sadaļa: DAŽĀDI INESES RAKSTI
autors: INESE PRISJOLKOVA
Kas ir laime?
Un kas laime nav?
Es ikdienā vadu seminārus par to, kā paši varam ietekmēt notikumus savā dzīvē, un viens no maniem uzdotākajiem jautājumiem semināru dalībniekiem ir – vai tu esi laimīgs?
Interesanti ir tas, ka vispierastākā atbilde ir – es nezinu vai esmu laimīgs, bet zinu, ka neesmu nelaimīgs.
Man šķiet, ka tad mēs mēģinām iegrozīties it kā tā „lai vilks paēdis, bet kaza dzīva”.
No vienas puses ir pilnīgi skaidrs, ka grēks žēloties, ka vairāk vai mazāk viss ir kārtībā, bet no otras puses kaut kas līdz pilnai laimes sajūtai pietrūkst. Vai arī ir bail skaļi pateikt – „Jā, es esmu laimīgs!”, jo tad šķiet, ka kaut kas tūlīt notiks un šī laimes sajūta pazudīs.
Kādēļ par to tik gari runāju un kādēļ tas vispār ir svarīgi?
Izrādās ir tā, ka no mūsu iekšējā stāvokļa, no vibrācijas, kas ir mūsos, no domām, vārdiem un izturēšanās ir atkarīgs kā izveidosies mūsu diena, mēnesis, gads un dzīve. No šī iekšējā stāvokļa ir atkarīga mūsu pašapziņa, mūsu tēls sabiedrībā, mūsu attieksme pret apkārt notiekošo un pat cilvēki un situācijas, kuras piesaistām.
Vai mums veicas vai neveicas, vai varam sasniegt savus mērķus viegli, vai arī viss iet kā pa celmiem, vai dzīvojam vieni un pārdzīvojam, ka esam vientuļi, vai mums ir brīnišķīgas attiecības un laime kopā ar mīļoto cilvēku, vai mums ir vai nav pietiekoši naudas un materiālās vērtības - tas viss ir atkarīgs no mums pašiem un mūsu iekšējā stāvokļa.
Kā un ko darīt?
Mana atbilde ir vienkārša – pieņem lēmumu, ka turpmāk pats esi autors savai dzīvei un ka tu, tikai tu, esi atbildīgs par to, kas tavā dzīvē notiek.
Lai radītu labus notikumus savā dzīvē, lai veidotu brīnišķīgas attiecības, lai vairotos prieks, laime, mīlestība, lai būtu laba veselība un pietiekoši naudiņas – tam visam vajadzīga radoša enerģija.
Nevar graut un radīt vienlaicīgi.
Ja gribam „audzēt” savu laimi, labklājību, pārpilnību, veselību, tad nevar vienlaicīgi ar savu pretējo attieksmi to pašu graut. Ja esam īgni, dusmīgi, agresīvi, neapmierināti – tad dzīve, pasaule un cilvēki nesaņem no mums pozitīvu enerģiju, bet gan graujošu. Un kā zināms – kā sauc tā atskan. Ko dodam, to saņemam. Ko radam, tas izaugs.
Šie ir dabas (fizikas), Visuma vai Dieva likumi. Un pret šiem likumiem nekas nenotiek.
Jo ātrāk un stabilāk to izprot, jo labāk pašiem mums savā dzīvē.
Un tādēļ arī šis jautājums par laimi ir tik svarīgs. Ja esam laimīgi un mīlestības piepildīti, tad izstarojam šo īpašo pozitīvo un radošo enerģiju, kas palīdz mūsu dzīvei sakārtoties.
Laime, miers un harmonija rodas no tās īpašās drošības, kad saproti kas un kā notiek. Kad nav jāuztraucas par dzīves triecieniem, cilvēku attieksmi, vai situācijām, ar kurām netiksi galā. Ja skaidri un gaiši saproti, ka viss, kas notiek mums dzīvē, ir tikai un vienīgi dzīves skola un notikumi ir mācību stunda, tad taču nav par ko dusmoties. Tad nav ko vainot. Tad tas viss ir tikai un vienīgi priekš mums katra paša nepieciešams. Un ja to uzņemam ar mīlestību, tad vairāk šī mācību stunda mums nebūs nepieciešama.
Laime, miers un harmonija rodas no tā, ka zini, kurp dodies un kas ir tavs dzīves mērķis. Tad ar prieku seko savam mērķim un tev nerodas jautājumi par dzīves jēgu un savu vietu un nozīmi šajā visā sistēmā.
Laime, miers un harmonija rodas, kad atbalsta centrs ir tevī un tu dzīvo saskaņā ar Visuma likumiem.
Kad izmanto un vairo nevis graujošo, bet gan radošo enerģiju.
Laimīgs cilvēks piesaista citus cilvēkus, kas arī kļūst laimīgi. Pozitīvais vairo pozitīvo.
Tāpat kā var kādam sabojāt dienu, pasakot nejaukus vārdus, tieši tāpat var uzlabot garastāvokli, pasakot ko skaistu.
To viegli ir iedomāties izmantojot vienkāršu paņēmienu – uzsmaidi pretimnākošam cilvēkam, un viņš atsmaidīs tev pretim. Uzsmaidi nākošam pretimnākošam, un viņš uzsmaidīs tev pretim. Un vēl varbūt, ka katrs no viņiem atkal kādam uzsmaidīs. Un, skat, cik daudz smaidošu cilvēku būs apkārt.
Smaids ir pirmais solis uz labu garastāvokli.
Labs garastāvoklis ir priekšnoteikums laimes sajūtai.
