Kur rodas stress?


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šodienas vebināra iespaidā domāju, bet kur rodas stress. Kā mēs paši to radām?

Un secināju, ka tas taču atkal ir mīļais labais Ego, kurš no sākuma rada kādu šablonu, kā gribētu, lai situācija vai dzīves bilde izskatās. Un tad, kad tomēr tā nav, tad ir stress uz līdzenas vietas.

Tikko varēju atkal pārbaudīt, ka man rodas dusmas, stress, agresija un viss cits, tiklīdz ieraugu pusaudža istabas (ne)kārtību. Un tad nu domāju, bet kas ir tas, kas mani satracina? Un jāsecina, ka jā – tieši tas, ka es gribētu, lai tā bilde ir pilnīgi cita. Un jo vairāk pieķeros (sāku idealizēt) to savu pašradīto bildi, jo lielāks stress un uztraukums par to, ka tā nav.

Un tad nu sāku analizēt stresa rašanos kopumā– vai pēc būtības šī shēma (ka Ego pieķēries kaut kādiem šabloniem, kas nepiepildās) ir katra stresa pamatā? Un jāsecina, ka jā.

Kad kavējam – tad esam pieķērušies idejai par paspēšanu un būšanu laikā.

Kad trīcam priekšnieku priekšā – tad esam pieķērušies bildei, cik ļoti labi gribam izskatīties, lai mūs novērtē.

Kad nervozējam par savējiem – tad gribam, lai īstenojas mūsu scenārijs.

Visu laiku tā gribēšana nesaskan ar varēšanu un lūk – stress ir klāt.

Un tad vēl secināju, ka virkne stresa saistītas ar bailēm. Starp citu tā baiļu un stresa vibrācija ķermenī ir ļoti pat līdzīga.

Bailes visbiežāk ir saistītas ar lietām un situācijām, kuras nevaram kontrolēt. Un tiklīdz mūsu Ego un prāts kaut ko nevar kontrolēt, tā diskomforts stresa izskatā ir klāt.

Tikko pa logu skatījos kā kaimiņi no lielas mašīnas grib izkraut smagu kravu. Viņi tur reāli visi bija stresā, jo darbs bija pa smagu, vīru pa maz. Visi uz visiem kliedz, jo reāli, ja viens ko palaiž vaļā, tad otram gāžas virsū. Nu reāla stresa situācija.

Bet tad vēl ir tāds stress, kas virmo visapkārt bez tāda reāla iemesla. Nevienam nekas virsū nekrīt, nevienu nestrostē, neviena reāla iemesla stresam nav, bet – tā trauksme pilnīgi gaisā jūtami virmo.

Kas tas tāds ir? Un kā no tā sevi pasargāt?

Šis ir tas stresiņš, kas vīrietim ir līdz zināmai devai labs, bet sievieti nīcina ārā.

Vīrietim, lai sasniegtu mērķi, vajag tādu kā pamudinājumu, tādu, kā mazu pletnīti, kas viņu dzen uz priekšu. (Protams, ja mēs tendējamies uz rezultātu un ejam caur vīrišķīgo, tad ar mums notiek tāpat).

Un tāpēc ir cilvēki, kas sariktē sev stresu tādēļ, lai vairāk varētu izdarīt.

Sagrābjas ļoti daudz darbu. Sasola vairākiem cilvēkiem vienlaicīgi pildāmas lietas. Veido naudas pārklājumus, tā ka ar vienu summu nosedz otru, līdz nonāk pie situācijas, kad tās summas nepietiek un visu šādi nosegt nevar un ir tomēr jāpiesaista (jānopelna) līdzekļi.

Ir vēl tādi, kas attiecībās speciāli rada stresa situācijas, lai otrs “neizlaižas”.

Ir tādi, kas darbā rada spriedzi, lai “darbinieki labāk strādātu”.

Un pats interesantākais, ka virsējā enerģijas līmenī tiešām rezultātus šādi sasniegt ir ātrāk un efektīvāk. Tikai kas noārdās dziļākā būtībā – par to jau tai brīdī neviens nepiedomā.

Tā kā faktiski šis ir viens no bīstamākajiem stresa veidiem.

Es pati jau ilgāku laiku esmu atteikusies no apzinātas šādu stresu radīšanas. Nu, tiesa šad tad uzkāpju uz veciem grābekļiem, kad atkal un atkal daru pārāk daudz, bet nu jau arī pret to man ir zāles.

Varētu teikt, ka man pašai priekš sevis ir vesels “zāļu skapītis”, kā tieku galā ar stresu, arī ar bailēm un citām ārdošām enerģijām.

Šodien, kad veidoju vakara prezentāciju, lielu daļu no tā iekļaušu savā stāstā.

Bet svarīgākais no visa ir saprast – ka mēs taču paši to stresu radām. Un tiklīdz kaut ko paši veidojam, tātad spējam to vai nu neradīt, vai saveidot savādāku. Tas ir tikai paraduma un attieksmes jautājums.

Vai ir cilvēki, kas dzīvo pilnīgi bez stresa?

Es nezinu. Droši vien, ka jā.

Bet pagaidām parunāsim par to, kā vienkārši mazināt devu.

Nu vārdu sakot – es turpinu gatavot vakara prezentāciju, bet Tu padomā varbūt arī gribi šovakar piedalīties, un tad vienkārši apdomā, ko vēl gribi pajautāt vai iekomentēt čatā, lai vakarā par to parunājam.

Mūsu vebināri vienmēr ir dzīvas abpusējas sarunas.

Tad nu – līdz vakaram.

 

Ar mīļumu, Inese

Komentāri (0)  |  2016-02-12 19:18  |  Skatīts: 343x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