeram svētītu ēdienu (iepriekš noskaitot lūgšanu) un dzeram ar mīlestības informāciju piepildītu ūdeni – organisms šos mūsu pūliņus novērtēs un enerģētika sakārtosies.

Par uzturu ir ļoti daudz pieejamas informācijas un droši vien mēs speciāli par to šeit varam nerunāt, bet tikai gribu pieminēt šīs čakras sakarā, ka „mēs esam tas, ko mēs ēdam un dzeram”, tas mūsu organismam dod vispilnīgāko informāciju un barības vielas. No tā pārtiek mūsu šūnas. Tātad mēs. Un katru reizi, kad gribas atkal padoties kārdinājumam un apēst kaut ko „neēdamu”, tad vienkārši padomā šūnu līmenī kā Tu izturies pret savu ķermeni, pret savu enerģētiku un pret sevi kopumā.

Un Tu jau zini likumu – kā Tu pret sevi, tā Visums pret Tevi.

Un tad katrreiz ir izvēle – vai iet veco paradumu pavadā, vai tomēr ieklausīties sevī un mainīt savu ēdienkarti.

Kopš es tā daru – mana dzīve ir ļoti mainījusies un no savas pieredzes varu teikt, ka laba enerģētika  un laba pašsajūta (kas ir pamats pašapziņai) ir tieši atkarīga no uztura un tā, kā mēs to lietojam.

Komentāri (13)  |  2011-05-31 03:06  |  Skatīts: 5654x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Karinčiks* - 2011-05-31 05:41
Uh,cik laba čakra..man ļoti nozīmīga..Vienreizēji,paldies...

Inese* - 2011-06-01 01:00
Īstenībā jau visiem dikti nozīmīga. To varam redzēt komentāros pie prakšalanas raksta :)

Andra* - 2011-06-01 04:29
Man radies jautājums- ir jau 5 mēneši pagājuši, kopš es neēdu gaļu- bet pēdējā laikā pieķeru sevi pie domas, ka derētu kādu maltās gaļas mērcīti vai šašliku ieēst- nesaprotu, vai man jāieklausās savā organismā, vai tas vienkārši ir kaut kāds viltus kārdinājums??? Un tad vēl ta kāre uz saldumiem, kopuma pa šo laiku ir pienākuši 10 kg klāt... nesaprotu, ko es daru nepareizi...

Inese* - 2011-06-01 05:28
Andriņ - ir jāieklausās sevī. Ja man kaut ko ļoti kārotos, es droši vien ieēstu;) Tas ir daudz labāk, nekā sevi uz kaut ko badināt un turēt "pie ķēdes".
Atceros, ka kaut kad 15 gadus atpakaļ badojos un man sapnī un dienas vīzijās rādījās bulciņas. Nu...kam tas der? Nekāda domu un enerģijas attīrīšana tur nesanāk.

Atceries, ka viss ko darām izriet no tā, ko domājam. Varbūt, ka tas nemaz nav Tavs lēmums - neēst gaļu.
Ja apziņa nav tam nobriedusi, tad sevi disciplinēt ir ļoti grūti.
Ir jāsaprot kādēļ ko darām un ko nedarām.
Mēs katrs pats esam savas dzīves autori :)

Kristine* - 2011-06-01 06:16
Par to elpošanu ir taisnība - dziļi elpot ir forši, baudkāri. Man ir tāds niķis, braukt ar velosipēdu un ja ātri brauc, nākas dziļi ievilkt elpu. Un taisnība, ka tas nomierina.
Pastāstīšu, kā mans organisms atteicās no kafijas. Veicu prakšalanu no februāra un protams izlasīju, ka Inese pēc prakšalanām kafiju vairs nedzer. Bet šie vārdi man paslīdēja garām, es dzēru kafiju, jo vēl mēnesi atpakaļ, man tā garšoja. Te pēkšņi, kādu jauku dienu no rīta iedzeru malku kafijas un paliek nelabi. Bet es vēl neklausu savu organismu, turpinu dzert kafiju, līdz kādu rītu, tā kārtīgi kunģis sažņaudzās un es sapratu, vēl malks kafijas un būs pavisam slikti. Visu izlēju ārā, sapirktās kafijas atdāvināju, kopš tā laika vairs nedzeru un lieliski jūtos. Un viss notika dabiski, mierīgi, bez piepūles, piespiešanas vai nožēlas. Ja man prasa, kāpēc vairs nedzer kafiju, atbildu - vienkārši vairs negaršo.

lelde89 - 2011-06-01 21:33
Inesiit, jau sen gribeetu tev uzrakstiit, jo ilgaaku laiku domaaju par sevi, saviem paradumiem un cik tas ir pareizi no visuma viedoklja skatoties.

