sadaļa: BĒRNI UN VECĀKI
autors: INESE PRISJOLKOVA

Jau kādu laiku atpakaļ saņēmu vēstuli no kādas lasītājas ar lūgumu uzrakstīt rakstu par bērnu un vecāku izvēlēm un kā tās saskaņot. Ideja tāda, ka ir ģimene, kurai divi bērni. Tētim, strādājot Latvijā, nav pietiekoši ienākumi un viņš dodas peļņā uz ārzemēm. Bērni to ļoti pārdzīvo līdz pat panikas un dusmu lēkmēm tēta aizbraukšanas laikā. Nu un mamma ir atrakstījusi man, ar jautājumu – ko darīt? Skaidrs, ka vīrieša brīva griba nosaka to, ka viņš grib pelnīt, nodrošināt ģimeni, būt apgādnieks un līderis. Bet kur paliek bērnu griba – elementāri būt kopā ar saviem abiem vecākiem. Kā to sabalansēt?

Es ļoti ilgi domāju par šo tēmu un jau kāds 5-6 dienas kavējos ar atbildi un šo rakstu. Domāju, caur ko to sakārtot un kā es pati darītu. Domāju, kā izdarīt, lai „vilks paēdis un kaza dzīva”. Un tomēr nav gudrāka avota, kur smelties, ka Dieva noteiktā kārtība un Dieva likumi. Tātad atbilde jāmeklē visdziļākajā attiecību un ģimenes būtībā.

Man jau liekas, ka centrālais tēls šajā stāstā ir sieviete – sieva – mamma. Un tieši mammai ir jāizdomā, kā izdarīt tā, lai visa ģimene varētu būt kopā. Bībelē teikts, ka vīrs un sieva var viens no otra atšķirties tikai uz lūgšanu laiku. Tātad – ģimenei ir jābūt kopā.

Nu un tagad tad jādomā varianti – vai ir iespēja visiem četriem braukt līdzi tur, kur vīrs un tētis strādā, vai arī tomēr jāmeklē iespējas kā viņš var sakārtot savu dzīvi un realizēties te, savās mājās.

Ja jautājums būtu par manu ģimeni, es nešauboties ar visiem bērniem, suni un kaķi dotos vīram līdzi tur, kur viņa karjera šobrīd mūs visus būtu aizvedusi. Bet nu manā gadījumā viegli runāt, jo mums nekur nav jābrauc. Tad nu otrs variants, ir palīdzēt vīram justies šeit ļoti noderīgam, vērtīgam, vajadzīgam un dēļ šīs attieksmes, radīt enerģijas platformu, lai viņam būtu, ko darīt šeit un piedevām, lai viņš te varētu nopelnīt.

Meitenes vēstule bija gara. Tur bija pieminēta depresija un panīkums, kas vīrietim iestājas tad, kad viņš nevar nopelnīt un nejūtas vajadzīgs. Tad man šķiet, ka viens no sievietes, sievas visbrīnišķīgākajiem uzdevumiem šai dzīvē, ir darīt vīram zināmu, cik viņš ir vajadzīgs un vērtīgs ģimenei tieši tad, kad ir blakus, kad ir klātesošs, kad ir blakus bērniem, kad tie maziņi, un sievai visas dzīves laikā. Man šķiet, ka dažreiz gadās tā, ka vīrietis ir tik ļoti iesprindzis uz vienu konkrēto savas dzīves uzdevumu – nopelnīt, ka viņš aizmirst par pārējiem saviem vissvarīgākajiem uzdevumiem – būt ģimenes līderim, sniegt ģimenei drošību (gan fizisko, gan emocionālo) un būt ar savējiem blakus. Ka dažreiz tā nauda, ko nepelna svešumā, nekompensē to tukšumu, ko izjūt ģimene, dzīvojot bez vīra un tēta. Ka viņa vērtība ir milzīga tieši sadzīvē un ikdienā, kopā esot.

Un tiklīdz vīrietim būtu laba pašapziņa, tiklīdz viņš izjūt atbildību par ģimeni tieši paliekot, nevis aizbraucot – viņam (it kā nez no kurienes, bet mēs jau zinām, ka ar Kosmosa spēka palīdzību) uzrodas darbs un dažreiz pat ļoti vērtīgs un naudīgs darbs šeit pat Latvijā.

Mūsu spēja nopelnīt ir atkarīga no mūsu energolauka tīrības un spēka. Cilvēks, kurš ir depresijā, ar netīru enerģiju, ar nekā negribēšanas sajūtu – viņš vienkārši nevar nopelnīt, jo viņam visa enerģija iztērējas savas veselības un dzīves uzturēšanai. Lai pelnītu, mums ir jābūt tik daudz enerģijai, ka mums ir ko dot. Un tad šo pāri plūstošo enerģiju saņem citi cilvēki un attiecīgi dod mums pretim savējo (gandarījuma un naudas izteiksmē). Tātad viens no variantiem ir palīdzēt savam vīram audzēt tik lielu energolauku, lai viņš jebkurā zemē varētu labi nopelnīt. Otras variants – paņemt bērnus un iedzīvi un doties līdzi, lai visi var dzīvot kopā. Sabiedrībā ir ļoti daudz politiķu, sportistu utt. ģimenes, kas tā dzīvo. Un pielāgojas un ir labi.

Bērnu brīva griba vienmēr būs – dzīvot kopā ar ģimeni un būt mammas un tēta patvērumā. Tas rada drošību, labu pašapziņu un veselību (veselumu bērna uztverē un energolaukā). Mammas, tātad sievietes būtība ir radīt platformu, lai vīra un bērnu brīva griba saplūst vienotā veselumā vismaz globālos jautājumos. Tā kā – rezultātā nonākam pie tā, ka mums, sievietēm, jāturpina audzēt sievišķība, sievišķā gudrība un spēja veidot šo attiecību platformu tā, lai viss (it kā) pats no sevis sakārtojas.

Tādas manas sestdienas rīta pārdomas par ģimenes vērtībām.

Protams, katrs jau tik un tā darīsim, pēc savām spējām un iespējām un to, cik katrs uz šo brīdi varam ar apziņu pieņemt un izmainīt. Šīs tikai ir tādas pārdomas, kas varbūt kādam noder kā iedvesma papildus padomāt par vērtībām un ģimenes labsajūtu.

Ar mīļumu, Inese