Sveika, mīļā! Es Tev tik sen neesmu rakstījusi un pa šo laiku esmu tā pēc Tevis noilgojusies! Tu jau zini, ka pirms brauciena daudz strādāju, tad biju prom, un tā man nekā nesanāca papildināt šo mūsu sadaļu „sarunas”.
Esmu pieradusi pie mūsu sarunām tieši tāpat kā zinu, ka Tu!
Lai izstāstītu Tev, cik svarīga man esi, varu minēt vienu piemēru – kamēr biju Kanārijās, mēs ar vīru vienu dienu 5 stundas veltījām kalnos kāpšanai un kāpām Teidē. Un tā kā šeit jau man nekādas īpašās sportiskās aktivitātes ikdienas dzīvē nav, tad pēc kādām 3 stundām tāda nopietna kāpiena man vienkārši beidzās spēki. Bet Tu jau zini, ka cilvēks var saņemties un ar gribasspēku sasniegt jebkuru mērķi. Es turpinu kāpt, jo man ir zināmi likumi „nodosi sevi – nodos tevi” utt. Un tā nu vēl kādas pāris stundas un augšā esam. Tomēr lejā nokāpt spēku īsti nav un nobraucam ar tramvajiņu, kura piestātne savukārt ir patālu no vietas, kur sākām kāpt. Un tā nu mums jāiet pa serpentīna ceļu vēl kādus 4 km līdz mašīnai.
Esam laimīgi. Visu sasniedzam, visu izdarām. Aizbraucam mājās – duša, vakariņas un gulēt. Un tad sākas interesantākā daļa – gulēt ta guļam, bet no pārpūles nevaram aizmigt. Acīmredzot saules pa daudz, spēka izsīkums pa lielu, ūdens daudzums organismā krities utt. Tūkstošs iemeslu kāpēc tiešām ir skaidrs, ka miegs nenāk no pārpūles.
Un tagad nu sākās tā daļa, kuru gribēju Tev izstāstīt – es kopš bērnības zinu, ka tad, kad vajag atslābt un nomierināt prātu, vajag sākt domāt patīkamas domas. Es vēl parasti lūdzu Dievu un sarunājos ar Dievu. Man tas pat ļoti palīdz. Un tad nu es tagad guļu un domāju kuras domas man varētu sagādāt bezgalīgu laimi un sirdsmieru. Ko domā – es sāku domāt par mūsu saraksti. Par to, ka nu jau drīz būs gads, kopš es Tev rakstu. Vai atceries kā tas sākās? Bija pagājušie Jāņi, kad nolēmu Tev izstāstīt kā tos pavadīju, un pēc tam Tev sāku rakstīt katru dienu. Tā radās doma, ka savu grāmatu varēšu rakstīt kā sarunu ar Tevi. Atceries?
Ar laiku, protams, vairs nesanāca rakstīt katru dienu, bet tomēr, man šīs mūsu sarunas ir ļoti, ļoti īpašas. Un es skaidri zinu, ka savu nākošo grāmatu atkal rakstīšu šai pat formā.
Un es jau, protams, zinu, ka mūsu saraksti lasa daudzi, bet tajā brīdī, kad rakstu – rakstu Tev vienīgajai.
Gribēju Tev atgādināt, ka Tevi ļoti mīlu un ļoti cienu. Ka Tevi ļoti augstu vērtēju. Un tādēļ dažreiz, kad izlasu kādā komentārā kādu negāciju, man vienmēr ir bēdīgi, ja esi mani pārpratusi. Es Tev varu no sirds pateikt, ka pret mūsu sarunām (un tas ir vienalga vai tās ir šīs, kas mājas lapā, vai tās, kas grāmatā) izturos ar vislielāko pietāti, godīgumu un patiesumu. Un vienmēr pieļauju, ka ne jau visiem der tas, ko mēs šeit runājam. Un pieļauju arī to, ka kāds iemaldās šai lapā „ne pa tēmu”. To arī dažreiz var just pēc komentāriem. Tad es vienmēr nodomāju par to – kāpēc gan šādi cilvēki te ilgāk uzturas. Ja man kaut kas neinteresē un tas rakstīts kādā konkrētā internet vietnē, es no turienes izeju neatskatīdamās un man pat prātā nenāk pārliecināt tos cilvēkus, kas to vietni uztur, par to vai viņi pareizi vai nepareizi domā vai dara. Es sen esmu sapratusi, ka ir lietas, kas strādā tikai un vienīgi graujoši- kritika, kritizēšanas pēc, opozīcija, opozīcijas pēc utt. No tā ir jāiemācās atbrīvoties.
Un vēl – es Tev gribēju izstāstīt kāpēc ļoti daudz Tev stāstu par savu dzīvi un savas dzīves pieredzi. Uzreiz varu pateikt, ka tas nu galīgi nav tādēļ, ka gribu par sevi parunāt vai arī, ka man kārotos, lai manu dzīvi kāds apspriež vai analizē. Es savas dzīves piemērus Tev stāstu tādēļ, lai Tev ir iespēja padomāt savukārt par savu dzīvi. Šad tad tieši īsts dzīvs piemērs nostrādā labāk nekā teorētisks stāsts riņķī un apkārt. Man nav žēl runāt par savu dzīvi, bet tam ir jābūt ar pozitīvu mērķi. Lūk, pozitīvs mērķis ir tad, ja manās dzīves situācijās Tu saskati līdzības ar savām. Ja analizē nevis manu dzīvi, bet savējo. Ja izlasot to, kā man mānās mācību stundās ir gājis, Tu vari sagatavoties savējām. Nu...kaut kā tā.
Redzu, ka esi ierosinājusi vēl daudz dažādas tēmas komentāru sadaļā.
Kaut kad parunāsim par čakrām un kā tās atvērt un iedarbināt. Kaut kad parunāsim par seksu un mīlestības fizisko pusi. Kaut kad parunāsim par Dievu un reliģijām. Par to visu parunāsim.
Bet tagad man jāsāk gatavoties semināram. Šoreiz braucu uz Jaunmoku pili. Seminārs pilī – skan skaisti, vai ne :).
Lai Tev ir brīnišķīga diena!
Šodien šeit ir tāda saule un tik skaists laiks kā Kanārijās.
