Kā ļauties? Ar mīlestību.


 Nu jau man vairāki cilvēki vienā balsī ir konkrēti pārjautājuši „Bet ko tas nozīmē – ļauties?”.

Ko nozīmē „ļauties notikumiem”, ko nozīmē „ļauties Dieva gribai”, ko nozīmē „ļauties dzīvei” utt.?

 

Es domāju kā gan lai izstāsta to, kas man pašai ir pats par sevi saprotams. Kā gan izstāstīt to, kā pati dzīvoju jau daudzus gadus.

Un tad nu domāju, kas šeit varētu noderēt kā salīdzinājums.

 

Pirmā doma, kas man ienāk prātā ir – kad iesējam kādu sēkliņu zemē, tad nevis katru dienu atkašņājam zemīti un skatāmies kas ar to notiek, bet vienkārši uzticamies, ka augšana notiks saskaņā ar Dieva un Dabas likumiem. Pieņem to brīdi, ka esi no rokām to izlaidusi un vairs neko nevari darīt. Burtiskā nozīmē- neko. Tikai ļauties Dieva gribai un lielajam augšanas likumam.

 

Bet kā mēs darām dzīvē? Kā paši izkašņājam savas vēlēšanās un savus mērķus.

No vienas puses esam „uzirdinājuši zemi” un „uztaisījuši dobīti”, un „sataisījuši vietiņu sēkliņām”, „pārkaisījuši pār zemīti”,  bet......nav miers ;) Un caurām dienām gribās kašņāties un kašņāties. Līdz tā arī visu to augšanas procesu sēkliņai esam izjaukuši.

 

Un pēc tam domājam – kāpēc gan nepiepildās tas, ko gribam. Kāpēc mūsu dzīvēs daudz kas brūk un jūk? Un paši nemaz nemanām, ka tie esam mēs, kas visu gluži kā vistas izkašņājam.

 

Tad man cilvēki jautā – jā, bet ja nu tā „sēkliņa” neuzdīgst?? (ja nu tā mana griba, vēlēšanās vai vajadzība nepiepildās?)

 

Nu....ja neuzdīgst, tad neuzdīgst. Tad tā ir Dieva griba. Pieņem to.

Ir jāiemācās saprast, ka ne viss, ko esam iecerējuši, Dievam ir jāizpilda.

Augstākiem spēkiem nav nekāds pienākums pildīt mūsu vēlēšanās. Varbūt nav pienācis laiks. Varbūt neesi tam vēl gatava. Paanalizē. Padomā. Un pieņem šo situāciju. Ļaujies J

 

Jo kā gan Tu vari iespaidot to, vai tā Tava sēkliņa augs vai nē.

Tu vari vienīgi visu sarūpēt, lai augtu. Aplaistīt. Un lūgt Dievu, lai ir saulains laiks un pietiek siltuma.

 

Otrs tāds piemērs, kuru šai sakarā vēl varu pieminēt, ir jau citā rakstā aprakstītais stāsts par kūniņu.

Mūsu dzīves situācijas un mēs paši esam kā taurenis, kas šķiļas no kūniņas. Un kamēr mēs neesam gana stipri, un kamēr neesam visu izdzīvojuši līdz galam – tikmēr ir jāļaujas šim procesam. Augšanas un nobriešanas procesam.

Un ja kāds mūsu kūniņu atplēsīs ātrāk – mūsu spārni būs pa švaku, lai lidotu.

 

Lūk, kur ir Dabas un Dieva likumu spēks.

Viss notiek saskaņā Dieva likumiem. Taurenis pats tiks ārā no kūniņas un pacelsies spārnos un to nevajag steidzināt.

Arī mums ir jāiziet savas mācību stundas – un to nevajag steidzināt.

 

Lai būtu vieglāk saprast, izstāstīšu kādu piemēru – atceros, pagājušogad, kad bija periods, kad galīgi nebija naudas, mums ģimenē viens otram ik pa laikam bija viens otram jāatgādina, ka tas notiek ar kādu konkrētu iemeslu. Ka situācija ir jāpieņem ar mīlestību un jānorūdās. Pieņem un izmanto to savā labā.

 

Pateicoties šim toreiz tik skaistajam periodam es uzrakstīju lielu daļu no savas grāmatas J

 

Man vajadzēja iziet to grūto „kūniņas” periodu, novērtēt to, ar mīlestību to pieņemt un ļauties tam........ lai šai laikā man „nostiprinātos spārni”.

