Graujošai enerģijai saku "Nē"


sadaļa: DAŽĀDI INESES RAKSTI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šodien gribu ar Tevi parunāt par kritiku un izvēli izteikt kritiku. Par to, ko ar to darīt pēc tam. Un ko tas dod un ko ne.


Vai Tev ir gadījies, ka Tu labprāt uzsāktu kādu savu darbību, bet pārdomājot „diez ko par to teiks citi” kaut kā sāc šaubīties un varbūt, ka nemaz nesaņemies to tā arī izdarīt. Vai varbūt zini situāciju, ka visu dienu esi pucējusies, gatavojusies un domājusi cik svarīgi Tev šodien ir labi izskatīties, bet te pēkšņi vīrs, mamma vai draudzene pasaka „ak šausmas, kāda tu šodien izskaties” vai arī „kas tas Tev mugurā?”. Un kļūst bēdīgi. Un Tu ej pārģērbies, uzvelc visparastākos džinsus un ej tālāk jau bez šī iekšējā pacilājuma un spožuma. Vai arī esi gatavojusi kādam kādu skaistu dāvanu vai pārsteigumu, bet viņš ar vienu vienīgu teikumu to nokritizē. Ir Tev tā gadījies?
 

Protams, ir. Mēs visi esam bijuši tādās situācijās.


Bet tad nu jautājums ir –kāpēc tā notika. Kādēļ tajā situācijā Tev tik sāpīgi skāra šis viens vai divi teikumi? Kādēļ pēc tam jau nākošā reizē Tu vairakkārt pārdomā darīt tā vai nedarīt? Kāpēc?
 

Tādēļ, ka kritikai ir ļoti spēcīga graujoša enerģija un ja Tu neesi uzkrājusi ļoti daudz iekšējas pozitīvas enerģijas, kas Tev nodrošina ticību, pārliecību, spēju uzturēt milzīgu mīlestību utt, tad šāda negatīva enerģija sasaucas ar graujošām enerģijām Tevī – proti bailēm, dusmām, agresiju utt. un sagrauj notikumu, situāciju un kopējo enerģētiku.


Ko darīt? Kā tik galā ar apkārt valdošo cilvēku vēlmi kritizēt, oponēt, noliegt, apšaubīt?
 

Atbilde ir viena – vairot pozitīvo enerģiju sevī  tādā daudzumā, ka pietiek spēka neietekmēties no apkārt notiekošā. Vai arī, ja kritika mūs pa tiešo tomēr skar (visbiežāk tās ir tuvu cilvēku domas), tad būtu jāiemācās negatīvo pārveidot pozitīvā. Tomēr uzreiz varu pateikt, ka tā ir ļoti liela slodze un enerģijas patēriņš. Ja Tu dzīvo diendienā kopā ar cilvēku, kurš Tevi kritizē, tad ir ļoti jāuzmanās, lai neciestu pašapziņa un lai neiztērētos visa enerģija.


Starp citu – Latvijā šī ir ļoti izplatīta tendence. Cilvēki ir tendēti būt kategoriski, kritiski un agresīvi un tai pat laikā ciešs no pašapziņas trūkuma, un savukārt tieši tādēļ kļūstot atkal agresīvi un noliedzoši .
 

Viss it kā iet pa negatīvo riņķi.


Kādēļ tā notiek? Tādēļ, ka mūsos katrā ir arī negatīvā daļa. Un ja šo negatīvo mēs nepārtraukti uzturēsim, kultivēsim un „barosim”, tad tā augs. Ja mēs savukārt attīstīsim savu pozitīvo enerģiju, tad tā būs vairāk.
 

Viss ir mūsu izvēle.


Es Tev varu izstāstīt kā es atkopu un sakopu savu enerģiju. Varbūt Tev noder mans stāsts.
 

