sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Tikko kā esmu saņēmusi dizaina skices savai jaunajai (nu pašai, pašai jaunākajai) grāmatai „Domu pērlītes” un vienkārši smaidu... esmu laimīga, ka viss kārtojas un veidojas tieši tā, kā esmu izsapņojusi.

Grāmatas tapšana vienmēr ir saistīta ar zināmu ļaušanos un zināmu atkarību no komandas darba. Galu galā, lai arī visu tekstu radu pati, bet redaktors, ir korektors, ir maketētājs, mākslinieks, fotogrāfs, ir tipogrāfija. Bet šoreiz tā ļaušanās ir daudzkāršojusies, jo teksts ir tikai viena daļa no tā skaistuma, kas top. Un līdz ar to ir jābūt tik ļoti labai saderībai, pat gribētos teikt jušanai, lai kopā radītais dotu tiešām gandarījumu un prieku katram, kas piedalījies.

Man no savas puses jāsaka, ka ļoti sen neesmu tā ...burtiski apkrāmējusies ar atziņu krājumiem. Skatos. Lasu. Aptaustu. Iedvesmojos. Turu rokā Nīla Donalda Volša Meditācijas un domās mēģinu sajust – vai šādu formātu un grāmatas biezumu, vai citādāku. Paņemu Antuāna de Sent-Ekziperī un aizraujos ar atziņām tik ļoti, ka aizmirstu, ka taču bija jāsajūt formāts. Ņemu Jura Rubeņa un Māra Subača „Pasakas katrai dienai” un secinu, ka patīk viss – krāsa, šrifts, forma un galu galā saturs.

Ņemos ar visām šīm grāmatām un domāju – diez vai kāds maz nojauš, kā top grāmata un cik daudzi cilvēki ir piedalījušies, lai rezultāts būtu tik skaists, kāds tas katrā gadījumā ir. Pirms es pati sāku izdot grāmatas, es nekad par to vispār nedomāju.

Un savukārt rīt satikšos ar Kristīni Ozoliņu un Nilu Īli, lai izrunātu, kāds tad būs mūsu grāmatas atvēršanas un pilnības rituāla pasākums. Tik ļoti gribētos, lai izdotos tāds tiešām enerģētiski spēcīgs un vērtīgs notikums mums katram.

Jā, pilnīgi neko vairs negribās organizēt vai taisīt tikai taisīšanas pēc. Gribas, lai tas ir paliekoši un vērtīgi, lai tas ir enerģētiski un spēcīgi, lai tas palīdz mums katram kaut ko savā energolaukā pamainīt. Varbūt kādam vajag līdzsvarot enerģiju, varbūt kādam vajag iztīrīt kādu energobloku, varbūt kādam vajag atvērt kādu no čakrām, jeb stiprināt sazemējumu, vai tieši otrādi – patīrīt Kanālu ar Debesīm. Jā, mana doma ir, ka tieši tad ir vērts nākt kopā, ja šo visu varam katrs priekš sevis sakārtot.

Ko man vajadzētu pašai? Es pati gribu iziet pateicības rituālu par to, kas viss caur mani šogad ir nācis, lai pēc tam mierīgi varētu iet ziemas atpūtā un mieriņā. Tik ilgs 9tais vilnis kā šogad, man sen nebija bijis. Sākot no maija līdz pus novembrim (tā paredzu). Un pēc tam ir jāprotas ļauties bēgumam, citādi būs pārslodze. Un tā arī visu esmu sakārtojusi un izveidojusi, ka ziemā vairs varēs darīt tikai iesāktās lietiņas bez tādas jaunu projektu radīšanas un vadīšanas. Bet šis tiešām ir ļoti, ļoti labs gads. Esmu pateicīga par to.

Un pat daba šogad ir kaut kā īpaši visu sakārtojusi tā, lai ir nepārtraukts pacēlums. Vai esi ievērojusi, cik skaists ir rudens? Mēs tikko kā grābām lapas – un tā smarža, un krāsas, un saule. Nu tā tiešām ir Debesu dāvana.

Ok, es tad nu turpinu iesaistīties savas grāmatas tapšanā. Tev novēlu brīnišķīgu svētdienu un radošu nākamo darba nedēļu! Kā arī jau pieminu, ka 7.novembrī plkst.18.00 Avotu pamatskolā (Avotu ielā 44) taisīsim to Rudens pilnbrieda pasākumu, lai apzinātos, cik pilni un raženi esam. Lai sajustos bagāti, veseli, skaisti. Lai iekustinātu un nolīdzsvarotu enerģiju un lai vienkārši atkal pabūtu kopā vienā brīnišķīgā lielas Gaismas grupas enerģijā, kas (piekrīti) nemaz tik bieži nav izbaudāms.

Ar mīļumu, Inese