Šodien man tiešām ir fantastiski ražīga diena. Bija pāris mēneši, kad nevarēju uzrakstīt nevienu rindiņu. Mani regulārie lasītāji jau bija sabēdājušies un jautāja kas noticis. Un man tiešām jāsaka, ka ir tādi kā informācijas uzkrāšanas periodi un došanas periodi. Lūk, tad man kādi pāris mēneši bija enerģijas uzkrāšanas un jaunas informācijas saņemšanas periods, un tagad ir sācies atkal atdošanas laiks.

Jocīgi, bet fakts.

Vai Tev arī tā ir?

Vai jūti, kad ir sējas laiki un ražas laiki?

Es jūtu.

Un lūk, šajā te informācijas uzkrāšanas periodā pie manis nonāca cd ar brīnišķīga psihologa un tai pat laikā fiziķa, un šķiet, ka arī filozofa, ierakstiem- proti, es iepazinu Oļega Gadecka skolu un jauno terminu „Trešās tūkstošgades psiholoģija”.

Un kopš šī brīža manī ir miers un kārtība, jo beidzot visas tās zināšanas, kuras līdz šim kaut kā tikai vairāk uzskatītas (nez kāpēc) par mistiskām, ezotēriskām, vai reliģiskām, nu ir sakārtotas zinātnes līmenī un apvienotas vienā fantastiskā terminā un skolā.

Man līdz šim bija sajūta, ka visai tai mācībai, kuru pētu, kuru mācos, kuru dodu tālāk citiem, ka tā iet krietni pāri psiholoģijas zinātnes rāmjiem, tad lūk tagad esmu beidzot iepazinusi skolu, kurā tas viss ir „salikts pa plauktiņiem”, noformulēts un pasniegts zinātnes formā un saprotamā veidā. Nekādas mistikas, nekādas maģijas, nekādas ezotērikas.

Es pēc būtības esmu akadēmiskās skolas un izglītības piekritēja un labprāt pabeigtu augstskolu tieši šai priekšmetā, uz kā bāzes tagad strādāju. Jāsaka godīgi manī šis jautājums visu laiku bija nesakārtots – tas, ka nevienā  augstskolā vai skolā par šīm lietām neviens nerunāja. Ja ir kāda augstskola, kur runā par Dievu un dievišķu enerģiju, tad tā ir Kristīgā akadēmija (kas tomēr nav tas, ko pētu un analizēju es), ja par Dieva filozofisko nozīmi, tad tā ir universitātes filozofijas fakultāte (kas atkal neatbilst tam, ko daru), bet tā, ka kaut kur varētu aiziet un apgūt priekšmetu, kas balstīts uz zināšanām par dabas likumiem, dievišķās enerģijas plūdumu un kā šo enerģiju nevis apslāpēt un nobloķēt, bet  gan brīvi ļaut tai plūst cauri mūsu ķermenim, tad šādu izglītību varētu apgūt vien kādā „netradicionālas medicīnas” vai „netradicionālas dziedniecības” skolā. Tas man kaut kā nederēja.

Un lūk, te pēkšņi, viena fantastiska meitene man atnesa disku ar lekcijām, kas tiešām rokrokā iet ar to, ko daru un piedevām ir noformēts tik profesionālā, tik zinātniskā līmenī, ka mani pārņem prieks un laime, ka kāds to ir izdarījis.

Visi mani iepriekšējie autori – Heija, Bronika, Siņeļņikovs, Svijašs, Pravdina, Ņūtons utt. Viņi tomēr akadēmisko izglītību bija guvuši kādā citā jomā.

Un, lūk, Gadeckis nu ir sapulcinājis ap sevi psihologus, mediķus, austrumu filozofijas un mācību pārstāvjus, un izveidojis jaunu profesionālu programmu, virzienu  vai skolu „3000 psiholoģija”, kurā psiholoģijas zinātni ir apvienojis ar vēdiskām zināšanām par Dievu, Kosmosu, Visumu un cilvēku, kā vienotā veseluma daļu.

Fantastiski.

Nu vairs nebūs jālieto vārdi ezotērika vai netradicionālā medicīna vai kāds cits tikpat neprecīzs nosaukums.

Gluži kā vienā piemērā bija teikts – ja antibiotikām ir dažu desmitu gara vēsture un vēdiskām zināšanām par veselību ir tūkstošiem gadu vēsture, tad kas šajā kontekstā ir netradicionāls un kas tradicionāls? ;)

Iesaku Tev palasīt un paklausīties Oļegu Gadecki.

Tas nu ir mans pēdējais atklājums.

Iepriekšējais bija ziemā – Maikls Ņūtons.

To jau gan savos semināros, konsultācijās un pat rakstos laikam, ka esmu daudz pieminējusi un aprakstījusi.

Ja ne, tad atgādini man, lai Tev pastāstu! :)