Ģimene


autors: TOMS PRISJOLKOVS
sadaļa: CITU AUTORU RAKSTI

 Ģimene mūsu dzīvēs nozīmē ļoti daudz. Tā var būt dažādu kombināciju, lielumu, bet viennozīmīgi tā ir struktūra, no kuras daudzējādā ziņā ir atkarīga mūsu dzīve. Kad runājam par plašu ģimeni, tas ir, vecāki, vecvecāki, tantes, onkuļi, brālēni u.t.t., tad ar to domājam par savām saknēm, savu lielo, plašo aizmuguri. Bieži attiecību ziņā plašajā saimē viss notiek dažādi, gan draudzīgi, gan lieliem ķīviņiem. Labi būtu, lai tur viss būtu mierīgi, un vajadzīgos brīžos varētu just saimes spēku.

Šoreiz gribētu vairāk parunāt par mazākām ģimenēm, precīzāk, kur ir vīrs un sieva, ar vai bez bērniem. Dzīves laikā es visu laiku esmu domājis, ka pārsvarā visu par attiecībām zinu. Ejot laikam ievēroju, ka visas manas lielās zināšanas sabrūk kā kāršu namiņš. Iespējams, ka pēc vairākiem gadiem manas šī brīža atziņas arī būs aizgājušas vēsturē uz neatgriešanos. Laikam jau, ka nav vienāds modelis visiem, bet es varu padalīties ar savējo.

Kad esi saticis savējo, un attiecībām nobriestot arī apprecējies, tad saproti, ka ideāls modelis ir būt kopā bez brīvdienām. Daudzi teiks, ka tā viens otram drīz vien sāks krist uz nerviem, iestāsies rutīna u.t.t. Mana pārliecība, ka tas tā nav. Cilvēki kopā esot var augt un var arī grimt. Pastāv arī variants-vienkārši būt un eksistēt kopā. Tas uz manu modeli neattiecās. Ja viens otru uztver kā vienīgo uz pasaules, pašu, pašu labāko, tad to vajag arī audzēt. Ievērot otra panākumus, par tiem no sirds priecāties un uztvert tos arī par saviem panākumiem. Būt kopā būt visos priekos un bēdās. Tas mums rakstīts pie laulāšanās. Tagad, kad sieviņas nav blakus nakts stundās, pa dienu tikai caur telefonu, es izjūtu lielu iztrūkumu. Tas nenozīmē atkarība no otra, sex vai grūtības pie mājas soļa.

Tas ir tūkstošiem reižu vairāk. Trūkst otras pusītes, pusītes, kura mani, un kuru es, papildinām. Trūkst pat sīko asumiņu. Trūkst tās sirsniņas, kur pukst manā virzienā.

Apzinoties un zinot, kur otrs ir, kas ar otru notiek, vienalga ir smeldzoši nejust mīļotās sānu blakus gultā, mājā. Ņemot vērā, ka kaut ko esmu lasījis, tad saprotu, ka neko nevar mīlēt vairāk par Dievu, ja ne tev tas tiks atņemts. Bet šai variantā es mīlu caur Dievu, un Dievs ir mūsos. Tā, ka ar patiesu mīlestību es saprotu mīlēšanu no sirds- tātad no Dieva, un mīlēt sirdi-tātad Dievu!

Tad no tā visa arī iznāk, ka vajag patiesi un no sirds mīlēt, tad rutīnas, vēlmes pēc brīvdienām nebūs. Jo mīlēt vajag, visu laiku. Arī tad ja liekas, ka otrs ir kaut kur vainīgs, kaut ko neizdarījis, vai domā savādāk.

Tās bija manas šīs nakts pārdomas esot fiziski attālu no sieviņās, bet dvēselē un telefonā blakus.

Toms

 

Komentāri (2)  |  2015-02-22 18:53  |  Skatīts: 1762x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
ivetapikmeistere - 2015-02-25 03:36
Cik ļoti vienkārši un mīļi - Paldies Tev Tomiņ - Tu manī vairo ticību par mīlestības reālo esamību - Lai Jums abiem brīnišķīgi gaidīšanas svētki!

jannat - 2015-02-25 04:24
Protams, ka var pat skaudri izjust miiljotaas sievietes klaatbuutnes truukumu - jo sieviete ir maajas dveesele - un ljoti dziljaas miilestiiba, dveeseliskaas attieciibaas viirietis shaados briizos savas sievietes truukumu ljoti sajuut! Mans viirs arii sajuties shaadi, kad kaadas vairaakas dienas teiksim neesmu bijusi kaadu iemeslu deelj maajaaas un vinsh saka - kad tad, kad manis nav, maaja ir nedziiva un auksta pat! Un tas jau nav tikai maajas sakaraa tik fiziskaa plaanaa - bet arii miilestiibas telpas kopeejaa energeetikaa - kad otrs truukst..


Atpakaļ