sadaļa: DAŽĀDI INESES RAKSTI
autors: INESE PRISJOLKOVA
Šodien man sanāca brīnišķīga telefonsaruna, kuras laikā izskanēja teikums, kuru gribu ar Tevi pārrunāt. Es zinu, ka šis laiks mūsdienās ir ļoti steidzīgs, ka parasti pārmaiņas gribas ļoti strauji un ātri, ka taisām prakšalanas un tīram enerģētiku, ka savēlamies vēlēšanās un gribam, lai tās piepildās, ka mums uzrodas nepacietība, jo esam taču izdarījušas visu pēc labākiem priekšrakstiem.....bet...nekas nenotiek.
Un tad nu mums šķiet, ka varbūt jāattīrās vēl vairāk un jātaisa nevis 4 prakšalanas vienu reizi nedēļā, bet varbūt vēl 5. reizi vai varbūt vēl 6., jo gribas taču, lai viss notiek tūlīt un tagad.
Un te nu man Tevi jālūdz nedaudz piebremzēt, jo nu ieejam nākošā fāzē, kura var izraisīt graujošas sekas, ja to nepareizi iziesim.
Ir ļoti labi iztīrīt enerģētiku un pēc tam sapildīties ar mīlestību un baudīt laiku, kad notiek pārmaiņas. Bet ja uzrodas sajūta, ka nekas nenotiek, vai arī notiek nepietiekoši ātri – tad iegūstam atkarību no vēlmēm vai otra lieta sākam izjust stresu, jo gribam steidzināt laiku.
Abas šīs lietas ir ļoti graujošas.
Atkarība no vēlmēm vai, citiem vārdiem sakot, pārāk liela piesaiste vēlmēm, mērķiem un rezultātiem ir pretrunā ar Dieva likumiem. Tu nevari diktēt Dievam vai Visumam tempu kādā ir jāizpilda Tavas vēlēšanās. Tas nav iespējams. Mēs Dievam nevaram diktēt neko. Mēs varam lūgt. Mēs varam gaidīt. Mēs varam būt gatavi tad, ja mums dod. Bet pieprasīt un norādīt Augstākiem spēkiem mēs nevaram.
Un te nu šķiet, ka ir pretruna. Kā tad es varu būt autors savai dzīvei, ja man tagad ir jālūdz un jāgaida.
Bet ja tā iedziļinās, tad īstenībā nekādas pretrunas nav. Turpinās tikai un vienīgi mūsu mācību stunda. Un varbūt, ka ir jāiemācās būt pacietīgākiem. Un varbūt, ka ir jāiemācās būt paļāvīgākiem. Un varbūt, ka ir jāiemācās tikt galā ar savu Ego, lepnību, agresiju, stresu un dusmām.
Un, lūk, arī atbilde.
Tiklīdz ar mīlestību iemācies pieņemt situāciju, pateikties un izbaudīt to, tā dzīve sakārtojas, parādās jaunas iespējas un rodas spēks tās īstenot.
Man ir ļoti daudz cilvēku apkārt, kas diendienā jautā: „ ko daram nepareizi?” „ Kāpēc man nenotiek tas, vai šis, kāpēc mani bremzē, vai kāpēc man jāpiedzīvo krahs vai kāda neveiksme?”
Šādā brīdī vienkārši pārjautā sev – vai gadījumā Tu nedzen laiku pa ātru. Ja gribēsi sasteigt, tad vari vispār neiegūt, nedabūt, nesasniegt. Kāpēc? Tāpēc, ka nepaspēs nobriest spārni (atceries par kūniņu), tāpēc, ka steidzoties Tava enerģētika vairs nav mierīga un plūstoša. Tā ir saraustīta un var saveidot blokus. Bloki izraisīs šķēršļus un rodas dzīves avārijas. Un ja dzīve apstādinās, tad Tu jau zini – ka tas vienmēr ir uz ilgāku laiku nekā Tu pats varētu apstāties un vienkārši nomierināties un padomāt.
Atceries, katra mācību stunda mums jāiet ir cauri tieši tik ilgi un tik reižu, kamēr apgūstam mācību.
Un faktiski neko nevar un nevajag sasteigt. Jo tieši tā mācīšanās jau ir mūsu dzīve.
Kad būsim visu apguvuši, tad dosimies prom! :)
Bet, kamēr mums dod un dod ko mācīties, tikmēr varam priecāties un baudīt šo dzīvi ar laimi un mīlestību!
Lai mums izdodas izbaudīt mūsu dzīvi ik dienas!