Pieskarties Debesīm


sadaļa: DIEVA UN VISUMA LIKUMI
autors: INESE PROSJOLKOVA

 Šīs brīvdienas man ir kaut kas tik milzīgs, ka, protams, to nevaru paturēt viena pati pie sevis un man tas Tev ir jāizstāsta. Par šodienas vareno notikumu es jau uzrakstīju – biju uz peldēšanos gongu skaņās. Bet tagad gribu Tev izstāstīt par vakardienu. Vakar mums bija nodarbība pie Kirstīnes Mucinieces. Mēs bijām izprasījuši, lai viņa mums izstāsta par savām sarunām ar eņģeļiem. Un kas vispār ir sargeņģeļi, kas ercenģeļi un kā ar viņiem komunicēt un kad kuru aicināt.

Pilnīgi godīgi kaut kā par to tik smalki nebiju domājusi un tagad, kad Kristīne to stāstīja, tad man savukārt par sevi jādomā – kā es vispār tik svarīgu dzīves jomu biju palaidusi garām. Man ārkārtīgi patīk Kristīnes nodarbību norise. Viņa vienkārši stāsta par savu dzīvi un kā kurā periodā ar katru no eņģeļiem tikusies, sarunājusies, kad tas bijis vajadzīgs, kad vairs ne. Un tas ir tik viegli un saprotami. Viss uzreiz tik klātesošs un reāls.

Un arī cilvēki, kas nāk uz nodarbībām – nu tik ļoti gatavi to visu dzirdēt un pretim paņemt, ka visa tā saruna ir tik dabiska informācijas un enerģijas apmaiņa, it kā mēs būtu vienkārši sanākuši uz kolektīva sapulci, lai saprastu, kas tālāk darāms. Jā – tās mūsu Gaismas skolas nodarbības patiešām ir kas tāds – atnāc, uzpildies, un dodies tālāk, lai katrs savā dzīvē un savā ceļā turpinātu jau iet stiprāks, viedāks, drošāks un patstāvīgāks. Jā, tas viss notiek grupā.

Bet vēl Tev varu izstāstīt par savu pilnīgi unikālu un individuālu pieredzi, jo pirmo reizi biju uz individuālo tikšanos un konsultāciju ar Kristīni. Un es jau zināju, ka patiešām varu meditācijas laikā uziet ļoti augstu savā kanālā Kristīnes vadībā pat tad, kad esmu grupā. Bet tā vakardienas meditācija mums divatā bija kaut kas tik ļoti spēcīgs un priekš manis tik milzīgs, ka jau otro dienu jūtos....tik ļoti bez robežām. Ir tāda sajūta, ka savā enerģijā ieskauju visu un visus. Man ir sajūta, ja es pakustos, tad noteikti visi to jūt – jo tā taču ir spēcīga vibrācija, kas kā vilnis aizskar, ievibrē un mijiedarbojas ar citām enerģijām. Un tā apjausma man ir tik vēl nesena un tā izjūta tik svaiga, ka vēl nevaru pie tās pierast. Tāpēc rodas sajūta, ka visu laiku jāsaka –„ak, atvainojiet”, „piedodiet”, „esmu tik milzīga” : ))) Nu gluži kā Alise brīnumzemē.

Bet ir vēl kas. Lai mēs pilnībā varētu sakārtot savu dzīvi, lai varētu atrisināt karmiskos mezglus vai karmiskās situācijas, dažreiz ir tā, ka ar Zemes līdzekļiem un „terapijām” nepietiek. Lūk, – arī man dzīvē bija jautājumi, kurus nevaru ar savu brīvu gribu izmainīt. Ar kuriem strādāju gadiem, bet izrādās, ka tas ir mana gara lēmums un izmainīt ne ego, ne dvēseles līmenī neko nespēju. Un tad ir jābūt kādam, kas var palīdzēt tev pašam satikties ar sevi. Tev pašam satikties ar Tavu Augstāko Es, lai šo vai kādu citu jautājumu sakārtotu. Es satikos. Tas bija kā saplūst ar Milzīgu Mīlestību un Gaismu. Nākošā nodarbībā mums Kristīne apsolīja vadīt šādu meditāciju.