 

Tā ir tā svarīgākā atziņa.

Lai kas Tavā dzīvē šobrīd notiek – tas notiek ar iemeslu. Un ja Tu pieiesi tam pozitīvi un radoši, ja Tu iegriezīsi savu svārstiņu radošā virzienā, tad zini, ka šis laiks Tev ir kā svētība. Ļaujies tam.

 

Izmanto Aikido principu. Tur ir tā – ja pretinieks nāk ar savu spēku tev virsū, tad iegriez viņu tai pašā virzienā un viņš pēc inerces aizlidos jau tur, kurp to vadīsi.

Tātad – ja Tev nāk virsū krīze, nelaime, nepatikšanas utt. – tad paņem tās un iegriez mīlestībā.

Necīnies. Nebloķē. Bet ....ļaujies un vēl pastiprini. Tikai nu jau ar mīlestību.

 

Es, pateicoties krīzei, radīju Pavasara studiju, uzrakstīju grāmatu, vadu ļoti daudz semināru. Un nu tā mīlestības bumba ir daudz lielāka par krīzi un daudz lielāka par mani. Nu jau viss ir viena vienīga liela Mīlestība.

 

To visu Tev stāstu, lai Tu ieraudzītu, ka vari darīt tāpat. Tikai savā jomā. Savā ģimenē. Savā dzīvē.

Ļaujies ar mīlestību tam, kas notiek.

Tas notiek ar iemeslu
Komentāri (18)  |  2011-03-04 19:27  |  Skatīts: 6130x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Baibiņa :)* - 2011-03-04 19:51


Ir tik jauki atkal un atkal no Tevis Inesīt` iedvesmoties :)
Un,sajust to, ka viss kā rīkojos,kā virzos uz priekšu- ir pareizajā virzienā! :)


Samīļojiens!

Anita* - 2011-03-04 22:25
Skaisti pateikts, rezonē ar mani! Šobrīd man tieši ir tāds periods, kad varu tikai un vienīgi ļauties pārmaiņām, paļauties uz Augstāko Gudrību, jo, ja reaģēšu ar prātu, tad atkal būs ciešanas un citu vainošana, bet es tā vairs negribu. Tā kā, ļaušanās man šobrīd ir ļoti aktuāla tēma, paldies, Inesīt, par iedvesmu!
Šeit muzikāls pielikums šai tēmai.
Man ļoti palīdz mūzika, varbūt vēl kādam noder:
http://www.youtube.com/watch?v=GKykX6CoC40&feature=player_embedded


perla - 2011-03-04 22:56
Ļoti jauki salīdzinājumi.
Es pašu ļaušanos it kā labi izprotu un arī nu jau nedaudz izbaudu.Tā nepcietība man izpaužas apziņā, ka tik ilgi es esmu "gulējusi" un daudz iekavējusi, - tagad jāmetas ar dubultu sparu visā iekšā....un reizēm sanāk ierušināt tur kur vajadzētu tikai ļauties. Bet esmu pārliecināta, ka izdosies. Paldies, Inese.
Paldies, Anita,- ļoti jauka melodija.

Essa* - 2011-03-05 00:47
Paldies,Inesīt,par rakstiņu! Pilnīgi piekrītu,ka viss,kas notiek mūsu dzīvēs,notiek ar iemeslu.Pieņemt lietas,notikumus,cilvēkus ar mīlestību, to uzturēt,nest,dalīties...man ir iepaticies strādāt ar sevi mācoties pieņemt tieši to,kas pirmajā mirklī tā ne visai,jo visu,kas mums patīk,kas iepriecina,protams,ir pieņemt viegli un arī mīlēt viegli.
Un vēl...man diezgan ilgu laika posmu bija šķitis,ka par daudzām lietām dzīvē jācīnās.Ne jau lai uzvarētu,bet lai iegūtu rezultātu...sastapšanās ar Tavu laimes terapiju manī radījusi citu pārliecību...mīlestība,ticība un paļaušanās.Un ir! Un būs :)

Inese* - 2011-03-07 01:55
Jā - ļaušanās ir laimes terapijas pamatu pamats :)

Lai mums visām izdodas!!!

