sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Tā vakardienas sajūta grāmatas atvēršanas svētkos tiešām ir neaprakstāma. Mīļie, paldies visiem, kas klātienē vai domās bija kopā ar mums!!!

Teicu, ka jūtos kā kāzās vai kā iesvētībās, kur pacēlums ir tik milzīgs, ka ir jādomā kā noturēties līdzsvarā. Un dēļ tā, ka rīt svētki turpinās un ir pilnīgi jauns notikums, arī šodien, kad esmu mājās viena tikai ar puķēm un dāvanām, man sajūta ir tik iespaidīgi piepildīta, it kā mēs visi vēl arvien būtu kopā.

Jā tā kopā būšana dod milzīgu spēku. Tā kopējā prieka sajūta dod ārkārtīgu „uzrāvienu” un tai pat laikā tādu dziļu sevis apzināšanos.

Es vakar vairākas reizes biju tuvu asarām, jo brīdī, kad cilvēks pienāk un saka – „es tevi satieku pirmo reizi, un saņēmos atnākt, lai pateiktu, ka esi mainījusi manu dzīvi. Tavas grāmatas ir mani dziedinājušas, un es zinu vēl citus, kam tā ir.” Es skatos tās sievietes acīs un viņai birst asaras. Un man, apzinoties šī mirkļa īstumu un lielumu, arī.

Cits stāsts – es dāvanā saņemu dzejoļus, kas rakstīti dažādos laikos par to, ko esmu runājusi, stāstījusi, mācījusi  semināros, vebināros, savos rakstos. Un tagad lasu tos un brīnos par tik īpašu talantu, ka cilvēks var to, ko mēs runājam, ielikt dzejā. Mani atkal pārņem mirklīgs saviļņojums, prieks un dziļa pietāte pret citas dvēseles talantu.

Un tad vakar saņemu dāvanā vīnogu stādu, kuram šodien meklēju saulainu vietu dārzā. Šai meitenei talants ir audzēt vīnogas un viņa dalās ar to.

Un tad atveru dāvanu kastīti, un aiz pārsteiguma iespiedzos – tur ir ieliktas pašadītas ar pērlīšu rakstiem izdekorētas manžetītes. Un tas darbiņš ir tik smalks, ka man sirds izkūst mīlestībā un apbrīnā -cik ilgi un ar kādu rūpību tas vispār ir jāada.

Un es varētu rakstīt un stāstīt vēl un vēl. Un par ziediem, kuri tagad ir puse istabas, un par labiem vārdiem, ko saņemu vēl un vēl gan vēstulēs, gan apsveikumos, gan sms. Es vienkārši esmu laimīga. Jā – laimes lutekle :)

Domāju, cik tomēr svarīgi ir cilvēkam radīt sev svētkus. Un cik bieži mēs nodomājam, ka - ak, ko nu es. Vai - priekš kam tad man. Bet es tiešām varu no sirds ar pilnu apzināšanos teikt - ka mums pašiem, dzīves krāsainībai un piepildījumam ir vajadzīgas košas krāsas, spilgtas emocijas, prieks, sajūsma, iedvesma un šāda kopā nākšana ar daudziem laimīgiem cilvēkiem.

Es vakar savu uzrunu sāku ar to, lai novēlētu katram pašam priekš sevis izbaudīt šos svētkus un tiešām sapildīties ar dziļām un tīrām emocijām. Un šodien es varu teikt to pašu – ja vien vēlies mums pievienoties un pabūt kopā 2,5-3 stundas ar daudziem priecīgiem, laimīgiem, pozitīvi domājošiem cilvēkiem – lūdzu droši raksti un piesakies. Mēs noteikti vietiņu atradīsim un Tevi labprāt uzņemsim.

Rīt 1.augustā plkst.18.00 svinēsim svētkus Gaismas pils spicē. Dod ziņu, ja gribi pievienoties (pavasarastudija@gmail.com vai pa telefonu 29100714 Santai).

Uz tikšanos ar visiem, kas klātienē vai domās būs kopā ar mums :)

Ar mīļumu, Inese