Varis Vētra "Pārdomas par veiksmi"


sadaļa: CITU AUTORU RAKSTI
autors: VARIS VĒTRA

 Veiksme ir katram sava. Zeme ir brīvas gribas planēta. Te katram tiek ļauts izvēlēties savu ceļu, un katram ir ļauts izvēlēties savu veiksmes formulu.

Kad briesmīgi traģiskie novembra Zolitūdes notikumi tiek aplūkoti no malas, pavisam skaidri var redzēt dažādas bildes.. Pirmajā brīdī pēc avārijas bija  cilvēki, kas glāba apjukušos un iesprūdušos. Viņi piecēla kundzi, kurai citi vienkārši skrēja pāri. Viņi izveda aiz rokas vai uz ratiem bērnus, sievietes un ievainotos. Tā bija viņu veiksme. Skaudra, bet viņi bija veiksminieki, jo viņiem sirds pateica, ka tā ir jādara. Citiem veicās citādi. Varbūt citi neredzēja vai nedzirdēja. Vēl citi fenderēja nepieskatītās preces.

Liela daļa cilvēces vēstures ir zināma no karu uzvarētāju stāstiem, un tas rada ilūziju, ka veiksme ir kaut kas liels, eksistējošs ārpus mums. Mēs esam veiksmīgi, kad klausām savai sirdij. Kad sekojam savam aicinājumam. Kad ļaujamies Dievišķajai plūsmai. Klausām sev. Mums nevienam nekas nav jāpierāda, nav jāveic nekādas uzvaras, nav neviens jāiekaro. Vienīgais, kas mums būtu jādara ir – jāmācās izzināt pašiem sevi. Jāmācās ieklausīties sevī. Ja mēs nemīlam sevi, kā mēs varam mīlēt pasauli? Mums ir dots dzīvot tieši tā, kā mēs to vēlamies. Un mēs visi dzīvojam. Veiksme ir sevis, savu potenciālu atklāšana. Atklājot sevi mēs iepazīstam citus. Īstenībā mēs esam viens un tas pats. Dievs ir ieņēmis uz pasaules drusku vairāk kā septiņi miljardi lomas, lai paskatītos uz sevi, kā viņš katrā gadījuma uzvedas. Vai mēs glābjam citus cilvēkus vai skrienam viņiem pāri, vai fenderējam šnabi, mēs vienmēr esam veiksminieki. Vienmēr. Viss, kas mūs nenogalina padara mūs stiprākus.

Atceries, Raiņa „Indulī un Ārijā” viens otrā iemīlas divu vadoņu bērni. Pašu galveno naidnieku bērni viens otru iemīl. Un re, viņi ierauga bildi no citas puses. Viņi saprot, ka cilvēku tūkstošiem nav jācīnās vienam pret otru, jo var taču dzīvot lielā mīlestībā. Viņi - veiksminieki, saprot, ka nav  jānogalina vienam otru, jo viņos mīt mīlestība. Karavadoņi domā pavisam citādi. Viņus vada citi motīvi. Arī viņi grib būt veiksminieki.

Ak, Dievs dod mums visiem būt veiksmīgiem... Kā lai atrod ceļu pie sevis... Kā lai atrod to taciņu, kas mums ļauj uzstādīt mērķus, un kas padara mūs laimīgus...

Pieņemsim, ka kāds no mums varētu pazaudēt darbu vai pazaudēt draugu. Tā ir veiksme vai neveiksme? No materiālā viedokļa tas, protams, ir slikti, jo tad mūsu rīcībā ir mazāki resursi, bet no metafiziskā viedokļa ir otrādi - parādās lielāki resursi. Katram metālam ir savs nogurums, un arī katram draugam ir savs nogurums. Varbūt tie resursi, kas līdz šim ir bijuši mūsu rīcībā nav bijuši augšupceļoši vai attīstoši? Varbūt tie ir bijuši pat mūs degradējoši... Mums arī var mainīties kritēriji, mēs varam progresēt vai regresēt... Mēs jau parasti priecājamies tikai, kad cilvēki apprecas, bet var jau arī būt, ka šķiršanās arī ir ļoti liela veiksme. Var jau būt, ka mēs esam apprecējušies tikai tāpēc, lai iegūtu kādu svarīgu pieredzi vai vienkārši drosmi dzīvot, lai atvērtos saviem nākošajiem mērķiem... Mēs esam viens otram skolotāji. Kad skola pabeigta, ir jāšķiras. Mēs esam iemācījušies to, ka nevaram būt kopā, jo viens otru vairs nekādi nevaram papildināt. Mēs jūtam, ka veiksme sāk mūs pamest. Mēs esam noskrējuši no ceļa. Tad šī šķietamā traģēdija var beigu galā pārvērsties par lielu veiksmi...