Gadu gaitaa esmu izaudzinaajusi diezgan speeciigu gribasspeeku un pashkontroli kas dazhkaart ja ieskatos sevii godiigi tad iet aaraa no raamjiem, jo pashkontrole eeshanas zinjaa ir jau tik liela, ka ir pat bailes iedomaajoties, ka vareetu to zaudeet un apeest kaut ko ne taadu, piemeeram to pashu shokolaades gabalinju, un taa jau ir ikdienas ciinja ar sevi, jo ir periodi, kad ljoti gribaas, bet ja sev to prieku ljauju tad peec tam ir milzu vainas sajuuta un shausmiiga nepatika pret tevi. Ko tad dariit, ja viss jau ir tik taalu aizgajis, ka nespeeju vairs atlaist grozhus bet shis perfektais veseliigums dazhreiz ir vnk kaa milzu slogs no kura nespeeju tikt valjaa jau gadiem. Nevareetu to gan nosaukt par miilestiibu pret sevi, bet izskatos jau labi un komplimentus sanjemu nepaartraukti kaut gan katrs riits iesaakaas ar sevis kaartiigu nopeetiishanu spogulii un skatiishanos kur un kaa veel ko nomest + izmainiit + sevi nopelt.

Agnese...* - 2011-06-01 22:30
Pavisam nesen gavēņa laikā pirms Lieldienām nolēmu neēst gaļu un olas, nedzert kafiju (ko biju sākusi dzert pēc bērniņa piedzimšanas, jo nepātraukti nāca miegs), neēst saldumus. Vienīgais, ko tiešām neprasās joprojām ir kafija.
Gavēšanas laikā vairākkārt, domājot par gaļas produktiem, siekalas saskrēja mutē. Sevi noturēju un nenodevu, tomēr sapratu arī, ka šādam solim pilnībā neesmu gatava. Gaidu, kad arī mans šūnu līmenis būs tam gatavs, kad vairs negribēsies... Ticu, ka viss notiek tā, kā tam jānotiek un visiem jau nav jābūt vienādiem arī ēšanas paradumos ;)

Saulaini sveicieni!!!

Agnese:)* - 2011-06-01 22:45
Ar gaļas neēšanu un kafijas nedzeršanu man bija tā,ka organisms pats atteicās ņemt pretī. Kā jau arī Kristīne stāstīja,ka vienu dienu kafija vairs negaršo. Man tas viss notika pamazām, paplašinot apziņu. Nezinu to mehānismu,kāpēc tā,bet viss it kā notika pats no sevis. :) Ne vairs zivis kārojas, ne šašliku smarža vilina... Tomēr šajos produktos ir saglabājusies nāves enerģētika, informācija par to,kas un kā notika. Vai gribam šo informāciju ielaist sevī?...

Agnese :)* - 2011-06-01 22:48
Agnesīt..., par to šūnu līmeni. Tas mēdz izspēlēt trakus jokus. :) Šūnu atmiņā jau tas viss sēž un tad kaut kad var dot par sevi zināt. Man tā bija kādu laiku atpakaļ,kad sajutu istabā cigarešu dūmus,kaut arī nesmēķēju jau ļoti sen.Protams, reālu dūmu tur nebija, bet vēlme tos uzvilkt gan radās. :D Labi,ka nepaklausīju šai vēlmei.

Inese* - 2011-06-02 17:25
Leldei-
es bieži lietoju teicienu "nebūt perfekatai, bet laimīgai". Pēc sevis zinu, ja gadiem esmu dikti sevi iegrožojusi un dikti kontrolējusi, tad beigās esmu pazaudējusi brīvību. Lūk- laimes tarapija man manu brīvību atdeva. Es vairs neesmu perfekta un necenšos tāda būt.
Tas, ko cenšos - ievērot Dieva un Visuma likumus. Bet skaidri apzinos, ka esmu grēcīgs cilveķs un šad tad vienkārši negribot (vai nepiefiksējot) tos pārkāpju. Šajos brīžos ir svarīgi mīlēt sevi un dievu tik ļoti, lai spētu uzreiz to sev piedot un censties turpmāk tā nedarīt. Būtiski ir neielaist sevī vainas apziņu un kritiku. Mīlēt sevi nozīmē sevi saprast. Izprast kādēļ esmu tā darījusi un mēģināt mācīties no šīs situācijas.

