Sajūtas tik tikko pēc...


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Mūsu fantastiskā kopā sanākšana Jumurdā ir tikko kā noslēgusies. Un sajūtas ir tik Milzīgas, tik Piepildītas, tik Lielas, ka faktiski diez vai tās var aprakstīt un pat nezinu vai vajag. Tomēr ir kas tāds, ko noteikti vajag – un tā ir pateicība un mīlestība.

Paldies visām, visām, visām dalībniecēm par tik jaudīgu enerģiju, kuru katra atsevišķi un visas kopā radījām. Bez jums tas nebūtu iespējams. Man ļoti patika kā Lolita teica, ka katra nometne ir arvien labāka un ir sajūta, ka šī nu patiešām ir vislabākā.

Un cita viena dalībniece teica, ka pašos pirmsākumos bija baidījusies, ka parasti jau ir tā, ka izdodas nu viena, varbūt divas šādas nometnes, bet, ka katra reize kļūst arvien labāka, tā “nemēdz būt”. Mēs pašas esam pierādījušas, ka mēdz gan. Ka mēs spējam visi kopā to tā radīt:)

Man arī šoreiz ir tieši šāda sajūta.

Neatceros vai tik spilgti bija arī iepriekšējās reizēs. Atceros pirmo, jo tā bija pirmā :))

Bet tagad ir tā, ka ir ļoti laba piepildījuma sajūta. Ir gandarījums, ka bija tik ļoti skaists laiks. Galu galā ir septembra otrā puse un varēja gadīties visādi – lietaini, auksts, dubļains. Bet viss bija kā pa īstam vasarā (jo astronomiskais rudens taču sāksies tikai parīt :)) )

Mēs varējām izbaudīt kā lec saule un sāk iesildīt dienu, jo rīta vingrošana mums bija ar skatu uz ezeru. Paldies Tomam un visām dalībniecēm, kas izlēma, ka jāvingro laukā.

Tas bija vērtīgi.

Un ir gandarījums, cik labi saplūda programma, vieslektori, izbrauciens un pat negaidītā retro mašīnu un motociklu ierašanās Gaiziņā mūsu meditēšanas laikā.

Jo tālāk atvirzos no notikuma, jo burvīgāks un mistiskāks man liekas Ainas un Gvido Tobju vadītais vakars. Nu pilnīgi mistiskā kārtā uzradās stiprāks vējš, lai mūs papurinātu garajā rituāla gājienā. Un tā iešana cauri vārtiem ar degošiem prauliem un bungu skaņām (tās noteikti, ka nesauc par bungām, bet tā skaņa bija fantastisku sajūtu raisoša). Un zvaigznes, kas tai naktī bija tik redzamas un skaistas. Un lāpas un Gvido radītā lāpas deja, kad viņš ap ugunskuru veidoja lielus lāpu lokus vai varbūt bezgalības zīmi. Un Ainas stāsts par sievietes un vīrieša atšķirīgo šamaņa ceļu, kas mani pašu savukārt ļoti interesē.

Aprakstīt, ko visu viņi darīja nav iespējams. Šīs ir tikai manas sajūtas un nu jau atmiņas, par piedzīvotā vērtību.

Paldies jums abiem, mīļie!!!

Un otrā dienā tā braukšana uz Gaiziņa spēka vietām un Danutas Kiopas stāsts par dabas zīmju viedumu – nu tas arī bija kas tāds, ko neizdodas piedzīvot katru dienu. Mēs ejam garām it kā pilnīgi normāli saaugušiem kokiem un visticamāk lielākā daļa no mums pat nepamanītu, cik interesanti tie sagriezušies vai viens otram apkārt savijušies, bet Danuta apstājās un sāk stāstīt – un mums paveras pilnīgi cita aina un saveidojas cita bilde.

Atceros, kad pirmo reizi bijām Gaiziņā un tikāmies ar Danutu, tad vēl kādu krietnāku laiku šādi mācījos dabā skatīties. Tur ir jābūt īpašām spējām, kas manā gadījumā vēl krietni jātrenē.

Danutai tas iznāk (it kā )pats no sevis.

Un savukārt pirts vakars, kuru Danuta vadīja kopā ar savu mammu Anitu atkal bija kaut kas neaizmirstams. Meiteņu atstāsti par sauso pēršanos, par jokiem, par Danutas astroloģijas skatījumu un jaudu katru pirtī nopērt- bija vienreizēji iedvesmojoši.

