Par to, ko katram no mums nozīmē jēdziens “pašapziņa”, varētu diskutēt bezgalīgi. Vienam pašapziņu vairo kārtējais nopelnītais miljons, otram – kvalificēšanās “ simtlatnieku” programmai. Vienai pašapziņas balsts ir personīgais foto uz “Vogue” vāka, citai – tā vienīgā reize, kad jaunībā ciema pirmais puisis izdancināja vietējā klubā. Un nekas no tā nav ne nepareizi, ne smieklīgi, ne par mazu un ne par lielu, jo starta pozīcijas ikvienam ir savas un arī dzīvē izpildāmais uzdevums – savs. Bērns var piedzimt ģimenē, kur jau no mazotnes viņu ceļ, novērtē, atbalsta. Un var nākt pasaulē vidē, kur katra diena ir cīņa par izdzīvošanu. Pirmajam, ļoti iespējams, ar pašapziņu viss būs kārtībā un viņš netērēs lieki laiku, lai savā prātā un sajūtās cīnītos ar iedomātiem un mazāk iedomātiem trūkumiem, un sparīgi ies uz saviem mērķiem. Katrs sasniegums tikai apstiprinās viņa jau tā stabilo pārliecību: “Es taču teicu, ka varu! Es taču zināju, ka to izdarīšu!”, savukārt reakcija uz kļūmi būs veselīga – “Tas taču manu vērtību nemazina!” Otrajam, visticamākais, tik gludi neveiksies un, lai vispār tiktu līdz spējai noformulēt kaut kādus mērķus, viņam vispirms nāksies gadiem cīkstēties ar saviem “dēmoniem” un katra pumpa uz deguna vai niecīgākā neveiksme būs tikai kārtējā nagla viņa pašapziņas zārkā. Un, ticamākais, tas, vai viņš vispār nodzīvos cilvēka cienīgu dzīvi, vistiešākajā mērā būs atkarīgs atkarīgs no tā, vai viņam izdosies pašapziņu iemācīties. Jā, tieši iemācīties. Jo, ja cilvēks nav ar to dabiski uzaudzis, tad tā ir jāiemācās. Tieši tāpat kā mēs mācāmies braukt ar riteni, uzkrāsot lūpas vai konservēt gurķus. Tikai atšķirībā no riteņbraukšanas prasmēm, kuras reiz apgūtas, praktiski nav aizmirstamas, pašapziņai ir tendence šķobīties un ļodzīties kā niedrei vējā visa mūža garumā... Daudziem no mums tā ir kā Pizas tornis, kas ārēji it kā turas, tiek apbrīnots un fotografēts, taču draud sagāzties jebkurā mirklī. Pašapziņai liktenīgs var izrādīties viens vārds, viens skatiens, kāda niecīga (it kā) izgāšanās. Un tad izrādās – milzis bijis uzstutēts uz māla kājām un atkal viss jāsāk no sākuma...

Man liekas, ka veselīgu pašapziņu raksturo divi lielumi – pirmkārt, spēja nesalīdzināt sevi ar citiem, apzināta vajadzība konkurēt tikai pašam ar sevi un, otrkārt, spēja uzņemties pilnu atbildību par saviem lēmumiem un savu dzīvi kopumā. Ar veselīgu pašapziņu un pašcieņu apveltīts cilvēks neapvainojas uz likteni un dzīvi uztver kā spēli, kurā ar pateicību pieņem uzvaras un neveiksmes uzskata tikai par īslaicīgu atkāpšanos un iespēju “pārgrupēties”, lai ar jaunu sparu dotos uz priekšu. Nesen facebookā izlasīju burvīgu atziņu – “Kamēr Tu stāvi ar seju pret savu pagātni, Tu stāvi ar pakaļu pret savu nākotni” (atvainojos par vulgārismu, bet teiciens šeit atveidots oriģinālā J). Grūti būtu iebilst... Ikviens no mums, paveroties savā pagātnes pieredzē, viegli atsauks atmiņā bezgalīgus sarakstus ar pirms gada, diviem, desmit vai divdesmit gadiem notikušiem incidentiem, kuros iegūtais aizvainojums vēl joprojām ir apbrīnojami dzīvs un joprojām konkrētās situācijās nosaka to, ko par sevi domājam, sakām; to, ko uzdrošināmies darīt vai nedarīt... Mēs, sievietes, īpaši bieži grēkojam ar to, ka visas dzīves garumā graujam savu pašapziņu ar sevis nepieņemšanu, kritizēšanu, noniecināšanu, jo savus spriedumus par to, kādas esam, balstām uz mūžvecās sarunās vai strīdos sadzirdētiem sava deguna, gurnu apkārtmēra vai bērnkopības spēju vēertējumiem. Pats vērtējuma autors varbūt jau pat vairs nav šai saulē, taču mēs spītīgi, kā nez kādu dārgumu šo sāpi ik rītu atkal spoguļa priekšā pielaikojam no jauna un ar dīvainu sadomazohistisku saldmi atzīstam – jā, taisnība vien ir...

