Mandalu dejas brīnums


sadaļa: CITU AUTORU RAKSTI
autors: SANTA LĪVZINIECE

 Pirmo reizi vārdu savienojumu „mandalu deja” izdzirdēju no Ineses pēc Sajūtu nometnes noslēguma, kad vēl emociju un iespaidu uzplūdā būdamas, jau mēģinājām ieskicēt Vasaras nometnes programmu. Kas ir „mandala”, to, protams, zināju, man bija aptuvena nojausma par to, kā mandalas zīmē; filmā „Septiņi gadi Tibetā” bija visnotaļ spilgta epizode, kurā mūki dienām ilgi bija nopūlējušies izveidot prātam neaptverami precīzu milzu mandalu, ja pareizi atceros – no sviesta un krāsainām smiltīm... Tik tālu viss bija saprotams. Bet kā tas viss iet kopā ar deju...? Tā arī tas palika – ar prātu nesaprasts, bet kaut kur iekšā „iesēdās” dīvaina, netverama sajūta, ka tas noteikti ir kas maģisks, brīnumains...

Un tad jau pēc pāris dienām viņa – mandalu deju skolotāja – uzradās pati... Par to jau Inese stāstīja savā rakstā „Evita un mandalu deja”. Un, gatavojot informāciju ievietošanai mājas lapā, man uzreiz bija skaidrs, ka tas ir kas tāds, ko noteikti gribu izmēģināt, izbaudīt, sajust. Ļoti interesanti bija arī meiteņu e-pasti, kurus saņēmu pēc reklāmiņas ievietošanas mājas lapā – visām bija tieši šī pati sajūta - tas ir tieši tas, ko tik ilgi meklēju, tas ir tas, kas man bija pietrūcis...

Tagad, kad pirmā nodarbība jau aiz muguras, varu droši apgalvot – manas iekšējās sajūtas toreiz, februārī, kad pirmo reizi izdzirdēju par mandalu deju, mani nepievīla. Manuprāt, tas tiešām ir kas maģisks, brīnumains un, pat savā ziņā – netverams... Grūti iedomāties vēl sievišķīgāku, sevis mīlestību vairojošu nodarbi. Nekas tāaads jau tur nenotiek, bet tiešām notiek tas, ko Evita aprakstīja savā iepazīšanās rakstā: „Mandalu deja – tā ir sievietes transformēšanās Sievietē”. Man tas bija vēl viens pilnīgi fiziski sajūtams solītis manas sievišķības atvēršanā. Es jutos izkustinājusi ne tikai savu brīnišķīgo Sievietes ķermeni, bet arī sakustinājusi, sapurinājusi visas tajā mītošās enerģijas, gan dzīvās un darbīgās, gan tās, kuras bija kaut kur samezglojušās, sapiņķerējušās un paslēpušās. Jā, bija tajā visā arī kas labā nozīmē „raganiski šamanisks”... Noslēgumā, kad aizvērtām acīm vairākas minūtes brīnišķīgas mūzikas pavadībā katra brīvi šūpojāmies jau tikai pēc savām sajūtām, pat neievērojot mandalu dejas rakstu, jau „redzēju” kā nākamajā Vasaras nometnē mēs, 70 sievietes, šo maģisko „rituālu” veicam zem Vecmuižas simtgadīgajiem ozoliem...

Es jutos ļoti, ļoti labi pēc nodarbības un biju laimīga par to, ka man dzīvē radusies šī iespēja – iepazīt mandalu deju. Šī nu reiz ir lieta, kas vārdos nav aprakstāma, tā ir tikai sajūtama, tikai izbaudāma.

Komentāri (1)  |  2014-03-22 00:26  |  Skatīts: 2461x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
atsauksme - 2014-04-08 18:07
Viss dzīvē notiek tieši tad kad tam ir jānotiek. Arī mandalu dejas :) Tā ir meditācija kustībā, meditācija sev sievietei. Tā ir praktizēšana būt šeit un tagad, būt sevī, un vienlaicīgi būt kopā un uzkurt enerģijas uguni.

Pēc trīs nodarbībām jūtos vēl nebūt ne uz sliekšņa, esmu kārtīgi ielūkojusies pa atslēgas caurumu un ir interese tvert durvju rokturi un lēnām tās vērt vaļā.

Dejas iedod spēku un drosmi manai sievietei būt sievietei. Nākošais, ko es gribētu - iegūt rāmu un harmonisku būšanu sevī... Tādu graciozu, kā ir šī deja.

Mandalu dejas ir skaista, kosmiska sievišķās enerģijas radīšana un nostiprināšana. Tā ir ļoti intīma atzīšanās sev - esmu sieviete.


Atpakaļ