:)

Zane* - 2011-03-07 19:33
Es varu Jūs vienīgi apbrīnot .... es ļoti ceru,ka mēs lēnām visi uz šo laimi tiecamies, tikai katrs savā ātrumā ....

Rafaella* - 2011-03-07 20:26
Brīnišķīgs raksts...., tas ir jauki, ka cilvēks ir iemācījies tā justies, ka spēj palīdzēt citiem.....Bet es tā nejūtos, un godīgi sakot man ir kauns, ka 'jūtos kā bezdibenī, no kura netieku ārā, bet cilvēki visapkārt tik pozitīvi un jauki...
It kā viss ir labi- ir jumts virs galvas, ēdiens, bet sirds kliedz pēc mīlestības...darba nav un iespējas nav jau ilgu laiku, lai gan centos iegūt augstāko izglītību...attiecībās tukšums...cerību nav....
Varbūt ir vēl kāds cilvēks kas tā jūtas, vai esmu viena tāda?
Ko Jūs varat ieteikt man, ja mani nekas vairs neuzrunā? Lasu dažādu literatūru utt.....
Bet es ļoti vēlētos tik ārā no šī bezdibeņa!!!
Un es nesaprotu, kā iegriezt mīlestībā visu...krīzi, naudas trūkumu un attiecību sabrukumu....??????????????????????
Ja Jūs atbildēsiet būšu ļoti pateicīga un pagodināta..:-)

Inese* - 2011-03-07 21:10
Sveika, Rafaella!
Es zinu par ko raksti. Gadus atpakaļ man ir bijis precīzi tā, ka ... sēžu no rīta pidžammā uz gultas malas un vienīgais, ko gribētu -iet atpakaļ gultā, jo...nav nekāda prieka dzīvot. Negribas neko. Un nevar pat papriecāties par saulainu dienu.

Un toreiz vienīgais, kas mani iekustināja - bija sajūta, ka nevienam nav nekādas atbildības par to ko tagad es izvēlēšos - gulēt, celties, darīt kaut ko vai nē.

Toreiz sapratu - ja tūlīt pat pati nesākšu ko darīt, tad tā var viss aiziet neprognozējamā virzienā.

Un es cēlos!

Es nogāju uz virtuvi un sāku mazgāt traukus un plauktus. Berzt un bert. Kopt un tīrīt.
Pēc tam visu virtuvi. Pēc tam visu māju.
Vienkārši neko nedomājot - berž un berž.

Pēc kādām...5...stundām kļuva labāk. Biju jau drusku piekususi, bet toties bija vieglāk elpot. Viss lēnām bija sācis kustēties. Man patika kā izskatās virtuve un visa māja. Un pēkšņi kļuva ļoti priecīgi.
Es sāku smaidīt un sapratu, ka...Dzīvošu.
Un ne tikai dzīvošu, bet būšu laimīga.

Toreiz es to nezināju, bet tagad es vēl tam pievienotu savas enerģētikas attīrīšanu ar sālsūdeni. Un pēc tam ļoti sekotu, lai mans ķermenis un enerģētika pēc iepsējas atjaunojas un attīrās. Lai pildās ar mīlestību.

Rafaella!!! Nav citu variantu, kā sākt ar enerģētikas attīrīšanu.

Tas, kas spiež pie zemes, ir netīrā enerģija. No tās ir jātiek ārā.
Un no sākuma tas notiek burtiski beržot un tīrot:)

Kad enerģija atjaunosies - tad varēs sākt sakārtot dzīvi jomu pa jomai. Mīlestība, veselība, nauda utt. nāks tad, kad Tavs enerģijas svārstiņš iegriezīsies pozitīvā virzienā.

Ja Tev ir iespēja - palasi manu grāmatu un burtiski nodaļu pa nodaļai mēģini to pildīt.
Un redzēsi kā dzīve mainās:)

Novēlu Tev - lai izdodas!!!

Rafaella* - 2011-03-08 00:47
Mīļš paldies,Inese! Es mēģināšu Jūsu ieteikumus pildīt.....
Lai arī Jums veicas un viss izdodas!

Inese * - 2011-03-09 05:09
Būs viss labi!

Paldies!


lauris* - 2011-04-03 19:59
lasiiju tavu rakstu, apbriinoju, tajaa visaa saskatiiju sevi, esmu tieshi tads raceejs, taapeec esmu pazaudeejis sev miilju cilveeku, gruuti ir mainiities, zeel, ka atklaasme atnaakusi par veelu...paldies!!!!