Man šķiet, ka mūsu jaunā kolēģa Edmunda Imbovica izveidotais Pašapziņas skolas 7 semināru kurss ir vienlīdz labi piemērots ikvienam – gan tam, kurš štuko kā nopelnīt miljonu, bet vēl līdz galam tomēr nespēj noticēt savai varēšanai un spēkam, gan tai, kura joprojām pa vakariem raud spilvenā par to, ka 1979. gada 1. maija skolas ballē klases pirmais puisis uz danci tomēr uzlūdza nevis viņu, bet to blondo maiksti no 8B.  Pašapziņas pamatu jau veido spēja pieņemt un pa īstam iemīlēt sevi pašu, spēja noticē sev pašam un savai varēšanai, spēja justies mierā un harmonijā ar to, kas esi, kur esi un ko dari. Viss pārējais ir tikai nianses, kas atkarīgas no katra individuālajām dzīves starta pozīcijām, rakstura, ambīcijām, vēlmēm. Ārējiem faktoriem ir visnotaļ maza nozīme, kaut gan, protams, dzīvesbiedrs, darba devējs vai draugi, kas ikdienā novērtē un paslavē, Tavu darbošanos veselīgas pašapziņas uzturēšanas lauciņā noteikti krietni atvieglo. Būtu naivi izlikties, ka apkārtējo attieksmei nav nekādas nozīmes, bet lai vai kā – daudz drošāk šai gadījumā ir paļauties uz sevi pašu.

Un lai nebiedē programmā tik bieži pieminētā mērķu izvirzīšana. Mērķis taču var būt jeb kas, ko Tu, tieši Tu uzskati par svarīgu, lai cik sīks un nenozīmīgs tas šķistu globālā mērogā. Un Tavs mērķis nav jāsalīdzina ne ar viena cita mērķi – varbūt jau sen centies iemācīties izcept tieši tādas plānās pankūkas, kādas izdodas omītei (man piemēram tā ir neiespējamā misija :)), vai nevari saņemties un sākt beidzot darīt to, kas tiešām varētu būt Tavs sirds aicinājums? Vai vēlies apprecēties, vai – gluži otrādi, beidzot izšķirties. Pamats ikvienam lēmumam jau ir viens un tas pats – atļaut sev darīt to, ko tiešām vēlos es, nevis to kas ir pareizi, prestiži, ilgtspējīgi, ērti. Un – pēc tam vēl noteikti jāiemācās uzsist sev pa plecu un sevi paslavēt, jo tikai tā top stabils pamats nākamajam sasniegumam.

Pašapziņa ir sarežģīta, kompleksa būve. Tā veidojas no neskaitāmām lietām. Edmunds noteikti palīdzēs Tev tās saskatīt, atpazīt un šos ķieģelīšus stabili salikt vienu uz otra tā, lai šī konstrukcija būtu stabila. Mēs ļoti priecājamies, ka līdz ar Edmundu Pavasara studijā ienāk mazliet citas metodes, cits pasniegšanas stils, un nekādā gadījumā nevajag baidīties no vārda “koučs”. Jā, darba stils ir mazliet citāds nekā Inesei vai citiem jau labi iepazītajiem Pavasara studijas lektoriem, taču Edmunds ir 100% “mūsējais” gan attieksmes, gan pasaules uztveres ziņā un mēs patiešām priecāsimies, ja arī Pavasara studijas auditorija atzīs viņu par savējo.

PAŠAPZIŅAS SKOLAS 7 NODARBĪBAS. KALENDĀRS

14. augustā
1. NODARBĪBA - MĒRĶI UN IESPĒJAS

Piekritīsit, ka bez konkrētiem mērķiem ir sarežģīti virzīties uz priekšu, gūt panākumus. Arī vēlme izprast sevi, uzlabot savas dzīves kvalitāti jau ir mērķis. Tātad mūsu nodarbību ciklu sāksim ar, protams, iepazīšanos un tad noskaidrosim, kas ir mērķi un kādiem tiem jābūt, lai Tu tos sauktu par savējiem. Kā sabalansēt mērķus dažādās dzīves jomās un noskaidrot, vai tie atbilst Tavām dzīves vērtībām. Noskaidrosim, kādas Tavas spēcīgākās īpašības palīdzēs šos mērķus sasniegt un kā viegli atbrīvoties no sīkumiem, kas traucē sasniegt jaunus panākumus.