Pirms daudziem gadiem es strādāju valsts iestādē, kur kritika bija norma. Arī mājās bija pietiekoši daudz augstu uzstādījumu un kritizēšana bija cieņā, un man pašai bija sajūta, ka tieši kritizēšana ir progresa un attīstības dzinējs. Es toreiz iedzīvojos zemā pašapziņā. Man bija sajūta, ka neko neprotu, ka neko nespēju izdarīt tā kā nākas, ka dzenos pakaļ kaut kādiem nesasniedzamiem ideāliem un uzstādījumiem. Es nebiju laimīga. Un manā dzīvē izjuka viss. Es biju pilnīga zaudētāja un tā arī jutos un izskatījos. Ļoti daudz raudāju. Absolūti nezināju un nesapratu, ko gribu un kas man šajā dzīvē ir jādara. Manis vairāk nebija kā bija.


Toreiz mainīju visu - nomainīju darbu, nomainīju dzīves vietu, nomainījās cilvēki ap mani un sākās mana laimes terapija. Esmu jau Tev esmu stāstījusi, ka tas bija apzināts lēmums – no šīs dienas es būšu laimīga un mīlestības piepildīta. Auga mana pašapziņa un vērtības sakārtojās. Ap mani bija cilvēki, kas bija radoši, motivējoši un es apzināti netikos ar tiem un tādiem, kas kritizēja un nomelnoja to, ko daru vai kā dzīvoju. Ļoti apzināti kārtoju savu enerģētiku. Pildījos ar laimi un ar mīlestību. Un burtiski vaktēju, lai neviens man neatņem ne kripatiņas spēka (jo sākumā man jau tā bija tā maz).
 

Kopš tiem laikiem ir pagājuši ...nepilni 10 gadi. Visu šo periodu es savu pozitīvo enerģiju esmu vairojusi, vairojusi vēl, tīrījusi, ar to dalījusies utt. un tai pat laikā saudzējusi, lai kāds no malas to tā vienkārši nepieķellē. Un tas ir vienalga vai kritizējot, manipulējot, žēlojot, glaimojot, ko sasolot vai kā citādi mēģinot ietekmēt. Esmu mācījusies būt savas dzīves autore un patiešām sekoju cik un kā esmu atkarīga no apkārtējo viedokļa. Tieši tādēļ spēju sakārtot savu dzīvi jomu pa jomai un būt laimīga. Tieši tādēļ esmu varējusi radīt Pavasara studiju un uzrakstīt grāmatu. Tieši tādēļ esmu saņēmusi simtiem vēstuļu ar pateicībām. Un tieši tādēļ tūkstošiem cilvēku ir vajadzīgs un noder tas, ko daru.


Kādēļ? Tādēļ, ka toreiz izvēlējos pateikt graujošai enerģijai „Nē”.
 

Ir dažādi cilvēki – kāds varbūt labi strādā un pildās ar pozitīvu enerģiju tieši tad, kad viņam ir kādam kas jāpierāda. Kā saka – pa spīti tam, ka kāds kaut ko noliedz, es izdarīšu. Šie cilvēki ņem negatīvo impulsu un pārvērš pozitīvā enerģijā. Tas ir pilnīgi ok. Tā var darīt. Vienīgi, ka tas paņem ļoti daudz spēkus, un arī motivācija ir tā kā drusku balstīta nevis savā pārliecībā, bet gan apkārtējo attieksmē. Ar šādiem cilvēkiem ir viegli manipulēt. Pietiek viņiem pateikt „tu jau to nespēsi”, ka viņš metas un pierāda, ka spēs.


Ir pretēji cilvēki, kuri savukārt ārkārtīgi labi strādā tad, kad viņus slavē vai viņiem glaimo. Bet šis atkal ir bīstams moments, jo cilvēks kļūst atkarīgs no apkārtējā viedokļa un bez šī ārējā impulsa nespēj gūt gandarījumu. Gan kritika, gan glaimi ir ārdoša enerģija.
 

Tādēļ mana pārliecība ir tāda, ka mums ir jābūt atbildīgiem par savu dzīvi un par to, cik daudz agresijas, kritikas, dusmu, vai cita veida ārdošas enerģijas savā dzīvē ļaujam ienāk. Un ja ļaujam, tad kā tiekam ar to galā. Ja vairs netiekam ar to galā, tad ir kaut kas jāmaina.