Paldies Anitai un Danutai par īpašo pēcpusdienu!

Paldies Anitai par mežrožu pušķīti, kas šobrīd smaržo man blakus un par Tomam dāvāto spēka bunti–slotu– pušķi ar dažnedažādiem simboliskiem augiem.

Un trešā dienā mums bija Ragaciema Agneses viesošanās nometnē. Tas bija tik spēcīgi, ka pēc tam pārmainījām nometnes programmu, lai “norunātu nost” emocijas un sajūtas, kas nu ir izpurinātas.

Agneses atbildes un atziņas brīžiem bija tik tiešas, kas izsauca asaras un riktīgu satricinājumu enerģijā. Bija meitenes, kas teica, ka nāk milzīgs karstums. Bija, kas teica – nevar vairs atrast mieru. Bija, ka iestājās sajūta “nu tad vairs vispār nekam nav jēgas”. Bija, ka uznāk bailes. Bija, ka iestājās miers.....

Nu tā sajūtu un atziņu gamma tik milzīga, ka aprakstīt jau atkal to nevar.

Paldies, Agnese! Tas bija īpaši.

Vēl gribu pateikt paldies Jumurdas muižas kolektīvam un īpaši Anitai par mūsu uzņemšanu. Šī ir jau trešā reize, kad mūsu nometnes esam organizējuši tieši šeit un nupat liekas, ka viss notiek tik viegli, ka gandrīz vai nekas nav jāorganizē – viss vienkārši notiek tai brīdī, kad par to iedomājas :))

Paldies Jumurdas muižas saime!!!

Nu un tad milzīgu paldies gribu pateikt mūsu mīļajām Santiņai un Aijiņai. Tās ir četras dienas viņu darba, kas mums ir it kā neredzams, jo kur ejam – tur viss ir salikts, sakārtots, nomazgāts un izpušķots. Kad un kā tas notiek - neviens neredz un nezina. Tikai tai brīdī, kad nākam – viss vienmēr ir jau gatavs.

Paldies – jūs esat mūsu laime un drošība!!!

Tad vēl gribu pateikt paldies Dacei, jo pirms nometnes viņa man uzdeva nu tādu pavisam nevainīgu jautājumu - “vai fotoaparātu paņemt”. Es sapriecājos un teicu -protams. Bet es taču nevarēju iedomāties, ka tas nozīmē profesionāla fotogrāfa klātbūtni visas nometnes laikā, kad Dace paspēja gan piedalīties kā dalībniece, gan atcerēties katrā mirklī iemūžināt to visu skaistās bildēs.

Liels, liels, liels, Dacīt Tev paldies, par šo iniciatīvu un par bildēšanu.

Šī būs mūsu pirmā nometne ar profesionālām bildēm.

Mīļoju Tevi!

Un tad vēl gribu pateikt paldies savam stiprajam plecam - Tomam. Galu galā – bez viņa tieši šī nometne nebūtu (tiesa iepriekšējā – vēl jo vairāk :) ). Pateicoties Toma iniciatīvai un lēmumam, atbalstam un uzmundrinājumam vispār šis notikums jau pašos sākumos tapa un kopā tika īstenots.

Ir tik labi to visu darīt pārī.

Varu justies azotē pat tad, kad tik un tā savu daļu taču daru pati.

Tom, paldies par azoti dzīvē un nometnē!

Noslēgumā gribu tikai atcerēties izteikumus no noslēguma apļa, kur meitenes teica, ka tagad ir tā, ka varētu doties kā sludinātāji un staigāt pa ielām, lai dalītu manas grāmatas un aicinātu uz nometnēm un visiem Pavasara studijas pasākumiem, jo tieši tik milzīga ir šī vērtīgo atziņu un emociju radītā enerģija. Tik milzīga, ka to grūti saturēt. Gribās to dot tālāk, lai tiek visiem, kas vēlas.

Visu noslēdzām ar Pavasara studijas dzimšanas dienas torti, jo pēc dažām dieniņām – 25.septembrī Pavasara studijai būs pilni 6.gadi.

Jubilejas nometnē pirmo reizi svinējām studijas dzimšanas dienu.

Nu jau jādomā kā šo ieviest kā tradīciju.

Ak, mīļie!! Esmu laimīga, mīļuma un pateicības pilna.

Uz tikšanos nākošā lielajā 3 dienu notikumā visticamāk nākamgad:)

ar mīļumu, Inese

Komentāri (0)  |  2015-09-21 19:19  |  Skatīts: 751x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