Materiālās ir tikai vienas no ļoti daudzām mūsu vajadzībām, un tās nekompensē visas vajadzības. Iepazīstot sevi, mēs atklājam smalkākas vajadzības, un veiksmes formulas mainās...

Reiz biju raidījumā pie Pētera Kļavas un viena kundze zvanot teica, ka esot ļoti laimīga, ka viņai ir skaista privātā dzīve, un vai es varētu atbildēt uz jautājumu – vai var būt laimīgs uz citu nelaimes rēķina.

Viņa ir ļoti laimīga, jo izjūt mīlestību. Iedomājieties – viņa kādu mīl – viņa ir laimīga, jo šajās attiecībās ir iemīlējusi arī sevi! Skaisti, vai ne? Veiksminiece, vai ne? Bet ja mēs paskatāmies uz to bildi kopā, tad viņa ir mīlestības trīsstūrī. Viņas partneris nav pabeidzis iepriekšējās, un iesākdams jaunas, atrodas divās attiecībās. Viņi visi trīs ar savām laimēm un nelaimēm ir mīlestības trīsstūrī , un veiksme ir tikai ilūzija. Kad beigsies trijstūris, beigsies lomu spēles, un tikai tad mēs uzzināsim, ko saka viņu sirdis.

Vissvarīgākais ir tieši tas, ko jūt mūsu sirds. Ja cilvēks to jūt, - tas jau ir veiksmes priekšvēstnesis. Tam, ko mēs darām ar sirdi, nekādas krīzes neko nevar nodarīt. Lai ko arī viņš darītu - spēlē bumbu, kopj lopus vai audzē dārzeņus! Veiksme ir saistīta ar prasmi iegūt zināšanas par sevi – kas ir tas, par ko tu esi sajūsmā, kas ir tas, ko tu labprāt dāvātu citiem. Nav jāgaida, lai tikai otrs tev dod enerģiju. Jāsāk pašam ar citiem dalīties. Ar to, kas nāk no sirds.

Eiropas Savienība neatrisina mūsu problēmas, bet mums nav karu. Mums ir miers un iespēja. Mīlēt, iegūt zināšanas. Vai ir veiksme, ka mums ir Eiropa? Manuprāt, ir veiksme, jo tas padara mūs par miera zonas dalībniekiem. Par miera nesējiem, par tiem, kas var dalīties ar mīlestību.

Kad cilvēks sāk sev uzticēties, viņš jūt, kas viņu pamodina un kas bremzē. Viņš vairs nemeklē vainas ārpus sevis, nekritizē citus, nevērtē citus kā nevajadzīgus vai kā traucējošus, bet ierauga, ka visu, kas ir ap viņu, viņš izraisa pats. Gan labo, gan slikto. Un viņš atmet lieko, un atklāj sevī resursus, par kuriem agrāk viņam nebija nekādas nojausmas. Tā ir veiksme. 

Komentāri (3)  |  2014-01-07 19:06  |  Skatīts: 2198x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
dagnucis - 2014-01-08 17:07
Paldies par rakstu!

inese - 2014-01-08 21:36
Tikšānās ar Vari Vētru šodien 18.00 Kuģu ielā.
pieteikšanās: pavasarastudija@gmail.com

varbūt vēl var paspēt :)

ar mīļumu, Inese

maara - 2014-01-11 03:01
Cik fantastisks raksts!!! Lasu un katrs vārds, katrs teikums - tās ir atbildes! Patiesībā, atbildes par lietām, kuras jau zināju, bet šajā rakstā - tik koncentrēti, tik dziļi un reizē vienkārši. Lasu vēl un vēlreiz un liekas, ka gribas šo te visu uzrakstīto ne tikai izlasīt, bet arī izdzert un ieelpot... Paldies! Paldies!!! Paldies!!!!!


Atpakaļ