Otrs teiciens, kas man nāk prātā par tavu stāstu ir- "no viena grāvja otrā". Nu skaidrs, ka meš nevaram ēst, kas trāpas pa rokai, bet kontrolēt visu tik ļoti kā stāsti ir vienkārši pa traku.

Lai tiktu ārā no šīs situācijas, es Tev iesaku kaut ko nedaudz pārkāpt. Kaut nedaudz kaut ko atļauties izdarīt tādu, ko Tavs perfektums īsti nepieļauj. Un izbaudīt to. Un paskatīties, kas notiek. Paraksti nekas graujoš nenotiek, mēs vienkārši kļūstam mīļākas, enerģētiksi mīkstākas un elastīgākas.
Redz tas prefektums rada cietu enerģiju. Saspringumu.
Sievietēm ir jābūt maigām.
Atceries par persiku:)

lelde89 - 2011-06-02 19:36
Paldies Inesiit tev par sho, taa ir gan lieta 'galvaa' kaa saka. Jo tagad kad censhos saprast, nu kapeec man shii kontrole tik ljoti nelaizh valjaa tad ir taa, ka uznaak bailes, jo liekas, ka automaatiski ja kontroleeju ko eedu un cik kustos tad uzreiz ir taa, ka tas liek justies ka tu kontrolee savu dziivi, kontrolee to, ka tu cilveekiem pattic, jo labi izskaties, jo uzreiz par tevi ir labaaks iespaids... Liekas, ka viss ja tagad palaidiishu grozshus valjaa tad palaizhu valjaa, atljaushos eest kaut ko citu tad uzreiz vairs nebuushu pievilciiga un tass viss ir taada ikdienas ciinja ar sevi.

Dzintra M.* - 2011-06-03 19:10
Lasu šo rakstu jau vairākas reizes.Man tiko dažas dienas atpakaļ bija gremošanas traucējumi un saindēšanās,nogulēju 2 dienas,bez spēka,tad karsts,tad auksts,tad slikti ,nespēks un viss kas tam piedienās.Nu jau labāk,bet kuģis tā kā negrib vēl strādāt.Skaidri apzinos kāpēc tas viss-nepieņemu 2 cilvēkus tādus kādi viņi ir un sekas sajutu.Lasot vēlreiz šo rakstu domāju kā sev palīdzēt-un varu pastāstīt arī citiem,jo prakse noder visiem,te būs gan no Inesītes ieteiktā,gan to ko esmu mācījusies.Ar dziļo elpošanu caur vainaga čakru ieelpoju Dievišķo gaismu un to izelpojot aizvadīju uz 3 čakru.Mans pārsteigums bija tas,ka domās redzēju kā tajā apvidū uz visām pusēm paceļas tādi kā putekļi,kā dūmi.Tā vairākas reizes.Tad redzēju tādu kā mutuļojošu ūdeni(it kā sēra),arī vairākas reizes,līdz kļuva aizvien mazāk un līdz beidzot pavisam skaidrs, tīrs ūdens,kā avota.Tad,lai iekustinātu čakru atkal elpojot caur vainaga čakru no Visuma ieepoju Mīlestības enerģiju un atkal sūtīju uz 3 čakru,arī vairākas reizes.Viss sāka laistīties zelta krāsā un bija tīrs.Kad biju beigusi mans liels pārsteigums bija tas,ka vairs nejūtu nospiedošo sajūtu.Un ja kas tad zinu kā sev palīdzēt,varbūt noder arī kādam citam.
Paldies,Inesīt,par jauko sadaļu par čakrām,viss uzrakstīts tik vienkārši un saprotami.Mīlestības starojumu Jums visiem!

Inese* - 2011-06-04 06:53
Paldies, Dzintra:)
Šis tiešām ir ļoti labs paņēmiens, kas ļoti labi strādā.

Man liels prieks, ka šeit dalāmies ar pieredzi :)
paldies!


Atpakaļ