28. augustā
2. NODARBĪBA - IEKŠĒJĀ SPĒLE UN TAVAS DZĪVES VADMOTĪVS

Otrā tikšanās palīdzēs saprast, kādu iekšējo spēli vai dialogu ar sevi mēs veidojam dažādās savas dzīves situācijās. Kad šī spēle veicina mūsu panākumus un kad sarežģī, jau tā grūtas situācijas. Izmantojot šīs atziņas un zināšanas, veidosim jaunu pieredzi sarežģītu situāciju risināšanā. Precizējot svarīgākās Tavas dzīves jomas, izveidosim moto vai vadmotīvu, kura uzdevums ir iedvesmot Tevi atbildīgos dzīves posmos.

11. septembrī
3. NODARBĪBA - IEDVESMOJOŠS TĒLS, TAVAS BŪTĪBAS SPOGULIS

Trešajā nodarbībā parunāsim par dzīves vērtībām. Nevis tām, kuras var nopirkt veikalā, ir sveramas vai mērāmas, bet par vērtībām, pateicoties kurām Tu esi guvis panākumus, ar kurām lepojies, kuras vislabāk raksturo Tevi. Šās izpētes rezultātā izveidosim ko jaunu, unikālu, vēl nebijušu, kas aizraus, iedvesmos, dalīsies ar spēku brīdī, kad tas nepieciešams.

25. septembrī
4. NODARBĪBA - PANĀKUMI UN MOTIVĀCIJA

Ceturtajā tikšanās reizē runāsim par panākumiem. Noskaidrosim, kas ir panākumi, un, balstoties uz kopējo pieredzi, precizēsim, kā tos turpmāk gūt efektīvāk. Runāsim arī par motivāciju, par to, kas tieši mūs motivē panākumiem, kādas ir mūsu panākumu vadlīnijas un kādus soļus vēlamies spert, lai sasniegtu vēlamo.

9. oktobrī
5. NODARBĪBA - INSTINKTI

Iespējams, ka esi pamanījis, ka dažās dzīves situācijās Tava uzvedība atkārtojas - Tu ieņem konkrētu pozīciju, nostāju, arī rezultāti mēdz būt paredzami. Šajā tikšanās reizē noskaidrosim, kas ir instinkti, kādi tie ir mums. Precizēsim, kādi ir mūsu dominējošie instinkti, noskaidrosim, vai tie mūs attīsta, vai gluži pretēji - ierobežo. Izveidosim zināmu balansu mūsu instinktu saimniecībā, gūstot jaunas atziņas par savu būtību un iespējams - precizēsim vēlamos soļus pārmaiņām.

23. oktobrī
6. NODARBĪBA - UZVEDĪBA, ATTĪSTĪBA, IESPĒJAS

Viena no personības attīstības formulām apgalvo, ka, ja cilvēka neierobežoto potenciālu atbrīvo no traucēkļiem, tad panākumi, kā rezultāts ir likumsakarīgi. Mūsu sestajā tikšanās reizē runāsim par cilvēka potenciālu un uzvedības niansēm. Noskaidrosim, kā varam veicināt savu attīstību apzinot un neitralizējot iespējamos traucēkļus.

6. novembrī
7. NODARBĪBA - VĪZIJA

Šajā nodarbībā apkoposim mūsu izpētes rezultātus apskatot tos no dažādiem skatupunktiem un laika perspektīvām. Ieguvums - jau šodien varēsi izmantot savu nākotnes pieredzi un zināšanas un, protams, iedvesma, jo vīzija par Taviem mērķiem, ir vēl viena apziņas forma, kur dažos tēlos ir ietverts milzīgs informācijas apjoms.

Semināri notiks Pavasara studijas telpās Rīgā, Kuģu ielā 11-302 no plkst. 18:00-20:30.

Vairāk par programmu un lektoru Edmundu Imbovicu uzzināsi sadaļā "PAŠAPZIŅAS SKOLA".

Dalības maksa: 30,00 EUR (t.sk. PVN) par 1 semināru

Pieteikšanās: 29100714 vai pavasarastudija@gmail.com (Santa)