Parunāsim par mīlestību


 Jau vairākas dienas esmu iesākusi skatīties jauno latviešu seriālu „Būt mīlētai”. Nu uz šo brīdi man dikti patīk.

Vai zini kāpēc?

Tādēļ, ka šeit redzu absolūtās mīlestības simbolu.

Un tas ir Jāņa Reiņa tēlotais personāžs Arnis.

 

Kopš esmu izlasījusi Maikla Ņūtona grāmatas par dvēselēm, man arvien vairāk ir šī sajūta, ka mūsu tuvinieku dvēseles mūs nepamet. Ka viņi var ar mums satikties un dot ziņu, ka var būt blakus, kad nepieciešams. Un lūk – šis Arnis, kurš ik pa laikam ir blakus Ievai, kuru neviens cits neredz un nejūt, tikai viņa, - kā tēls ir tieši tāds beznosacījumu mīlestības simbols.

 

Un tad man ienāca prātā, ka īstenībā jau absolūta mīlestība ir tā, kurai faktiski nav nekādu robežu. Ka tā var pastāvēt gan tad, kad cilvēki ir kopā, gan tad kad tālu viens no otra, gan tad, kad kāda vairs nav.

 

Lai cik jocīgi nebūtu – visgrūtāk absolūtai (bez nosacījumu) mīlestībai klājas, kad abi ikdienā ir kopā. Kad ir sadzīve. Kad ir dzīves steiga. Kad ir patīk/nepatīk.

Kad ir pretenzijas un uzstādījumi, niķi un stiķi. Kad ir stress un fiziskās pašsajūtas fons. Un tad nu man ir jādomā cik ļoti būtiski ir savu cilvēku novērtēt, kad viņš tev ikdienā ir blakus.

 

Skatoties to seriālu, es domāju – diez, ja Ieva un Arnis dzīvotu tagad kopā, vai viņiem būtu tāda saskaņa un vienota mīlestība, vai arī ikdienas dzīve to visu padarītu savādāku.

 

Es pati ikdienā baudu šādu mīlestību. Man vīrs patiešām uz mani nekad nedusmojas, diendienā samīļo un ir blakus, un, kad man kaut kas nesanāk, tad drīzāk dod pleca sajūtu, nevis apšauba manas spējas. Tieku lutināta un mīlēta un ļoti, ļoti šo visu baudu.

Man pašai vēl ir ļoti no viņa jāmācās. Es kā jau sieviete esmu vairāk atkarīga no emocijām (atceries par persiku- te pūciņa, te miziņa :) ). Viņam čaula stiprāka.

 

Vai Tev ikdienā izdodas mīlēt pa visiem 100%?

Kad baudi kopdzīvi gan priekos, gan bēdās, gan tad, kad notiek pēc Tava prāta, un tad, kad ne? Gan tad kad esi nogurusis, gan tad, kad izsista no sliedēm?

Izdodas?

 

Esmu laimīga par Tevi, ja tagad saki jā! :)

Tā ir pati lielākā laime un bauda, kāda vien attiecībās ir iespējama.

 

Lai Tev mīlestības piepildīta diena!

Un mīlestības piepildīta dzīve!

Komentāri (9)  |  2011-03-29 21:39  |  Skatīts: 5070x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Ieva* - 2011-03-29 22:18
Ja mīlestībā esi pārdedzis, jo visu laiku devi, devi, bet nesaņēmi atpakaļ, kaut arī liki sākumā nojaust otram, kas trūkst, tad teici vārdos konkrēti, bet ja tas viss paliek pa vecam, tad vienā brīdī pārdedz un vienkārši dzīvo ar sajūtu un cerību, ka kādreiz būs labāk un otrs sapratīs, tikai vienmēr es baidos par to, lai tas viss nebūt par vēlu ....

Marika* - 2011-03-29 22:41
no sirds iesaku pierakstīties uz sarunām pie Ineses! man tas deva tādu belzienu, ka likās, ka esmu pamodusies no miega, kurā kā gulēju visu mūžu! daudz kas jau ir skaidrs, bet tas man ir tikai sākums, visam skaistajam kas vel priekšā!
Paldies!

ezis* - 2011-03-30 00:51
Negribu izjaukt šo laimes harmoniju, bet pārāk daudz nereālu tēlu pēdējā laikā parādās no TV raidījumiem un TV seriāliem. Nu cik tur no patiesības, dzīves īstenības?


