Tā radās doma par nometni


sadaļa: NOMETNE
autori: INESE UN TOMS PRISJOLKOVI

 Pirmo reizi dzīvē ir tā, ka es rakstu un Toms man diktē. Mūsu ģimenē tā ir pirmo reizi. Jauna pieredze, jaunas sajūtas. Drusku mulsinoši, bet....šī ir Toma pieredze.

Laikam ritot saproti un aprodi ar to, ka saskanīgā ģimenē kopējā mīlestībā savstarpēji pārrunā visu un par visu. Nav nekādu noslēpumu vai slēpto soļu. Tu esi priecīgs, ka otrs izbauda to, ko esi ieguvis un sapratis.

Tā ir arī mums. Kā kaut ko jaunu uzzinām, tā gaidām brīdi, kad varēsim padalīties ar otru. Jau kādu laiku mūsu ģimenē virmo interese un darbība ap čenelingu un telepātisko saziņu.

Šajā laikā es (Toms) skatījos un klausījos, par ko interesējas Inese. Var teikt, ka ļoti interesanta pieredze, ar kuru tiešām var aizrauties. Es sevi uz “šīs adatas vēl neuzsēdināju”, bet ar interesi sekoju visam līdzi.

Gaidīju, kad arī man būs kāds klikšķis, kaut kas, kas mani uzrunās tikpat ļoti. Nejauši facebook manu uzmanību piesaistīja nosaukums “Aukstuma mīļu grupa”. Man jau tas likās interesanti, un, iepazīstoties ar anotāciju, sapratu, ka arī man tur ir jābūt.

Pieteicos uz tuvāko nodarbību. Iepazinos ar Māri (https://www.facebook.com/maris.zunda). Nodarbības dalībnieki bija drosmīgi cilvēki, kas visi bija gatavi “veldzēties” ledus vannā un veikt vēl nezināmus elpošanas vingrinājumus.

Man personīgi aukstais ūdens rada tikai patīkamas domas un sajūtas. Es zinu, ka tas ir MANS. Dodoties turp, man galvenais uzdevums pašam sev bija noskaidrot kā tas ir – sakārtot savu elpošanu. It kā jau visi mēs staigājam, dzīvojam un paralēli elpojam. Šeit bija jābūt kādam knifam, ja reiz cilvēki, pateicoties elpošanas vingrinājumiem, ar savu ķermeni dara brīnumus.

Vingrinājumi nav pārāk sarežģīti, tos spēj veikt jebkurš. Nav jābūt iepriekšējai sagatavotībai. Katrs dara tik, cik var. Loģiski, ka ar laiku viss un visu var vairāk. Mana pieredze ir tāda, ka pietika ar vienas dienas treniņu, lai spētu vadīt enerģiju uz sāpošo vietu vai jebkur manā ķermenī. Pirms tam man tas likās neiespējami.

Līdz šim rokas un kājas, kā arī jebkuru sava ķermeņa vietu es vairāk izjutu no ārpuses. Iekšējās bija (ja bija) tikai sāpes. Šoreiz pilnībā varēju sajust arī sevi iekšpusē. Tas viss bija ar sajūtām saprotams. Kad veikti vingrinājumi ar elpošanu, ievingrināts ķermenis, tad iegremdēšanās un atrašanās ledainā ūdenī vairs nesagādā nekādas problēmas. Šī ir mana pirmā pieredze kā atrasties ūdenī, nevis kontrolējot ar galvu un disciplinējot domas, bet ar elpošanu aktivizēt ķermeni. Veicot šo pašu mājās, es sapratu, ka ļoti ātri notiek izaugsme. Ar katru reizi vingrinājumus varu izpildīt plašāk, tas nozīmē, ka ķermenis jau sāk ar to aprast.

Tā dzīvojot vairāk kā nedēļu, man sāka rasties doma, ka šo pieredzi un Ineses aizraušanos ar telepātiskās saziņas metodi ir jāapvieno un jādod tālāk. Tieši tādēļ radās doma uzaicināt Māri, Matīsu un Lindu un organizēt šīm tēmām veltītu nometni. Programmu pilnveidojot uzrunājām Uģi Kuģi gan ar lekciju, gan praktisko meistarklasi ajūrvēdas ēdienu gatavošanā.

“Veselā miesā vesels gars” - šie skaistie vārdi varētu būt kā devīze mūsu kopā sanākšanai. Aicinām tos, kuru grib darboties praktiski, iegūt daudz jaunu atziņu un brīnišķīgi pavadīt laiku.

Lūk tāds mums šodien sanāca “čenelings”, kad viens runā un otrs pieraksta. Tā nu tagad nezinām kā tagad parakstīties.

Ok – lai iet:

Toms un Inese

Komentāri (0)  |  2015-11-19 17:43  |  Skatīts: 985x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