Pasākums "Pavasaris. Rudens. Atspulgs"


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Tā, nu tas brīdis ir pienācis, kad esmu gatava izstāstīt Tev par mūsu šī rudens pasākumu, par grāmatas „Domu pērlītes” atvēršanas svētkiem, par kopā nākšanu, par prieku, kas mūs sagaida 7.novembrī.

Tik ļoti „noņēmusies” ar pasākuma nosaukuma domāšanu vēl nebiju nekad. Biju gatava uz slaveno Hermaņa Heses frāzi „Stikla pērlīšu spēle”, bet padomāju, ka, lai arī pērlītes tiešām būs un spēle arī, tad tomēr nebūs tas pats, pats, pats galvenais, ko ar šo pasākumu tik ļoti gribas pateikt. Otra, tēma, kas nelika mieru, bija „cāļus skaita rudenī”, jo tiešām tā ir zināma augļu novākšana. Katrreiz, kad iznāk jauna grāmata ir šī sajūta.

Bet tad vakar es, kaut ko skatoties sociālajos tīklos, izlasīju tik fantastisku domu, kas man tagad ir mainījusi attieksmi pret dabā notiekošo. Trakākais, ka es vairs nevaru atrast, kas to uzrakstījis un nekā nevaru atsaukties uz autoru (jau iepriekš atvainojos un nosūtu gaišas domas šim cilvēkam). Doma bija tāda, ka – šobrīd daba sapucējas savās krāšņākajās drānās, pirms noģērbsies kaila.

...
Komentāri (0)  |  2014-10-07 19:25  |  Skatīts: 1566x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Domu pērlītes


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Tikko kā esmu saņēmusi dizaina skices savai jaunajai (nu pašai, pašai jaunākajai) grāmatai „Domu pērlītes” un vienkārši smaidu... esmu laimīga, ka viss kārtojas un veidojas tieši tā, kā esmu izsapņojusi.

Grāmatas tapšana vienmēr ir saistīta ar zināmu ļaušanos un zināmu atkarību no komandas darba. Galu galā, lai arī visu tekstu radu pati, bet redaktors, ir korektors, ir maketētājs, mākslinieks, fotogrāfs, ir tipogrāfija. Bet šoreiz tā ļaušanās ir daudzkāršojusies, jo teksts ir tikai viena daļa no tā skaistuma, kas top. Un līdz ar to ir jābūt tik ļoti labai saderībai, pat gribētos teikt jušanai, lai kopā radītais dotu tiešām gandarījumu un prieku katram, kas piedalījies.

Man no savas puses jāsaka, ka ļoti sen neesmu tā ...burtiski apkrāmējusies ar atziņu krājumiem. Skatos. Lasu. Aptaustu. Iedvesmojos. Turu rokā Nīla Donalda Volša Meditācijas un domās mēģinu sajust – vai šādu formātu un grāmatas biezumu, vai citādāku. Paņemu Antuāna de Sent-Ekziperī un aizraujos ar atziņām tik ļoti, ka aizmirstu, ka taču bija jāsajūt formāts. Ņemu Jura Rubeņa un Māra Subača „Pasakas katrai dienai” un secinu, ka patīk viss – krāsa, šrifts, forma un galu galā saturs.

...
Komentāri (0)  |  2014-10-05 23:34  |  Skatīts: 1853x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Ilgi gaidītais un solītais vebinārs nu ir klāt!


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Vai Tev ir tā bijis, ka par kaut ko runā ilgāk laiku, bet neko nedari, lai tas notiktu? Ir? Man tā šoreiz ir noticis ar vebināriem.  Pirms gada vebinārus vadīju 2 reizes nedēļā, tas bija kaut kas jauns un nebijis, tas bija ārkārtīgi interesanti gan man, gan dalībniekiem. Pēc tam jutu, ka tik intensīvi tomēr nevaru un pārgāju un vienu reizi nedēļā. Rezultātā tas viss bija tik vērtīgi, ka uz tā bāzes radās mana grāmata „Audzēt Mīlestību”.