Ko tas man ir devis? Milzīga spēka un laimes sajūtu. Sevis apzināšanos. Apziņu, ka šeit uz Zemes ķermenī ir tikai ļoti maza daļiņa no manis. Ka viss lielais un varenais, kas to visu vada un kas šobrīd piedzīvo vēl citu daudz lielāku pieredzi, ir ārpus manis.

Es Tev nevaru izstāstīt vairāk, jo pirmkārt tas ir vēl ļoti svaigi un nav „salicies pa prāta apcirkņiem”, lai to kādā saprotamā veidā padotu tālāk. Otrkārt ar prātu un saprātu to vispār nevar aptvert un līdz ar to ir pagrūti aprakstīt un kādam izstāstīt. Treškārt –tas tomēr ir ļoti subjektīvi un viss, ko es tagad varētu pastāstīt, ir kā mana interpretācija jeb izpratne par notikušo un notiekošo. Katram tas ir pilnīgi savādāk. Bet katrā ziņā – vērtīgi tas ir ļoti.

Es neesmu prasījusi atļauju Kristīnei, lai šo visu aprakstītu un izstāstītu. Bet pilnīgi godīgi es nevaru nepadalīties ar savu pieredzi, jo tad, kad iemācīšos savās meditācijās pati „šiverēt” augšā lejā, parunāt ar garu, ar dvēseli, ar eņģeļiem un sargeņģeļiem, tad visticamāk, ka jau būšu aizmirsusi kā tas soli pa solim vērās. Šobrīd es „stenografēju” gandrīz vai pa dienām un minūtēm, kas viss notiek, jo tā Redzība, Apzināšanās un Jušana veras vaļā tik ļoti, ka pēc tam pateikt kā tas notika droši vien, ka vairs nevarēs. Jā – kārtējo reizi ir tā cālīša šķilšanās sajūta, ka čaumalā vairs palikt nav iespējams, bet visa tā jaunā pasaule liekas tik ļoti milzīga.

Esmu ļoti pateicīga Kristīnei, ka viņa mani un mūs visus Gaismas skolā, kādu brīdi ved šai skaistajā Apzināšanās ceļā. Gaidīšu nākošo tikšanās reizi un meditāciju, gaidīšu krāsu nodarbību un eņģeļu semināra turpinājumu. Tas novembrī. Bet šobrīd – esmu vienkārši pilna pateicības un laimes. Es šobrīd pilnīgi fiziski Apzinos gaismu bez robežām.
Ar mīļumu, Inese
Komentāri (1)  |  2013-10-20 20:53  |  Skatīts: 2192x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
juta - 2014-09-15 11:56
Tikšanās ar Kristīni arī man ir atvērusi jaunu sajūtu pasauli. Arī es pēc tikšanās ar šo gaišo cilvēku sestdienas Gaismas skolas nodarbībā jūtos kā sīpoliņš, kam nolobīta viena miziņa. Tās sajūtas ir tik savādas, kaut kas jauns un nezināms, ka organismu brīžiem pārņem tādas kā vieglas trīsas. Un varu tikai pievienoties Inesei, ka izstāstīt to citiem ir sarežģīti, jo kā gan lai kādam, pastāsta, ka ejot pa ielu jūtu, kā ieņemu visu telpu sev apkārt un kā sajūtu pārjo cilvēku mijiedarbību savās kustībās. Tas tiešām liek kļūt uzmanīgākam pret apkārtējiem, kļūt atbildīgākai par to, ko domāju un ko daru. Nu kaut kā līdzīgi, kā biodeju eņģeļu dejās, kad pārī vienam cilvēkam acis ir ciet un nākas pilnībā uzņemties atbildību par otru, kas ar aizvērtām acīm paļaujas, ka aizvedīšu viņu līdz citam deju pārim saudzīgi un droši. Es saku paldies Augstākajiem spēkiem, kas veduši mani pa ceļu uz Pavasara studiju un pie visiem brīnišķīgajiem Skolotājiem - Inesi, Kristīni, Aleksandru, Janu u.c., kas parādījuši, ka dzīve ir tik pilnīga un tik krāsaina, un ka visam ir cēļoņu un seku likumsakarības un ka mēs paši esam savas dzīves noteicēji.


Atpakaļ