Par pašapziņu un.......viltus pašapziņu.


sadaļa: DAŽĀDI INESES RAKSTI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Pēdējā laikā jau vairākos semināros runājam, pētām un diskutējam par tēmu kas tas ir – laba pašapziņa un ko darīt ar viltus pašapziņu?


Vai esat padomājušas cik ļoti daudz laika veltām tam, lai vienkārši dzīvotu, lai baudītu dzīvi un darītu tiešām to, ko esam iecerējušas, un cik daudz laika iespringstam un dzenamies pēc tā, lai kādam patiktu, izpatiktu, darītu tā, kā ir labi vai pareizi?


Faktiski jau tie ir tie paši jautājumi vai esam patiesi laimīgas un sevi mīlam vai arī tēlojam labās, veiksmīgās, gudrās un skaistās.


Un tad ir labi sev pajautāt – vai man ir laba pašapziņa? Un uz ko balstīta tā balstīta? Uz sasniegumiem, uz veiksmes periodu, uz labu ģimeni vai paziņu loku, uz pietiekoši stabiliem ienākumiem, uz ticību – ka viss būs labi? Uz ko?


Interesanti, ka sieviešu pašapziņa parasti balstās uz emocijām, uz attiecībām, uz to vai ir sakārtojusies vai nav privātā dzīve. Savukārt vīrieša pašapziņa parasti balstās uz sasniegumiem un rezultātu. Un tad nu sanāk, ka ir tā – ir rezultāti, ir pašapziņa. Nav rezultātu un pašapziņas arī nav.


Bet ko tad dod laba pašapziņa? Ko tas nozīmē un kādēļ būtu labi, ja mums katram būtu laba pašapziņa.


Pašapziņa ir sevis novērtējums, sevis apzināšanās. Pašapziņa ļauj mums katram pašam izdarīt izvēli un netaisnoties kāpēc darām tieši tā. Pašapziņa mums ļauj būt laimīgiem, mīlēt sevi un citus. Pašapziņa ļauj vieglāk izdzīvot to periodu, kad viss nenotiek kā plānots. Pašapziņa ļauj mums vieglāk sasniegt izvirzītos mērķus, jo nav īpaši jātērē laiku, lai „spodrināt savu tēlu” kāda cita acīs, lai taisnotos un pierādītu, lai nodarbotos ar viltus pašapziņas vai mākslīgā prestiža uzturēšanu.


Ko tad nozīmē viltus prestižs?


Faktiski varētu teikt, ka viltus prestižs un viltus pašapziņa ir tas, ko tēlojam sev vai citiem. Kad centrējamies vairāk uz formu nevis uz saturu, kad piezagusies ir lepnība, augstprātība, kad dikti patīk tas kā izskatos citu acīs un nekādā gadījumā negribu šo tēlu zaudēt.


Viltus prestižs ir tad, kad smaidām un sakām, kad viss ir labi, bet īstenībā jūtam kamolu kaklā un kožam sev vaigā, lai tūlīt neapraudātos. Viltus prestižs ir tad, kad līdz pēdējam esi gatavs citus un sevi mānīt un neatzīt, ka arī tavā dzīvē ir radusies kāda problēma. Kad turpini uzskatīt, ka viss ir kārtībā. Kad visiem spēkiem centies noturēt to dzīves līmeni, kurš tev ir iepaticies, bet kurš neatbilst patiesībai. Kad saturs ir sen jau mainījies, bet forma tiek koši spodrināta savam un citu apmānam.


Kā tad iegūt pašapziņu?


Pašapziņa rodas no sevis apzināšanās, kad saprotu, ka es, gluži tāpat kā visi citi, šai dzīvē esmu ieradusies, lai mācītos izdzīvot dzīves piedāvātās situācijas un vairotu sevī un apkārtējos pozitīvo -dievišķo enerģiju. Pašapziņa rodas no tā, ka saprotu, ka viss, kas ar mani notiek ir domāts tikai un vienīgi tam, lai es kļūtu stiprāka. Pašapziņa rodas tad, kad saprotu, ka es un tikai es atbildu par notikumiem manā dzīvē un viss, kas notiek, ir manu domu un attieksmes radīts.


Un tajā mirklī, kad ar mīlestību pieņemu visu, kas manā dzīvē notiek, kad saprotu arī tos brīžus, kad totāli neiet un bremzējas viss, kas vien var sabremzēties, kad zinu, ka tas viss man dots kā jauna pieredze un mācība un man vienkārši ir jāatpazīst dzīves dotie signāli, lai mainītu savu attieksmi, lai saprastu dzīves gudrību, lai vairs tādas kļūdas neatkārtotu un iemācītos sakārtot savu dzīvi – tieši tad rodas labs pamats pašapziņai.