Un tad kaut kā pilnīgi dabiski tas beidzās. Ierakstījām arhīvā visu to bagātību, ko bijām pārrunājuši. Jā, starp citu, manā mājas lapā www.ineseprisjolkova.com ir pieejami pilnīgi visi pagājušā sezonā tapušie vebināri. https://www.ineseprisjolkova.com/vebinari/arhivs/

Ja es dzīvotu tālu, un netiktu uz semināriem, bet man ļoti interesētu, ko Pavasara studijā darām un runājam, es noteikti klausītos visu arhīvā pieejamos vebinārus pēc kārtas. Ja pilnīgi godīgi, es pati tā tiešām ik pa laikam daru, kad atkal vajag iedvesmoties kādai konkrētai tēmai, vai atcerēties kādu konkrētu atziņu.

...
Komentāri (0)  |  2014-09-30 17:16  |  Skatīts: 889x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Sievietes sievišķība


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šodien pāršķirstu savus pierakstus un domāju par jauno kursu „Viņš un Viņa” un pirmo reizi man ir sajūta „ak, ja es šo visu būtu zinājusi bērnībā vai pusaudžu gados” – diez kā tad man būtu uzvērtusies dzīve?

Jā, viennozīmīgi – tādā gadījumā es noteikti neveidotu šādu kursu :) Jo vienkārši uzskatītu, ka tas ir pats par sevi saprotams – dzīvot sievišķīgi. Bet tad es tā pārlaižu acis pār citiem cilvēkiem ar domu –cik tad ir to labo piemēru, par kuriem varu pateikt, jā, „šī sieviete tiešām dzīvo, apzinoties sievišķās enerģijas vērtību” un „jā, šis vīrietis tiešām ir ļoti vīrišķīgs”. Interesanti, ka vīrišķīgi vīrieši nāk prātā vairāk, kā sievišķīgas sievietes. Nu varbūt tādēļ, ka sabiedrībā redzamākā ir vīrišķā enerģija.

Es pagājušā nedēļā biju aizgājusi pie astroloģes un guvu tik daudz brīnišķīgu atziņu, bet svarīgākā no tām bija – „atpūties un dari mazāk. Mazāk tavā gadījumā nozīmē vairāk”. Un tagad, vēlreiz un vēlreiz domājot par sievišķību, pilnīgi sajūtu šī teiciena jēgu:

...
Komentāri (3)  |  2014-09-24 18:15  |  Skatīts: 2550x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Ir tik ļoti labi


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Vakar mēs ar vīru izdomājām uztaisīt sev filmu pēcpusdienu. Un kad domāju, ko tad mēs varētu skatīties, bija skaidrs, ka viena filma būs „pa īsu”. Un  tieši satrāpījās tā, ka kādu laiku atpakaļ kādā no facebook sociālajiem tīkliem bija sūtīts posts, kurā tieši ieteiktas 40 labas filmas sieviešu pašapziņai. Nodomāju, kas der sievietei, noteikti derēs arī kopīgam ģimenes pasākumam. Un izvēlējāmies filmu „Anna German” par dziedātāju, par viņas likteni, par viņas apbrīnojamo spēku un fantastisko balsi.

Viņa dzimusi 1936.gadā, līdz ar to vēsture un tā laika politiskā situācija filmā ir ļoti klātesoša. Bet pat bez visa tā, dzīves līkloči, triecieni un veselības problēmas ir pilnīgi neatkarīgas no laika, kurā tas var notikt. Un kā cilvēkam tikt ar to galā. Kā ar šādu fonu sadzīvot – mīlēt, veidot ģimeni, radīt bērnus. Tas redzams divās paaudzēs.

...
Komentāri (0)  |  2014-09-23 01:04  |  Skatīts: 1542x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Labrīt!


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šorīt piecēlos ļoti agri un varu baudīt nakts un rīta skaņas. Kaut kur ļoti tālu aiziet pirmais vilciens. Pie mājas skan vēja stabules. Un viens putniņš čivina gluži kā, gadalaikus sajaucis. Istabā tikšķ pulkstenis un murrā kaķis. Visi vēl guļ. Man patīk šādi brīži, kad vienīgais, kas rada rosības sajūtu, ir manu pirkstu radīti knikšķi un klaviatūras. Pārējais viss vēl ir pilnīgā mierā un harmonijā. Un domas plūst.