Vēlu Tev brīnišķīgu radošas enerģijas piepildītu dienu! Un lai ap Tevi ir motivējoši, jauki, mīlestības enerģijas piepildīti cilvēki .
 

 Sūtu Tev mīlestības bumbu. Un domās piepildu visu mājas lapu ar mīlestību. :)

Komentāri (33)  |  2011-05-16 19:30  |  Skatīts: 11395x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Kate* - 2011-11-24 18:59
Tā ir, uzvilku pirmoreiz dzīvē īsus svārkus - esmu ar liekajiem kg, bet slaidām kājām, tāpēc šāds lēmums bija ļoooti ļoti grūts, bet apzinoties, ka gribu būt laimīga, skaista, pat ja ne veinmēr tāda jūtos sāku ar to, ka izcelšu skaistāko, manā gadījumā- kājas, bet tad sākās šī graujošā enerģija, ienāku darbā - kolēģes sāk izteikties- vienai par īsu liekas mani svārki,otrai par traku krāsa esot utml., bet es neļāvos sašļukt no šīs enerģijas, kritikas, jau mēnesi valkāju tikai svārkus virs ceļa un jūtos skaistāka vieglāka un jā, laimīgāka, lai gan svari varbūt arī rāda vecos ciparus, galvenais ir apzināties, ka esi pieņēmusi lēmumu klausīt sevi un justies, kā pati vēlies, nevis kā citi gribētu...

Baiba* - 2011-11-24 20:49
Inesīt, man ļoti patīk Tavs teiciens - tās ir domas, kas iegriež par ātru laiku. Paldies! Es esmu nepacietīga pēc dabas un Tava atbilde Līgucei noderēs arī man!

Baiba* - 2011-11-24 20:56
Vēl man ļoti patīk, ka Tu rakstīji, ka Delfos Tavus rakstus kritizēja, bet Tu nevis vienkārši padevies un vairs neko nerakstīji, bet biji pārliecināta par saviem uzskatiem un izveidoji savu mājas lapu!

Inese* - 2011-11-24 21:31
Īsta brīvība un īsta laime sākas tad, kad atbrīvojies no tā, ko citi par tevi padomās :)

Kamēr gribi būt labs, tikmēr nekā. Tikmēr vairojas atkarība no citu viedokļa. Es ļoti pazīstu šo sajūtu. Ilgāko dzīves daļu tā esmu dzīvojusi, vienkārši gribēdama būt pareiza un laba.
Un tad ir viens klikšķis, kad saproti, ka visiem laba nebūsi nekad.
Un tad nāk apskaidrība - ja dari sev un Dievam par godu, tad arī cilvēki tevi pieņem un saprot.

Baiba* - 2011-11-25 16:30
"Kamēr gribi būt labs, tikmēr nekā. Tikmēr vairojas atkarība no citu viedokļa."- jā, šitais man arī dažkārt traucē, tas man nāk līdzi no bērnības, tagad, kad es to saprotu, tas liek piedomāt par patieso manas rīcības motivāciju un izdarīt pareizo izvēli. Par paldies, ka padalījies!

liene* - 2011-11-26 00:19
jā, bet reizēm ir tomēr vēlēšanās ļauties savu mīļo cilvēku kritikai, ja vīrs saka - nu patīc man ar tiem garajiem matiem, tu mēģini tos negriezt, lai gan pati sen vēlies īsu ezīti, jo iekšēji jūties vairāk esītis kā princese ar garajiem matiem un tad staigā it kā vīram skaitsa, bet tai pat laikā ne savā ādā, grūti neizdabāt mīļajiem un būt pašai...nezinu ik dienu gribas mammai vai vīram izdabāt.

Baiba* - 2011-11-26 01:12
lienei- nu tā pat nav kritika, es teiktu, tas ir viedoklis. Tu jau arī vīram vari pateikt- "Tu man labāk patīc bez bārdas", bet mīlēsi viņu taču arī ar bārdu, vai ne? :)

annina - 2011-11-26 22:21
Agita! Kur esi palikusi? Gribētu ar Tevi parunāties!



Lapa | [1] 2 |

Atpakaļ