Ezis* - 2011-03-30 00:54
Vai tiešām nekad nejūties nogurusi, noskrējusies un Tavs vīrs tāpat? Cilvēks nevar dzīvot visu laiku uz augstākā pacēluma, ar laiku tas viņam kļūst par parastu līdzenumu. Un līdz ko notiek kāda lejupejoša kustība, tā ir sajūta, ka kaut kas ir pamainījies, nepieciešams jauns līdzsvars! Ir jāspēj pieņemt, ka dzīvē ar mums notiek dažādas lietas, kā mēs uz to reaģējam, tas jau ir cits jautājums!

Karinčiks* - 2011-03-30 03:13
Emocionāli un silti mani uzrunāji.Mani piesaistīja šis seriāls..tieši ar to pašu aspektu( Ievas dialogs ar Arni)
Kas attiecas uz Dvēseļu ceļojumu,tad man tas bija par grūti(šobrīd uztvert),vairāk izpratu un biju pārdomu pilna ar grāmatu Viljama P.Janga "'Būda "Un šeit sastapos ar beznosacījuma mīlestību,kuru no sirds vēlos,lai iemājo manī.
Man bezgala liels prieks par Tevi..un zinu,ka jūties gan nogurusi,noskrējusies..un tieši tā pat otrs cilvēks..bet es zinu un saprotu,ka Tava attieksme ir tā,kas liek Tev pašai būt laimīgai..un tad,kad es sasniegšu to virsotni,kad nejautāšu otram,lai mani dara priecīgāku,laimīgāku..tad,kad došu,neprasot par to ne ko pretī,jo viss ir līdzsvarā...tad,kad uzticēšos sev,mīlēšu sevi tieši par to,ka esmu..tad es Tev 100% uzsmaidīšu..Paldies Tev par visu,jo mani dari stiprāku un saliec visu pa plauktiņiem tie''si to,kas vajadzīgs personīgi man...

Inese* - 2011-04-01 01:35
Ezim varu izstāstīt, ka šad tad jūtos gan noskrējusies, gan nogurusi. Piemēram, šonakt neesmu gulējusi, jo mans suns bija ko saēdies un prasījās ik pa pāris stundām ārā, tagad braukšu vest vīra vecākus pie ārsta, pēc tam man vakarā seminārs - dzīvoju normālu ar notikumiem piepildītu dzīvi. Bet tas, ka nogurstu vai noskrienos jau nemazina mīlestību :)

Karinčikam- es Būdu arī izlasīju, bet man laikam, ka Ņūtons kaut kā skaidrāk un zinātniskāk "visu salika pa plauktiņiem".
Bet nu - abas grāmatas labas:)


Ineta* - 2011-04-01 23:18
Es cenšos, lai ikdienas nogurumā nederītu pāri ne vīram, ne bērniem, bet vienmēr jau nesanāk. Tad ir labi, ja to var vēlāk pateikt un atvainoties un zināt, ka tevi sapratīs... :)

Sirita* - 2011-04-23 19:59
Esmu pateicīga par šo jauko lapu,vēlu mīlestību visiem šejienes lasītājiem un Inesītei.
Bet man tāds jautājums-kāds vēdiskais astrologs man pastāstīja,ka es esot dzimusi,lai mīlētu savu vīru vairāk par sevi.bet viņš-lai atļautu sevi mīlēt. Es atbilstot viņa sievietes ideālam, un viņš esot tāds,kāds esot. Man ar to jāsamierinoties un jābarojot ģimene ar pozitīvām domām,jāsūta vīram veiksme,un tad problēmas atrisināšoties un viss nostāšoties vietās.
Vai tiešām mīlestība pret vīrieti drīkst būt lielāka nekā pašai pret sevi?

Inese* - 2011-04-24 03:49
Manā skatījumā būtu tā, ka pa priekšu iemācās mīlēt sevi līdz pilnībai un tad otru.
Ja mīl vairāk otru kā sevi, tad pēc kāda laika var iekļūt "upura lomā" un tas var būt priekš attiecībām bīstami.

Manuprāt ceļš uz beznosacījumu mīlestību arī ir ejams caur sevis saprašanu, pieņemšanu un mīlēšanu.
Mēs varam otram dot tikai to, kas mūsos ir.


Atpakaļ