Es savās domās sērfoju par visu, kas manā dzīvē šobrīd notiek. Es to vienkārši vēroju. Zinu, ka no šodienas pasta nodaļas sāks tirgot manas grāmatas un mēs ar vīru esam sarunājuši aiziet līdz mūsu tuvākai pasta nodaļai apskatīties, kā tas izskatās. Liekas – nu kas tur liels, ir tak pilnīgi skaidrs kā izskatās grāmata uz letes vai plauktā. Bet man patīk sajust to īpašo sajūtu, ka gluži kā pie manis te pastā, Dubultos, tā pilnīgi visur visā Latvijā būs mana grāmata. Un ja kādā pasta nodaļā tās nav, tad droši var jautāt, lai tās pasūta - un atvedīs.

Un tad es pārdomāju savas pavisam jauniņās grāmatas tapšanu. Tās, kuras vēl nav. Arī tā man prasa daļu uzmanības. Man pat liekas, ka šonakt tik agri pamodos tieši dēļ tās. Ja iepriekšējo grāmatu formāts bija man pieredzēts, tad šī būs pilnīgi savādāka. Būs cietos vākos. Būs ar fotogrāfijām. Ar īpašu noformējumu un sajūtām. Es nekad neko tādu neesmu radījusi. Ir kaut kas pilnīgi jauns. Ir kaifīgi. Faktiski arī šai gadījumā (nu kā jau lielāko daļu savā dzīvē) es varu tikai vērot, kā viss notiek un kā manas „Domu pērlītes” sāk iezīmēties, lai jau novembrī dotos pasaulē.

...
Komentāri (2)  |  2014-09-19 14:45  |  Skatīts: 1800x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Turpinot par mūsu dažādību


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Vai Tev ar ir tā, ka sāc par vienu tēmu domāt, un tad veras vaļā vēl un vēl – jautājumi un atbildes un vēl jautājumi un atbildes.

Un tā man tagad par to mūsu dažādību jādomā. Ka iedomājies – ir taču cilvēki, kas prot uzturēt kārtīgu māju un jebkuru vidi, kurā atrodas. Un ir cilvēki, kuri sataisa bardaku un līdzenas vietas un ja pie šādiem uz mājām aizej, tad bieži vien nezini, kur apsēsties. Izrādās, ka socionika tam visam iedod tik vienkāršu izskaidrojumu, ka pēc tam, kad to saproti, sāc brīnīties – kāpēc tas iepriekš neienāca prātā.

Un ok – es jau te aprakstīju galējības. Bet tādā daudz mazākā formā tas ir gandrīz katrā ģimenē sastopams. Piemēram, mana mamma nevarētu iedomāties apsēsties un padzert tēju, ja būtu netīra grīda vai galds, savukārt viena no manām māsām saka „ka galvenais ir izšķūrēt ceļu līdz gultai brīdī, kad gribas ļoti atpūsties” :D Un abas viņas ir kārtīgas. Bet tas princips un dzīves uztvere šai ziņā pilnīgi pretējs.

...
Komentāri (5)  |  2014-09-11 17:17  |  Skatīts: 2081x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Par to, cik dažādi esam


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šoreiz gribu ar Tevi parunāt par ļoti interesantu tematu, kas pēdējā laikā mūsu ģimenē, it sevišķi sarunās ar māsu, ir mūsu ikdienas sarunu sastāvdaļa. Nu jau tūlīt būs pusgads, kopš pirmo reizi izdzirdēju vārdu „socionika” un uzzināju, ka cilvēks no dabas piedzimst ar konkrētu uztveri pret pasauli, kas pēc būtības visas dzīves laikā nemainās.

Un piedevām šis konkrētais pasaules uztveres veids absolūti ietekmē mūsu  spēju vai nespēju saskatīt likumsakarības, veidot attiecības, pelnīt naudu, būt veiksmīgiem biznesmeņiem vai kāda aroda meistariem, vai varbūt ideju ģeneratoriem, ļoti labiem iedvesmotājiem, psihologiem vai māksliniekiem.

