KRĀTUVĪTE. Ineses raksts "Tauriņi un kūniņas"


Pirmo reizi publicēts 2012. gada 27. janvārī

 Šodien gribu parunāt par to cik smagai vai vieglai būtu jābūt laimes terapijai un kāpēc gadās tā, ka kādu kaitina citu vieglums, un savukārt kādam citam neizpratni raisa – kāpēc tik grūti ir jāmokās pa dzīvi. Kāpēc kādam laimes terapija sanāk uzreiz, kādam citam jāmokās gadiem?

Un te nu man atkal noder mans mīļais salīdzinājums ar kūniņām un tauriņiem.

Es ticu, ka tie cilvēki, kas simboliskā nozīmē vēl ir it kā kūniņās, kurās aug tauriņa spārni, kuriem tiešām sāp, kuriem ir grūti, kuriem ir fiziski jāstrādā, lai izķepurotos ārā no situācijas, viņi ir neizpratnē par tiem, kas lidinās apkārt un runā par laimi, mīlestību un priecīgu dzīvi. (Man ir bijuši pāris gadījumi semināros, kad cilvēks tiešā tekstā saka, ka tas, ko runāju, ir pa vieglu un pilnīgi nepieņemami šai dzīves situācijai un vispār reālai dzīvei.)

Savukārt tie, kas izjutuši tauriņa spārna vēzienu, lidināšanās laimi, ziedu smaržu, saules siltumu, tie nevar saprast, kur tad ir tās lielās dzīves ciešanas un smagā ikdiena.

Laimes terapija īstenībā der gan vieniem, gan otriem, tomēr vieglāk to visu saprast un darīt, laikam, ka ir tauriņiem.

Kāpēc?

Tādēļ, ka es pati esmu sen jau lidojumā. Es runāju par to, kas man aktuāls ir šobrīd. Es vairs bez speciāla uzaicinājuma nerunāju ne par zemapziņas tīrīšanu, ne par dzīves pārskatīšanu, ne par platformas sagatavošanu, ne par ciešanām, ne grūtībām, ne fizisku grūtību pārvarēšanu, ne vainīgo meklēšanu...utt.

Vai man tāds periods nav bijis?

Ir.

Vai es par to varētu runāt?

Jā.

Ja kāds man paprasa izskaidrot vai atcerēties, tad to varu. Es varu atcerēties visus savas dzīves etapus kā nonācu līdz laimes terapijai. Kaut kas no tā varbūt, ka ir izmantojams un nododams tālāk, bet pārsvarā tur ir ļoti daudz kritienu, punu, sāpīgu situāciju, kuras šā brīža acīm skatoties, es varētu vairs negūt. Nav taču nekādas jēgas kādam stāstīt par savām kļūdām, kamēr nesaskatīju dzīves likumsakarības un kāpu uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem. To visu mēs redzam visapkārt dienu no dienas.

Es toreiz būtu bijusi laimīga, ja man kāds jau tad būtu pastāstījis par laimes terapiju un Visuma likumiem. Un es esmu laimīga par visām jaunajām meitenēm, kas šobrīd gūst šīs atziņas. Un par bērniem un skolēniem, kas jau tagad apgūst Dieva un Visuma likumus.

Laimes terapija un zināšanas par Dieva un Visuma likumiem atbrīvo no tumšā nezināšanas perioda, kad nesaproti kāpēc ar tevi notiek tas, kas notiek. Kāpēc citi cilvēki rīkojas pilnīgi savādāk, kā tu saproti kā būtu jādara. Kāpēc vispār citi cilvēki ir absolūti savādāki un dara viens otram un sev tik daudz sāpju? Kāpēc cilvēki gribētu mīlestību, bet iegūst greizsirdību, šķiršanos vai krāpšanu. Kāpēc gribot veselību, iegūst tik daudz slimības. Kāpēc gribot būt bagāti, vai vismaz dzīvot pārpilnībā, nonāk trūkumā. Kāpēc? Lūk – Visuma un Dieva likumi uz to mums atbild un visu izskaidro. Un tad lēnām mūsu kūniņā parādās gaisma. Un tad mums sāk augt spārni un rodas izpratne par pasaules kārtību. Un tad mums uzrodas maldīgs priekšstats, ka visa dzīve tagad būs vienmēr laime, vienmēr saulains laiks un maigs aizvēnītis.

Bet arī tauriņiem ir jāzina ko darīt stiprā vējā, lietus gāzēs, krusā vai spožā gaismā. Ko darīt, ja tuvojas kāds putna knābis vai kā izvairīties no tauriņu ķeramā tīkla.

Lūk – tad tieši par to visu ir laimes terapija.

Kā būt stipriem tieši tādēļ, ka esam laimes un mīlestības enerģijas sapildīti. Kad esam modri pret apkārt notiekošiem vilinājumiem, briesmām, jeb katastrofām. Kad esam atbildīgi par savu dzīvi un savām izvēlēm. Un grūtības jau būs arī tad, kad kūniņas šaurības nodarītās sāpes sen aizmirstas.

Tas ko šai sarunā gribēju izrunāt – ka katram mums ir cits dzīves periods. Katram sava gaisma un tumsa apkārt.

Ja mūsos vēl ir daudz Tamaz enerģijas (kūniņas tumsa), tad jāveras vaļā. Tad ar sevi jāstrādā gan fiziski, gan garīgi, lai vispār prastu izvirzīt mērķus, saskatīt savu dzīves virzienu, sākt savu paļaušanos uz Dievu. Vispār sākt iepazīt Dievu.

Ja esam jau Radžasā, tad tas nozīmē, ka spārni jau aug. Ka tiekam galā ar savu kūniņu un esam gatavi mācīties lidot.

Un ja tuvojamies Satvas enerģijai, tad varam baudīt lidojumu un dzīvi par godu Dievam.

Visi šie etapi ir ļoti būtiski. Un pat esot Satvas enerģijā, mums diemžēl ir visas iespējas nokrist atpakaļ uz Tamazu. Un tad ceļš atkal sākas ar mērķu uzstādīšanu, ar sava spēka apzināšanos un iešanu caur Radžass.

Galvenais izturēties ar cieņu vienam pret otru un pašam pret savu dzīves etapu un dzīves mācību. Tad tas viss palīdzēs augt mūsu dvēselei un caur to mēs pasauli darīsim labāku.

Ar mīļumu,
Inese
Komentāri (0)  |  2015-03-26 21:09  |  Skatīts: 945x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