Sarunas


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Sarunas ar Tevi mani vienmēr ieved tādā īpašā plūdumā. Caur šo rakstīšanu es atgriežos pie sevis. Caur šo rakstīšanu es iegūstu tādu īpašu mieru un harmoniju, ko acīmredzot rada dievišķās radošā enerģija. Un tādēļ gribu atsākt rakstīt. Vēl vairāk rakstīt.

Mans nodoms ir atgriezties pie grāmatas, ko iesāku vasarā un kuru gribu pabeigt vēl šai gadā. Un lai tiktu uz rakstīšanas ritma- man noder šīs sarunas.

Vai tās noder arī Tev?

Es nezinu.

Ja jau lasi, tad droši vien noder.

Mums vienmēr ir izvēle – rakstīt vai nerakstīt, lasīt vai nelasīt :))

Šodien ir tā mierīgā plūstošā diena, kad viss patīk. Man patīk piekopt māju un samīļot lietas. Man patīk iziet laukā un sasmaržot rudeni. Man patīk tas, ka man patīk.

Man patīk pagaidīt dižčika laika beigas, lai sāktu darīt ko nopietnāku. Un es pat nezinu kādēļ šoreiz uz to uzķēros. Acīmredzot man tas bija izdevīgi. Es gribēju atpūsties. Es gribēju pakrāt spēkus pēc vasaras lielā uzrāviena un pēc mūsu brīnišķīgās nometnes. Es vienkārši gribēju pabūt pie sevis un tas dižčiks man bija kā attaisnojums, ka tā mierīgi var darīt.

Vai Tev arī vajadzīgi šādi attaisnojumi?

Ir drusku smieklīgi, vai ne?

Par tādiem periodiem un tādiem cilvēkiem es saku, ka viņiem trūkst sazemējuma. Tā arī ir. Bet nu – ja to apzināmies, vai ja apzināmies citus iemeslus, kādēļ gribam atjaunoties vai atpūsties, tad nekā peļama jau tajā nav. Galvenais neiesprūst pa ilgu. Galvenais neieslīgt nekā negribēšanā.

Es vēl arvien gribu. Es gribu rakstīt grāmatu, es gribu remontēt virtuvi, es gribu nokopt un ieziemot dārzu, es to visu gribu. Es tikai biju paņēmusi pauzi, lai atpūstos un sakārtotu savu dvēseles māju.

Pa to laiku pie manis atnāca čenelingu lieta un dziļās meditācijas. Man ļoti patīk šie jaunie apvāršņi, kas paveras.

Un vēl es apzinos, ka nekas tāds ar mani nenotiktu, ja iepriekš nebūtu laimes terapija un šī prasme vērot ar labsajūtu savu dzīvi. Izdzīvot ar baudu. Izbaudīt vēju un sauli, smaržas un maigus pieskārienus.

Man patīk šādi, dzerot tēju, ar Tevi sarunāties ne par ko. Burtiski tā, kā tikai sievietes savā sievišķībā prot. Nu tā, ka otru jūti un nekas nav jāsaka.

Jā, man patīk šo visu sajust un aprakstīt. Tas ir tik kaifīgi. Tas ir tik brīnumaini maigi.

Mēs šodien mājās esam visi. Vīrs tepat -aizņemts ar mājas būvniecības lietām. Suns guļ savu pirmspusdienas miegu un kaķis, kā jau pēdējā laikā pierasts, cieši piespiedies man blakus.

Idille.

Man patīk šādi rīt jeb dienas daļa.

Pēcpusdienā braukšu uz konsultāciju un sazemēšanās nodarbību. Būs nedaudz aktīvāk, bet tik un tā – ar dziļu mieru un labpatiku sevī.

Man ļoti patīk šī pāreja no vasaras aktivitātes un rudens mieru. Rudens ir ārkārtīgi dziļš un vērtīgs, kad vēl visu vari un dari, bet jau dari to daudz apzinātāk un daudz vairāk ar skatu sevī.

Vasarā viss ir tik košs un traks, ka spēj tik izskriet līdzi.

Man patīk sajust, kā devītais vilnis ir jau pie krasta. Tas mani godam ir nesis, sākot no maija, un es zināju, ka oktobrī tas beigsies.

Vēl tikai uzrakstīšu līdz galam grāmatu un kopīgiem spēkiem izveidosim jauno mājas lapu.

Un tad varēs doties ziemas miegā.

Kaifīgi.

Mierpilni.

Tā ir gads no gada. Pavasaris, lai mostos. Vasara, lai darbotos. Rudens, lai atgrieztos pie sevis. Un Ziema, lai būtu sevī daudz dziļāk kā pārējā laikā.

Mani šis ritms nekad nav pievīlis.

Un zinu, ka arī šoreiz būs labi.

Mīļoju Tevi!

Smaidu. Sūtu mīlestības bumbu.

Lai Tev brīnišķīga saulaina diena!

 

Ar mīļumu, Inese

Komentāri (2)  |  2015-10-06 19:33  |  Skatīts: 1295x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
sola - 2015-10-07 07:33
Paldies Tev! :)

inese - 2015-10-07 19:07
Un paldies Tev!!

Tikai tādēļ, ka Tu lasi, es rakstu:)))




Atpakaļ