sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Vai Tev ir tā bijis, ka par kaut ko runā ilgāk laiku, bet neko nedari, lai tas notiktu? Ir? Man tā šoreiz ir noticis ar vebināriem.  Pirms gada vebinārus vadīju 2 reizes nedēļā, tas bija kaut kas jauns un nebijis, tas bija ārkārtīgi interesanti gan man, gan dalībniekiem. Pēc tam jutu, ka tik intensīvi tomēr nevaru un pārgāju un vienu reizi nedēļā. Rezultātā tas viss bija tik vērtīgi, ka uz tā bāzes radās mana grāmata „Audzēt Mīlestību”.

Un tad kaut kā pilnīgi dabiski tas beidzās. Ierakstījām arhīvā visu to bagātību, ko bijām pārrunājuši. Jā, starp citu, manā mājas lapā www.ineseprisjolkova.com ir pieejami pilnīgi visi pagājušā sezonā tapušie vebināri. https://www.ineseprisjolkova.com/vebinari/arhivs/

Ja es dzīvotu tālu, un netiktu uz semināriem, bet man ļoti interesētu, ko Pavasara studijā darām un runājam, es noteikti klausītos visu arhīvā pieejamos vebinārus pēc kārtas. Ja pilnīgi godīgi, es pati tā tiešām ik pa laikam daru, kad atkal vajag iedvesmoties kādai konkrētai tēmai, vai atcerēties kādu konkrētu atziņu.

Nu un tagad, kad vebinārus neesmu vadījusi vismaz pusgadu (bet varbūt vēl ilgāk) pēkšņi „atsaucoties uz sabiedrības pieprasījumu” sāku meitenēm teikt, ka varētu novadīt atkal. Šķiet runāju par to no augusta, bet.... kā neizsludinu, tā neizsludinu. Tad grāmatas atvēršana, tad nometne, tad jaunais kurss „Viņš un Viņa”, tad tagad pati, pati jaunākā  - atziņu grāmata „Domu pērlītes”, kas iznāks tikai novembrī. Un tā tas paiet.

Vakar sēžu pie datora un vēlreiz atkārtoti noklausos ierakstus, kurs esmu viesojusies Optimistu televīzijā https://www.youtube.com/watch?v=BugyazEFOEM un https://www.youtube.com/watch?v=eAVZ68qFnwM, ieliku tos draugos un uzreiz saņēmu tik daudz atsauksmju, vēstuļu un komentāru - cik svarīgi ir par šo visu runāt un kad un kur varēs dzirdēt vēl. Secināju, ka acīmredzot, jāatgriežas pie domas par vebināru.

Šķirstu kalendāru un nevaru atrast, kad lai to ielieku. Kad es varētu, tad mums jau notiek vebināri, kad mums vebināru istaba būtu pieejama, tad man semināri. Nu... vārdu sakot... meklēju un nevaru saprast. Līdz vīrs saka – liec piektdienā. O, es vēl šaubos un saku, ka piektdienā taču cilvēki jau izklaidējas un vispār nav noskaņoti nekam nopietnam. Un viņš man atbild, ka sievišķības nodarbības tik un tā ir viena vienīga izklaide.

Nezinu gan kā tieši viņš to bija domājis, bet dziļākā būtībā tā tiešām ir taisnība. Redz, vīrietis (un sieviete caur vīrišķo) uztver informāciju ar prātu un jaunam materiālam pieiet analītiski, bet sievišķīgi tas ir tā – klausos, iečatoju, iekomentēju, parunājos, pavadu jauki laiku un viss notiek pats no sevis. Tas ir tas, ko pēdējā laikā semināros bieži runājam un pieminam, ka mums noteikti nevajag „atrotīt piedurknes” un mācīties sievišķību. Mums vajag pabūt kopā un parunāt, un bagātināties, lai zemapziņa un apziņa sapildās un mēs dabiski sākam dzīvot drusku sievišķīgāk, kā līdz šim. Pēc tam bagātināmies vēl, un audzējam sievišķību vēl. Un tā tas notiek dabiski.

Nu, un ja tā tam pieiet, tad, protams, piektdienas vakars ir pilnīgi brīnišķīgs, lai pusotru stundu pabūtu šādā gaišā un maiga enerģijā.

Vai vīriešiem tur nebūs ko darīt? Būs. Jo vebināru formāts prasa, lai būtu prezentācija, lai viss būtu punkts pa punktam salikts un viss tiešām būs sastrukturēts un pārdomāts.

Tēma būs attiecības. Runāsim par vīrišķo, par sievišķo, par ģimenēm, par lietu kārtību, par pamatvērtībām.

Vai taisīsim to kā ciklu? Vēl nezinu. Satiksimies pirmo reizi un tad izrunāsim. Ko runāt un stāstīt man, protams, ir. Bet cik tas labi „iegulsies” vebināra formātā, to jutīsim pēc pirmās reizes.

Šoreiz sāksim ātrāk. Plkst. 19.00-20.30. Lai neiestiepjas pārāk vēlā vakarā.

Tā kā, ja vien vēlies piedalīties vebinārā, tad sūti ziņu uz ineses.vebinari@gmail.com vai zvani pa tālruni 29431408 (Aijai). Dalības maksa būs 9,99 eur. Un uzreiz varu pateikt, ka vebināru tēmas nepārklāsies ar semināru cikla „Viņš un Viņa” tēmām, ko runājam šobrīd jaunajā kursā, un kas ir iekļauta nometnes programmā. Šoreiz šeit paņemsim no pilnīgi cita skatījuma. Nu vārdu sakot – tiekamies piektdien un tad viss taps skaidrs. Pēdējā laikā arvien vairāk jūtu, ka viss tik un tā notiek ar Augstāku vadību un man atliek vien tam visam ļauties. Un galu galā – tas vairo sievišķību.

Ā, un vēl viena lieta, kas man jāpiemin (ko Aija man tikko kā piezvanīja un pateica), ka arhīva šim vebināram nebūs, ierakstīt to nevar un līdz ar to noklausīties kaut kad atkārtoti nebūs iespējas.

Nu tad – līdz piektdienai, 3. oktobrim!

Ar mīļumu, Inese