Varbūt, ka tieši šādi brīži ir vajadzīgi, lai iemācītos noticēt saviem spēkiem. Varbūt, ka tieši šādi brīži ir kā radīti, lai iemācītos paļāvību un tai pat laikā mērķtiecību.


Un, ja izprotu kādēļ katrs no dzīves periodiem ir vajadzīgs un ko es šajā periodā daru, tad pašapziņa nostiprinās, un es mierīgi pieņemu šo dzīves mācību. Bet, ja šai brīdī sāku aizrauties ar mākslīgā prestiža stiprināšanu, ar tēlošanu, ar slēpšanos, ar jautājumiem „ko par mani padomās”, tad visa enerģētika, kas vajadzīga labai pašapziņai un labai pašsajūtai, tiek noārdīta iespringstot uz slēpšanos.


Es no sirds novēlu katrai no mums pēc iespējas apzināties kas ar mums katrā dzīves periodā notiek, ar pašapziņu to pieņemt un izbaudīt, un atļaut sev būt laimīgām neatkarīgi no veiksmes vai neveiksmes periodiem.


Mēs varam būt laimīgas un ar labu pašapziņu gan tad, kad esam priecīgas un svinam dzīvi, gan tad, kad esam bēdīgas un izdzīvojam kādu krīzi, gluži tāpat kā varam būt laimīgas gan saulainā, gan lietainā dienā, gan vasarā, gan ziemā. Laime un sevis apzināšanās iet roku rokā un nav atkarīga no ārējiem apstākļiem.


Lai vieglāk to izprastu, der atcerēties, ka viss ir pārejoši. Arī šis periods beigsies. Un tādēļ vien ir vērts to izbaudīt ar pašapziņu un ar sevis apzināšanos.


Šo un daudz ko citu es labprāt ar tevi pārrunāšu tepat komentāru sadaļā vai arī aicinu tikties klātienē –semināros, treniņos, kursos un konsultācijās.

Komentāri (4)  |  2010-06-21 00:59  |  Skatīts: 2970x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Karinčiks* - 2011-03-23 15:50
Jā,daudz domāju par šo rakstu..Tik precīzi pateikts,ko ar prātu saprotu..un negribu teikt,ka nevaru to pilnveidot savā dzīvē.. Domāju par to,cik Tu pati,kā cilvēks esi ar sevi strādājusi.
Pamatā jau ir viena tā pati atbilde..mīlestība..pret sevi,pasauli.
Pēc savas pieredzes varu teikt,ka man ne vienmēr ir izdevies apslāpēt savu ego..bieži tas ir stiprāks par mani.Tik ļoti gribu iemācīties,izjust un saprast sevi,protams,ka mīlēt sevi visās izpausmēs,bet reizēm liekas,ka tie ir tikkai vārdi..kad notiek situācija,tad nespēju notvert to mirkli..par ko esmu runājusi,ko esmu sev solījusi..bet es zinu,ka man izdosies viss..jo ticu sev,savai apziņai un pateicos,ka Esi,ka stiprini, palīdzi izparsat katram sevi...

Inese* - 2011-03-23 18:02
Paldies, ka izcēli šo rakstu. Esmu to rakstījusi gandrīz vai pirms gada, bet...nekas jau nav mainījies.
Šīs ir patiesības, kas nemainās:)

Karinčiks* - 2011-03-23 23:45
Paldies,Inese!Vispirms vēlos lūgt,vai varam pāriet uz Tu,ko nemanot jau esmu pielietojusi.Šo mājas lapu apmeklēju nesen,pateicoties draudznei,kura ir tik pat apburta ar visu,ko dari.Jo ja nebūtu viņas,ilgākam laika sprīdim būtu japaiet,lai atrastu to,ko meklēju sen.Un šis raksts,kaut arī pirms gada,man ir kā jauns.Kā jau teicu,ar prātu jau visu it kā saprotam,bet pateicoties jebkuram šeit izlasītam rakstam,stāstam..kuri man ir tik draudzīgi,mīļi un liek justies labākai,mīļākai,skaistākai,dara manu dzīvi,pasauli bagātāku,krāšņāku.Un man milzīgs prieks,ka vairumam cilvēku ir tā pat.
Atdzīšos,iepazīstot Tevi,Tavu grāmatu,stāstus,komentārus...visu kas atrodas šeit,mana pasaule aiz loga ir daudz krāšņāka,laimīgāka un priecīgāka.
Mums izdosies viss,jo esam,lai sadotos rokās,tiem,kam tas vajadzīgs.Paldies!!

Inese* - 2011-03-24 18:34
Jā, piekrītu- man ļoti patīk siltais "Tu" :)
Savu grāmatu un savus rakstus rakstu ar uzrunu "Tu", arī seminārus vadu tāpat.
Kaut kā tieši tad viss ir pa īstam :)


Atpakaļ