Inese* - 2011-04-05 21:14
Saka, ka atklāsme vienmēr atnāk īstā laikā, kad esi tai gatavs:)

Acīm redzot iepriekš to nebūtu dzirdējis vai saklausījis. Viss vienmēr notiek īstā laikā:)

iedvesma - 2011-04-07 19:41
Tik es nespēju saprast - kā var ļauties ar mīlestību, ja visu ko daru, kur eju, ko satieku - visu pirmais ko ieraugu ir negatīvais, trūkumi, nepilnības...

Nezinu, bet varbūt tā ir tieksme pēc kārtības, ideālisma, perfektuma, bet ikdienā jūtu, ka šīs lietas, ko pamanu, traucē objektīvi uztvert lietas un tās novērtēt.


Inese* - 2011-04-07 21:32
Ir ļoti svarīgi iemācīties skatīties pa priekšu uz to, kas patīk un to izbaudīt un tikai tad to, kas nepatīk.
Es arī pamanu lietas, kas man nepatīk. Bet es uz to necentrējos. Es netērēju uz to enerģiju.
Svarīgākais ir ar kādu enerģiju un kādām emocijām ko uztveram.

Ja kaut kas nepatīk -mēs to piefiksējam - ja varam, tad to izmainām, ja ne, tad izprotam, ka to mainīt nav mūsu spēkos un nebojājam savu garstāvokli un savu enerģētiku, lai vēlreiz un vēlreiz to pārdomātu. Savukārt mūsu izvēle var būt skatīties un izbaudīt tās situācijas, kuras mums patīk. Un tām ļauties ar mīlestību.

evita* - 2011-04-07 22:31
vakar gribēju pajautāt seminārā, bet neatlika laika.
ja apzinies, ka nāk virsū krīze, domas un sajūtas - kad nejūties laimīga un mīlēta, standarta risinājums - nomainīt slikto domu ar labo! Bet pēdējā esmu lasījusi par vairāku autoru ieteiktu citu metodiku, par Osho to iesaka depresijas ārstēšanai - ja atkārtoti atkārtojas kāda slikta sajūta(doma) - nevajag to nomākt un padzīt, bet izjust līdz galam, izdzīvot (līdz mielēm vai absurdam?meditēt par to?) līdz šī sajūta pagaist.. Inese, vai un kā šī metode strādā kontekstā ar Tavu laimes terapiju? vai varbūt Tu to noraidi? Man pagrūtu saprast kā to veikt praktiski...

Vija* - 2011-04-08 22:26
Labdien! Paldies par vakardienu Jaunmokaas!Sodien 2.meditacijas laikå saraudåjos,laikam såku attIrities...Lai milestibas pilnas briivdienas!

Inese* - 2011-04-08 22:58
Paldies, Vija, par mūsu vakardienas tikšanos! O jā - ja meditāciju laikā ir jāparaud, tad tas tikai nozīmē, ka ir sakrājušās emocijas un tās jāpalaiž. Būs labi:)
Meditācijas attīra un dziedē, atjauno un pilda mūs ar mīlestību:)

Inese* - 2011-04-08 23:02
Evita-
es nenoraidu šo metodi. pati reiz esmu tā darījusi. Es ļoti dziļi izgāju sērošanas periodu un tad, kad likās, ka jau vairs knapi esmu dzīva, tad pēkšņi sapratu, ka beigšu sērot un varu atļaut sev būt laimīgai.
Reiz kādu šķiršanos ļoti smagi pārdzīvoju. Un arī tad gulēju gultā un veselu mēnesi skaitīju dēlīšus uz griestiem, neko nedarot, lai no šī stāvokļa izkļūtu.

Vārdsakot - ir man šāda pieredze un kādas 5-6 reizes pa mūžu esmu tā darījusi.
Nezinu vai tā bija jādara vai nē. Es toreiz savādāk nevarēju. Un es jau vienmēr ļaujos. Tā kā ar mani notiek - to pieņemu un tā dzīvoju. Visu daru pa īstam. Arī sēras un skumjas toreiz izdzīvoju pa īstam.

Un tāpat es izdzīvoju savu laimi:) pa visiem 100% :)


Atpakaļ