Parunāsim par laimi


sadaļa: DAŽĀDI INESES RAKSTI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 

Kas ir laime?

 


Un kas laime nav?

 

Es ikdienā vadu seminārus par to, kā paši varam ietekmēt notikumus savā dzīvē, un viens no maniem uzdotākajiem jautājumiem semināru dalībniekiem ir – vai tu esi laimīgs?

 

Interesanti ir tas, ka vispierastākā atbilde ir – es nezinu vai esmu laimīgs, bet zinu, ka neesmu nelaimīgs.



Man šķiet, ka tad mēs mēģinām iegrozīties it kā tā „lai vilks paēdis, bet kaza dzīva”.

 

 

No vienas puses ir pilnīgi skaidrs, ka grēks žēloties, ka vairāk vai mazāk viss ir kārtībā, bet no otras puses kaut kas līdz pilnai laimes sajūtai pietrūkst. Vai arī ir bail skaļi pateikt – „Jā, es esmu laimīgs!”, jo tad šķiet, ka kaut kas tūlīt notiks un šī laimes sajūta pazudīs.
 

 

Kādēļ par to tik gari runāju un kādēļ tas vispār ir svarīgi?
 

 

Izrādās ir tā, ka no mūsu iekšējā stāvokļa, no vibrācijas, kas ir mūsos, no domām, vārdiem un izturēšanās ir atkarīgs kā izveidosies mūsu diena, mēnesis, gads un dzīve. No šī iekšējā stāvokļa ir atkarīga mūsu pašapziņa, mūsu tēls sabiedrībā, mūsu attieksme pret apkārt notiekošo un pat cilvēki un situācijas, kuras piesaistām.
 


Vai mums veicas vai neveicas, vai varam sasniegt savus mērķus viegli, vai arī viss iet kā pa celmiem, vai dzīvojam vieni un pārdzīvojam, ka esam vientuļi, vai mums ir brīnišķīgas attiecības un laime kopā ar mīļoto cilvēku, vai mums ir vai nav pietiekoši naudas un materiālās vērtības - tas viss ir atkarīgs no mums pašiem un mūsu iekšējā stāvokļa.

 

 

Kā un ko darīt?
 


Mana atbilde ir vienkārša – pieņem lēmumu, ka turpmāk pats esi autors savai dzīvei un ka tu, tikai tu, esi atbildīgs par to, kas tavā dzīvē notiek.

 

 

Lai radītu labus notikumus savā dzīvē, lai veidotu brīnišķīgas attiecības, lai vairotos prieks, laime, mīlestība, lai būtu laba veselība un pietiekoši naudiņas – tam visam vajadzīga radoša enerģija.
 

 

Nevar graut un radīt vienlaicīgi.
 


Ja gribam „audzēt” savu laimi, labklājību, pārpilnību, veselību, tad nevar vienlaicīgi ar savu pretējo attieksmi to pašu graut. Ja esam īgni, dusmīgi, agresīvi, neapmierināti – tad dzīve, pasaule un cilvēki nesaņem no mums pozitīvu enerģiju, bet gan graujošu. Un kā zināms – kā sauc tā atskan. Ko dodam, to saņemam. Ko radam, tas izaugs.

 


Šie ir dabas (fizikas), Visuma vai Dieva likumi. Un pret šiem likumiem nekas nenotiek.

 


Jo ātrāk un stabilāk to izprot, jo labāk pašiem mums savā dzīvē.

 

 

Un tādēļ arī šis jautājums par laimi ir tik svarīgs. Ja esam laimīgi un mīlestības piepildīti, tad izstarojam šo īpašo pozitīvo un radošo enerģiju, kas palīdz mūsu dzīvei sakārtoties.
 

 

Laime, miers un harmonija rodas no tās īpašās drošības, kad saproti kas un kā notiek. Kad nav jāuztraucas par dzīves triecieniem, cilvēku attieksmi, vai situācijām, ar kurām netiksi galā. Ja skaidri un gaiši saproti, ka viss, kas notiek mums dzīvē, ir tikai un vienīgi dzīves skola un notikumi ir mācību stunda, tad taču nav par ko dusmoties. Tad nav ko vainot. Tad tas viss ir tikai un vienīgi priekš mums katra paša nepieciešams. Un ja to uzņemam ar mīlestību, tad vairāk šī mācību stunda mums nebūs nepieciešama.
 

 

Laime, miers un harmonija rodas no tā, ka zini, kurp dodies un kas ir tavs dzīves mērķis. Tad ar prieku seko savam mērķim un tev nerodas jautājumi par dzīves jēgu un savu vietu un nozīmi šajā visā sistēmā.
 

 

Laime, miers un harmonija rodas, kad atbalsta centrs ir tevī un tu dzīvo saskaņā ar Visuma likumiem.
 


