Ja katru dienu darām plus mīnus ierastas darbības un piedevām vienā un tai pašā veidā, tad veidojas pieradums un mūsu apziņa iegūs komforta zonu, kurai ar laiku izveidojas ļoti stingras robežas. Cilvēka dabā ir šīs robežas nostiprināt un arvien omulīgāk iekārtoties tieši šai ērtajā formātā. Un viss jau būtu labi (lai gan garlaicīgi), ja vien mēs varētu šai komforta zonā atrasties tik, cik gribam. Bet izrādās, ka tas ir pilnīgi pretēji pasaules kārtībai un mūsu attīstībai. Ka tieši esot komforta zonā mēs vismazāk augam.

Tad, kad mums ir dikti labi un ērti, tai brīdī mēs nostiprinām savu spēkus, lai dotos jaunos izaicinājumos – proti diskomforta zonā.

Starp citu – ar patiku ieiet diskomfortā mēs varam tikai tad, ja šo darbību praktizējam apzināti. Faktiski ir tā, ja dzīve mūs diskomfortā iemet bez sagatavošanās, tad īpaši labi pirmajā brīdī nejūtamies.

Protams, ka esam dažādi un mūsu elastība arī dažāda. Bet tas, kas visiem ir vienāds – ir moments, kad izkāp aiz robežas, ko mūsu pašu prāts ir izveidojis.

Vienam tas varbūt ir ceļojums apkārt pasaulei, otram - aiziet līdz blakus ciemam. Vienam uzstāties 1000 cilvēku auditorijai otram runāt divu cilvēku priekšā. Vienam apprecēties, citam izšķirties.

Mēs jau nesalīdzināmies spēkiem. Bet tas, ko varam salīdzināt, ir šī sajūta AIZ.

Un tur “stiprākais” vai “veiksmīgākais” būs tas, kurš iemācās sevi nepazaudēt (bailēs, satraukumā, citu vērtībās, izmisumā vai tukšumā).

Man jau sen pašai noder vairākus gadus lietotais termins - patverties ar apziņas centru sevī. Ja esi sevī jeb saskaņā ar sevi, jeb savās sajūtās un vērtībās, tad vieglāk izdzīvot ārējā virpuļa neskartam. Un to centru sevī arī var paplašināt līdz diezgan lielam (gribētos jau teikt bezgalīgi, bet nu....).

Lūk rītdienas vebināra nodarbībā mēs runāsim par to kā paplašināt komforta zonu, kā ļaut savai apziņai piedzīvot speciāli izraisītas pārmaiņas, lai tā trenētos uztvert pasauli tādu, kāda tā ir.

Starp citu viens no paņēmieniem kā paplašināt apziņu, ir katru dienu ikdienas darbības darīt savādāk kā vakar. Ja līdz šim eju (braucu) uz darbu pa vienu ceļu, tad tagad izvēlos citu. Ja līdz šim kavēju, tad tagad esmu stundu pirms. Vai otrādi – tie, kas dikti punktuāli izprovē kā ir nokavēt.

Šitas otrais ir par mani.

Es esmu ļoti precīza uz laiku un man ir reāls diskomforts, ja kavēju. It sevišķi vietās, kurās esmu pieradusi būt laikā – nu piemēram uz nodarbībām, kuras pati vadu.

Un reiz man gadījās (manuprāt Gulbenē) uz lielu pasākumu bibliotēkā, kurā bija ap 70 vai varbūt 100 klausītāju, ierasties ar nokavēšanos un bezmaz ar mēteli pa taisno uz skatuves. Tas bija pirms vairākiem gadiem. Bet re cik liels bija mans diskomforts, ka to atceros vēl tagad.

Atceros, ka stāvēju priekšā un vienīgais, ko domāju, ka manas pēdas ir uz grīdas un Augstākie spēki ir virs manis. Un tikai caur šo skaidro apziņu, ka esmu kā dievišķās enerģijas kanāls, atdeva man sevis apzināšanos labi justies šeit un tagad.

Vai var šādiem notikumiem sagatavoties? Protams, var. Ja cilvēks nav tik pāratbildīgs uz laiku kā es, tad viņš visticamāk, ka jūtas pilnīgā komfortā pat tad, kad publika viņu ir gaidījusi stundu.

Cik nav redzēti koncerti, kuri sākas ar stundas nokavēšanos.

Un es jau nedomāju, ka mums tagad būtu jākļūst bezatbildīgiem pret norunāto kārtību. Nē. Vairāk es domāju par to, kā lai spējam saglabāt mieru un komfortu sevī tieši tad, kad notiek (priekš katra konkrētā mums) kaut kas ļoti diskomfortabls.

Nu piemēram -aizbrauc uz kādu citu valsti, bet bagāža aiziet kur citur.

Esi kādā svešā vietā, bet pazūd soma ar dokumentiem.

Nu gadījumu taču var būt neiedomājami daudz.

Un tad ir kaut kādā veidā jāatgriežas pie sevis un jāaudzē spēki, lai to visu nokārtotu un tiktu galā. Vēlams, lai tas nav dikti graujoši.

Lūk, cik mums interesanta sarunu tēma veidojas piektdienas vebināram.

Rītdienas vebināram lūgšu Tevi atkal sagatavot sveces, pierakstu papīru un graudus.

Graudu vietā vari izmantot rīsus vai putraimus, griķus vai zirņus.

Vajadzētu tā, lai ir kāda neliela bļodiņa graudu un paliels šķīvis vai bļoda, kurā tos pārbērt.

Bārstīsim. Maisīsim. Taustīsim. Vārdu sakot – palīdzēsim apziņai izjust, ka visu nevar kontrolēt.

Pieteikšanās piektdienas vebināram uz ineses.vebināri@gmail.com vai pa tālruni 29431408 (Aija)

Čatot sāksim jau pēc 19.00. Savukārt pats vebinārs notiek 20.00-21.30.

ar mīļumu, Inese