Toreiz tas mani tik ļoti pārsteidza. Es pirms tam biju pilnīgi pārliecināta, ka katrā cilvēkā slēpjas potenciāls un spējas, kas ir neierobežotas un mēs katrs tiešām varam pilnīgi visu, ko sākam veidot un attīstīt. Izrādās nē. Mēs varam to, dēļ kā esam radīti. Dēļ tās misijas un būtības, ar ko mums jānodarbojas. Un visticamāk, ka baletdejotāja augums nav paredzēts svarcelšanai vai cīņai, savukārt sumo cīnītājs diez vai būs radīts dejotāja karjerai. Nu tas , protams, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

...
Komentāri (0)  |  2014-09-11 05:13  |  Skatīts: 1097x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Šis rīts


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šodien secināju, ka vislielākā atpūta un vislielākais spēku pieplūdums, man ir tieši tad, kad es rakstu šeit Tev. Es to zināju arī agrāk. Es kādreiz rakstīju katru dienu. Reiz bija laiki, ka seminārus vadīju katru dienu un vēl pirms tam Tev uzrakstīju katru dienu. Jā, tas bija pirmās grāmatas laiks – gan kamēr to rakstīju, gan vēl gadu vēlāk.

Varbūt tāpēc, ka lietus. Varbūt tādēļ, ka jātiek pie iekšēja miera. Varbūt tādēļ, ka kaut kas sevī jāsakārto - šodien manī ir tik īpaši apcerīga sajūta.

Šovakar man seminārs, kurā tikšos ar cilvēkiem, kas tikai sāks savu laimes terapiju. O, es atceros to laiku savā dzīvē. Gan grūti, gan skaisti vienlaicīgi. Grūti tādēļ, ka vecie paradumi velk atpakaļ un ir jāiemācās tiem neļauties. Un skaisti tādēļ, ka vari vērot kā mainās tava dzīve un ķert brīnumu pēc brīnuma.

Tagad es to tā vairs nepamanu, bet sākumā bija tā, ka varēju katrreiz iespiegties, kad atkal tas nostrādā. Lai gan .... faktiski arī šobrīd tas izraisa milzīgu prieku. Kad atkal sajūti, ja ej saskaņā ar Dieva kārtību, ja dzīvo pēc Visuma likumiem, tad dzīve sakārtojas pati no sevis. Un tad tiešām ir jābrīnās „bet kāpēc tad visi cilvēki nedzīvo laimīgi?”.

...
Komentāri (0)  |  2014-09-09 17:12  |  Skatīts: 993x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Labs gads


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Jau kādu laiku atpakaļ stāstīju par savu devīto vilni, kurš turpinās no maija un visu laiku viss tik ļoti un daudz notiek, ka spēj tik piedzīvot un izdzīvot. Un nu man Tev jāizstāsta par savu jaunāko jaunumu, kurš nu jau sevi pieteicis un tā dzimšana paredzēta jau rudenī. Tā būs jauna grāmata. Atziņu grāmata, kurā būs apkopoti citāti no visa, ko pa šiem gadiem esmu rakstījusi. Paredzams, ka tagad čakli pastrādājot, tā uztaps pa septembri/oktobri. Šobrīd esam tik tālu, ka teksts jau ir pie redaktores, paralēli domājam par vizuālo noformējumu, izdošanu un atvēršanas pasākumu. Arī tas paņem savu laiku.

Un tāpēc uz brīdi esmu aizvērusi „Jautājumi un atbildes” sadaļu mājas lapā. Lai visa kā vienkārši nesakrājas pa daudz.

Paralēli notiek dzīve klātienē. Piemēram rīt (9.septmebrī) sāksim jaunu kursu Laimes terapijā. Un ja esi no tiem, kas ilgi varbūt seko līdzi mājas lapai, lasa grāmatas, gribētu kaut kad atnākt uz semināriem, bet nu līdz šim nav sanācis – tad rīt ir īstā reize nākt – jo visi dalībnieki būs jauni (kas ieradušies pirmo reizi) un ņemsim visu pēc kārtas no pašiem pamatiem. Pastāstīšu par savu pieredzi un to, kāpēc vispār sāku interesēties par pasaules kārtību un Visuma likumiem. Izanalizēsim daudzus no šiem likumiem, lai saprastu, kā tie ietekmē mūsu dzīvi ikdienā. Mācīsimies pāriet uz laimes sajūtu, neatkarīgi no apkārt notiekošā.

...
Komentāri (2)  |  2014-09-08 19:09  |  Skatīts: 1939x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.