Kad izmanto un vairo nevis graujošo, bet gan radošo enerģiju.

 

 

Laimīgs cilvēks piesaista citus cilvēkus, kas arī kļūst laimīgi. Pozitīvais vairo pozitīvo.
 


Tāpat kā var kādam sabojāt dienu, pasakot nejaukus vārdus, tieši tāpat var uzlabot garastāvokli, pasakot ko skaistu.

 

 

To viegli ir iedomāties izmantojot vienkāršu paņēmienu – uzsmaidi pretimnākošam cilvēkam, un viņš atsmaidīs tev pretim. Uzsmaidi nākošam pretimnākošam, un viņš uzsmaidīs tev pretim. Un vēl varbūt, ka katrs no viņiem atkal kādam uzsmaidīs. Un, skat, cik daudz smaidošu cilvēku būs apkārt.
 


Smaids ir pirmais solis uz labu garastāvokli.

 


Labs garastāvoklis ir priekšnoteikums laimes sajūtai.
 

Komentāri (8)  |  2010-05-01 00:55  |  Skatīts: 4438x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Laila* - 2010-07-19 22:48
Ir tāda smuka multene, kur zilonēns(ja nemaldos) dzied:
No smaida drūma diena kļust saulaina
No smaida debesīs varavīksne mostas
Uzsmaidi ar savu smaidu
Un tas ne reizi vien pie Tevis atgriezīsies. (tulkots no krievu val.)

ikss* - 2010-12-13 23:51
Bet ja nu man pašam šķiet,ka esmu smaidīgs,laipns un mīlīgs?Bet tāpat iet dzīvē pavisam greizi?

Inese* - 2010-12-14 05:20
Dzīve ir spogulis, kurš parāda, kas īstenībā mūsos iekšā notiek.
Tā kā - ja dzīvē viss iet greizi, tad vajag sākt uzmanīties un ieklausīties sevī. Saprast, kas notiek un iegriezt visu atkal pozitīvā virzienā:)

Karinčiks* - 2011-03-31 02:34
Tieši tā,laimīgs cilvēks piesaista skaisto,labo...un viss ir redzams sejā.Reizēm ar intresi vēroju cilvēkus,kādas grimases,kādas raizes..tās visas atspoguļojas sejā..reiz pamanīju vecu,jauku tantiņu...tiešām gados,bet cik viņai starojošas acis,kāds smaids..un tikkai tāpēc,ka dzīvi tvēra ar pozitīvo garšu,un nebūt nav raizes,sāpes bijušas arī viņas dzīvē...Paldies....kārtējais

Inese* - 2011-04-01 01:12
Es arī citreiz vēroju cilvēkus un pieķeru sevi domājam, ka sejas mīmika un krunciņas parāda cilvēka īsteno iekšējo būtību.
īstenībā, kad sāk šajā visā iedziļināties, tad pat augums, stāja, poza, gaita - tas viss ziņo par cilvēka raksturu un enerģētiku.
Ak, cik interesanti ir šie vērojumi:)

viktors - 2011-04-10 18:49
Ik rītu jauna diena most ar jaunu prieku balto.Tik paši notraipām to mēs ar vakardienu salto...es esmu tikai cilvēks zemē šajā ar savu tikumu un netikumu.Garīgais un materiālais līdzsvars ir dzīves piepildījums.Mīlēt sevi.Tik mazs solis starp EGO un apkārtējo cilvēku sapratni. Vai skatoties no malas mēs kritizējam citu un pamācam ar to? Es domāju, ka saskatām citā sevi, savas kļūdas un to ko mēs gribētu mainīt sevī. Arī skaudība varbūt par iemeslu runām.Kā tad veidojas mūsu dzīve ar sevis mīlēšanu?

bet* - 2011-04-10 23:12
mīlēt sevi - tas nozīmē:mīlēt dabu,mīlēt mākslu,mīlēt citus,mīlēt pasauli un dzīvi.Kāpēc viss aprobežojas tikai ar "mīli sevi!"? Jebkurā grāmata var izlasīt .ka mīlēt sevi nozīmē mīlēt visu ap sevi,bet te lasot,nevar saprast,ko gribat pateikt ar to "mīli sevi". Vai nav tā gadījumā,ka pietrūkst mums tā palēciena augstāk mazliet par savu personisko pēcpusi?Tad arī dzīve ap mums būtu sen ieguvusi pavisam citas krāsas ,skanētu pavisam citās skaņās!!!

Inese* - 2011-04-11 04:08
Ja neprotam mīlēt sevi, tad neprotam mīlēt citus ;)

Kad iemācāmies mīlēt sevi, tad varam iemācīties mīlēt visu pārējo:)
Jāsāk ir ar sevi.
Arī šai gadījumā:)


Atpakaļ